Gaiss lidmašīnās mūs padara slimus: ko patiesībā elpo pasažieri un apkalpe?

Ja sūdzaties par hronisku nogurumu, depresiju un Pārkinsona slimībai raksturīgiem nervu sistēmas traucējumiem (un simptomi parādījušies tieši pēc lidošanas), iespējams, esat kļuvuši par upuri visrūpīgāk slēptajam lidsabiedrību noslēpumam – jūs ir skāris aerotoksiskais sindroms.

Šo sindromu, kura nosaukumu 1992. gadā izdomāja trīs zinātnieki, rada degvielas izgarojumi, kas nonāk lidmašīnas salonā (fume event). Tas var notikt, ja lidmašīnas blīvējums ir nolietots, un arī tad, ja lidostās apkalpe pārpildījusi lidmašīnas degvielas tvertnes. Degviela satur fosfororganiskos savienojumus, kas nepieciešami lidmašīnas motora ieeļļošanai, tomēr tie negatīvi iedarbojas uz cilvēka nervu sistēmu. 

Faktu, ka degvielas izgarojumi nonāk lidmašīnu salonos, lidsabiedrības atzinušas jau kopš 70. gadiem, tomēr tās apgalvo, ka šāda parādība notiek ļoti reti un jebkuras tās radītās sekas ir pārejošas un izzūd pāris dienu laikā. Lidsabiedrības pilnīgi noteikti noliedz, ka degvielas izgarojumu nonākšana lidmašīnas salona gaisā varētu izraisīt aerotoksisko sindromu. Tomēr situācija varētu mainīties.

Piemēram, Lielbritānijā "British Airways" (BA) un Civilās aviācijas uzraudzības iestādei (CAA) līdz aprīļa beigām bija jāsagatavo ziņojums ar ierosinājumiem, kā samazināt iespēju, ka degvielas dūmi nonāk lidmašīnas salonā. To bija pieprasījis šerifs Stenhops Peins, Dorsetas grāfistes vecākais izmeklētājs (amatpersona, kas apliecina personas nāvi un izmeklē aizdomīgus nāves gadījumus). Viņš arī 2012. gadā izskatīja pēkšņā nāvē mirušā 43 gadu vecā "British Airways" pilota Ričarda Vestgeita lietu.

Pats Vestgeits, vēl dzīvs būdams, bija pārliecināts, ka viņam ir aerotoksiskais sindroms, un viņš to ieguvis, vairākkārt saindējoties ar degvielas izgarojumiem, kuri pirms lidmašīnas pacelšanās nokļuva arī pilota kabīnē. 

Šerifs Stenhops Peins atzina, ka aerotoksiskais sindroms patiešām pastāv un var būt letāls, Peins arī aicināja BA “nekavējoties veikt pasākumus, lai novērstu nāves gadījumus nākotnē”. Savā atzinumā Peins minēja piecas problēmas, kurām BA un CAA būtu jāpievērš uzmanība, norādot uz faktiem, ka 
“fosfororganiskie savienojumi atrodami arī lidmašīnu salona gaisā”, “lidmašīnu pasažieriem pēc šo fosfororganisko savienojumu ieelpošanas rodas paliekošas veselības problēmas”, “lidmašīnas pilotu veselības problēmas var izraisīt pasažieru bojāeju”.

Lielbritānijas iedzīvotāji ir sākuši kampaņu, lai risinātu šo problēmu, un uzskata, ka lidmašīnu salonos vajadzētu uzstādīt mērierīci, kas noteiktu, kad fosfororganiskie savienojumi nonāk lidmašīnas kabīnē. 

Vestgeits sūdzējies par galvassāpēm, ataksiju (neiroloģisks stāvoklis, kas ietekmē līdzsvaru un koordināciju), atmiņas zudumu un izteiktu nespēku. Pirms un pēc nāves viņam tika ņemtas asinsanalīzes, un tās analizēja trīs eksperti (ieskaitot patologu). Eksperti secināja, ka pilots miris no “fosfororganisko savienojumu izraisītām neirotoksiskām sekām”. Viņa advokāti turpina uzturēt prasību pret BA par neatbilstību veselības un drošības vadlīnijām un par lidmašīnas salona gaisa kvalitātes noteikumu neievērošanu.

Riskē arī pasažieri

Lai gan lielāks risks ir pilotiem un salona apkalpei, aerotoksiskais sindroms var apdraudēt arī cilvēkus, kuri bieži lido ar lidmašīnu un ir jutīgi pret ķīmiskām vielām. 

Dī Pasone, bijusī BA stjuarte, uzskata, ka viņas veselības problēmas izraisījis aerotoksiskais sindroms, un viņa dzirdējusi, ka dažiem pasažieriem pietika tikai vienu reizi ieelpot degvielas dūmus, lai viņiem rastos ilgstošas veselības problēmas. 

Dažkārt degvielas izgarojumi ir pat redzami, un salonu klāj viegla dūmu migliņa, bet parasti ir jūtama tikai smaka, ko salīdzina ar sasvīdušu kāju, nemazgātu zeķu, vēmekļu vai slapja suņa smaku. “Pirms mēs uzzinājām, ka tie ir degvielas izgarojumi, domājām, ka vienkārši kāds pasažieris novilcis kurpes, un skraidījām turpu šurpu pa salonu, meklējot, kurš ir vainīgais,” stāsta kāda stjuarte.

Degvielas izgarojumi izdalās īpaši tajos brīžos, kad dzinēji strādā ar lielāku piepūli, piemēram, pacelšanās un augstuma palielināšanas laikā, un arī tad, ja dzinēji tiek darbināti aukstā laikā. Turklāt parasti tie rodas divu veidu lidmašīnās – Boeing 757 un BAe 146. Izgarojumu noplūdes laikā fosfororganiskie savienojumi, kam ir neirotoksiska iedarbība, nonāk lidmašīnas salonā un iedarbojas uz pasažieru centrālo nervu sistēmu. Sekas var būt īslaicīgas vai hroniskas (ilgstošas), tās var parādīties tūlīt pēc lidojuma vai pāris dienu vēlāk. Daži no visbiežāk piedzīvotajiem simptomiem ir nespēks, neskaidra redze, drebuļi, līdzsvara traucējumi, krampji, atmiņas problēmas, galvassāpes, tinnīts un elpošanas problēmas. 

Tomēr sekas var būt vēl nopietnākas: aerotoksiskais sindroms var būt pilotiem, un tad var tikt apdraudēta visu pasažieru dzīvība. Profesors Džeremijs Ramsdens, kurš iepriekš strādājis Krenfīldas universitātē, stāsta, ka bieža saskare ar degvielas izgarojumiem var traucēt pilotu spriestspējas, bet sekas var būt arī nemanāmas.

“Ja piloti atklās savas veselības problēmas, viņiem var atņemt licenci, un, ja par problēmu uzzinās visa sabiedrība, var strauji kristies pasažieru skaits un sākties tiesāšanās starp pasažieriem un lidsabiedrībām, kas beidzamās var novest līdz bankrotam. Šie apstākļi paši par sevi liek domāt par drošību, jo pastāv iespēja, ka pie lidmašīnas vadības pults sēž piloti ar bojātu centrālo nervu sistēmu, kuri, iespējams, vēl tīri labi tiek galā ar ikdienišķām situācijām un ierastiem maršrutiem, bet varbūt nebūs spējīgi atbilstoši reaģēt ārkārtas apstākļos,” viņš saka.