Liepājniece Karīna laika ziņas ietamborē simtgades deķī
Ja gribat zināt, cik silts bija 10. jūlijā vai vēss 7. martā, jājautā liepājniecei Karīnai Ūdrei. Uz Latvijas valsts simtgadi viņa uztamborējusi deķi, kurā atspoguļots, kāda temperatūra Liepājā bija katru dienu pulksten 10 no rīta.
Darbs ilga veselu gadu – no 18. novembra pērn līdz Latvijas simtgadei šogad. Ikdienā Karīna vada Liepājas Reģionālās slimnīcas Operāciju bloku, bet deķis tapa, esot bērna kopšanas atvaļinājumā.
Iedvesmoja smiltenietes
“Absolūti neesmu liela rokdarbniece. Adīt un tamborēt iemācījos skolā, tad arī darināju apjomīgus darbus, salīdzinot ar klasesbiedrenēm,” teic Karīna, kurai līdz ar pusaudzes gadiem tam vairs nebija laika. Toties tagad, kad jāauklē mazā Māra, viņa ķērās pie tamboradatām. Karīna ieraudzījusi Smiltenes rokdarbnieču uzsaukumu, ka katra latviete var pievienoties gaisa temperatūras jeb laikapstākļu deķa tamborēšanā un izvēlēties darba sākšanai savu zīmīgo datumu – apaļo dzimšanas dienu, Jaungadu vai citu datumu. Liepājniece izvēlējās 18. novembri: “Tas bija nedaudz egoistiski, jo plānoju, ka šogad 1. decembrī man beigsies bērna kopšanas atvaļinājums un to gadu tiešām varēšu veltīt šim darbam.”
Katru dienu pa pusstundai
Plānus gan mainījusi iespēja atgriezties darbā nedaudz agrāk, bet mērķa sasniegšanai tas lielus šķēršļus nelika. Galvenais bija, lai uz simtgadi būtu gatavs, un tā arī izdevās. “Kamēr dēls Jurģis bija devies uz skolu un mazā no rīta vēl nebija piecēlusies, es, dzerot rīta kafiju, varēju vienu rindiņu notamborēt. Tas prasīja nepilnu pusstundu,” stāsta Karīna, kurai ar laiku tas pārtapis par ikdienas rituālu. Viņa mobilajā telefonā lejuplādējusi meteoziņu lietotni – pēc tās 10 no rīta paskatījusies, ko rāda, un attiecīgo rindiņu notamborējusi.
14 krāsās no sala līdz tveicei
Katram rādītājam ir sava krāsa, piemēram, vasarā, 26 grādu karstumam – tumši sarkanā. Kopumā skalā ir no vairāk nekā mīnus 30 grādu sala līdz tveicei virs 30 grādu, kam kopumā vajadzēja četrpadsmit dažādus toņus. Simtgades sega tagad rotā ģimenes māju, to var izmantot kā gultas pārklāju. Karīnas dzīvesbiedrs Mārtiņš ieteicis, ka pēc pieciem un desmit gadiem viņa varētu notamborēt vēl pa vienai, salīdzinot, kā mainījušies laika apstākļi.
Zaķis meitas augumā
Karīna ir noadījusi un notamborējusi arī diezgan daudz cepuru ar dažādiem rakstiem, lai katra būtu citāda. Mazajai meitiņai, dēlam un arī pieaugušajiem tapušas šalles. Piemēram, zinot, ka oktobrī būs jāiet ciemos pie pāra, kuriem dzimšanas dienas ir ļoti tuvu, Karīna sapratusi, ka jānoada katram komplekts no cepures un šalles. Kad uzzinājusi, ka pārim būs bērniņš, sagādājusi dāvanas visiem trijiem. “Savai meitiņai uz pirmo dzimšanas dienu noadīju zaķi viņas augumā, pēcāk arī jaku. Uz koka ripiņām turpināju ar izšūšanu – Mārtiņš pēc noteikta raksta saurba caurumus, un uz tām izšuvu Saules zīmes un Austras kokus,” lepojas Karīna.
