FOTO. VIDEO: slepeni uzņemti kadri atklāj nežēlību Igaunijas vistu fermās

2023. gadā organizācijas "Nähtamatud Loomad" aktīviste strādāja Igaunijas trīs lielākajās dējējvistu fermās, kuras kopā saražo 95% no Igaunijas sprostos dētajām olām: "Eesti Muna OÜ", "Linnu Talu" un "DAVA Foods Estonia". Aktīvistes uzņemtajos foto un video materiālos redzami daudzi ievainoti, asiņaini, parazītu nomocīti putni, kuri teju pilnībā zaudējuši spalvas. Redzamas arī kanibālisma pazīmes un vistas, kuras no sliktajiem dzīves apstākļiem un ievainojumiem mirušas. 

Organizācijā "Nähtamatud Loomad" norāda, ka slepenais pētījums publicēts ar nolūku vairot sabiedrības izpratni par vistu turēšanas apstākļiem sprostu sistēmās, ļaujot cilvēkiem pieņemt labāk informētu lēmumu par to, vai iegādāties šādi ražotas olas.

Biedrības "Dzīvnieku brīvība" vadītāja Katrīna Krīgere komentē: "Dējējvistu turēšana sprostos ir nevajadzīga cietsirdība pret dzīvniekiem. Sprostos vistas nevar pat normāli pastaigāt vai izplest spārnus – visa viņu dzīve paiet, troksnī un saspiestībā stāvot uz metāla režģiem. Pērkot olas, ikviens var izvēlēties, vai ar savu naudu atbalstīt šādu dzīvnieku mocīšanu. Aicinu ikvienu, kam rūp dzīvnieki, nepirkt sprostos dētas olas!"

Igaunijā lielākais olu ražotājs "DAVA Foods Estonia" pieder Dānijā bāzētajam Skandināvijas vadošajam olu izplatīšanas uzņēmumam "DAVA Foods A/S", kurš darbojas arī Norvēģijā, Zviedrijā un Somijā. Dānijā pērn tika pieņemts aizliegums dējējvistu turēšanai sprostu sistēmās – vairs nav atļauts atvērt jaunas sprostos dētu olu ražotnes, un pašreizējiem ražotājiem nākamo 12 gadu laikā pakāpeniski jāpārtrauc sprostu sistēmu izmantošana. Sprostu sistēmas dējējvistām ir aizliegtas arī Austrijā un Čehijā. 

Visā Eiropas Savienībā, tostarp Latvijā, pastāv vienota olu marķēšanas prakse, ļaujot patērētājiem uzzināt, kādos apstākļos olas ražotas. Sprostos dētās olas tiek marķētas ar numuru "3". Latvijā 2022. gadā sprostu sistēmās atradās 77% dējējvistu, liecina Pārtikas un veterinārā dienesta dati.

Vai Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests veiks kādu pārbaudi un varbūt pat apturēs olu importu no minētajiem uzņēmumiem Igaunijā? PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere skaidro: "Lēmumus, tostarp par produkcijas izplatīšanas apturēšanu, attiecībā uz citas Eiropas Savienības dalībvalsts uzņēmumu pieņem tās valsts pārtikas apriti uzraugošais dienests, kurā uzņēmums darbojas. Šajā gadījumā tas ir Igaunijas Pārtikas un veterinārais dienests, kurš, balstoties uz tam sniegto informāciju, var veikt pārbaudes uzņēmumos un, ja tiek saskatīts, ka novietnēs konstatētie dējējvistu turēšanas pārkāpumi ietekmē produktu nekaitīgumu, pieņemt lēmumus attiecībā uz produkcijas izplatīšanu, tostarp uz citām ES dalībvalstīm. Šādos gadījumos dalībvalsts kompetentā uzraudzības iestāde ar Ātrās brīdināšanas sistēmas starpniecību par konstatēto informē arī citas dalībvalstis, lai tās var rīkoties, ja piesārņotais produkts ir tajās nonācis."