Mīlulis ģimenei - krievu zilais kaķis. Pieredzes stāsts un šķirnes vēsture

Stāsts par Krievu zilo. Stāsta žurnāla "100 Labi Padomi" redaktore Arta Ciša

Laukos manai Omītei bija sava istabiņa un savs Krievu zilais kaķis. Tik daudz no lielās saimniecības, dzīves, darbiem un steigas bija palicis pāri vecumdienu rimtajai ikdienai. Kaķa nedaudz asais kažociņš man, mazai meitenei, šķita pārdabisks, jo kur gan kaķis dziļos Latvijas laukos būtu varējis nopirkt sev zilu kažoku? Kad iezagos pie Omītes uz pirkstgaliem, kaķis izlikās mani neredzam. Viņa uzmanības objekts vienmēr bija tikai Omīte. Viņi sarunājās ar žestiem. Abi. Gan Omīte, gan kaķis. Sapratās bez vārdiem, un, domāju, tajās klusuma sarunās Omīte mincim bija izstāstījusi visu savu dzīvi. Vai arī otrādi? Kaķis bijis tas stāstītājs? To man, bērnam, nesaprast.
 

Kādurīt mamma nesa Omītei krūzi piena, bet... atnesa atpakaļ. Man neļāva iet Omītes istabā. Lika klusi gaidīt virtuvē un netrokšņot. Lika palīdzēt virtuvē un nezin kāpēc aizklāja spoguļus visā mājā. Uz vakarpusi atnāca kaimiņu tantes un nākamajā rītā ieradās vēl svešas tantes no Rīgas. Tad es arī drīkstēju ieiet un pakavēties vēsajā telpā, kur saposta gulēja Omīte un man bija jāatvadās. Raudiens klāt, jo es Omīti vairs neredzēšot. Nekad? Stāvu pie durvju stenderes un vēroju pieaugušo dzīves deju, kamēr apnīk. Es mazliet ilgojos pēc tā skata, kas bija: Omīte sēž iepretim logam un ar mūžu senu roku glāsta zilu, paskarbu kažociņu. Bet kur tad kaķis? Nākamajā dienā mamma arī meklē zilo, jo bļoda stāv neaiztikta, vakar lietais piens sāk ieskābt. Būs aizgājis līdzi, nosaka un apgāž bļodiņu uz acīm.
 

Pēc šķirnes nosaukuma noprotams, ka Krievijas zilais kaķis radīts kaimiņvalstī. Ir nostāsti, ka zilus kaķus turējuši vikingi, tā pamatojot šķirnes ienākšanu Krievijas ziemeļu krastā. Kaut arī kaķa šķirnes izcelsme nav pilnībā skaidra, uzskata, ka kaķa dzimtene ir Arhangeļska, no kurienes 19. gadsimta vidū angļu tirgotāji neparastā kažoka īpašniekus aizveduši uz Angliju. Vairāki šādi kaķi dzīvojuši ķeizarienes Katrīnas II galmā, kura dažus dzīvniekus uzdāvinājusi Anglijas karalienei. Neparastā kažoka dēļ tolaik uzskatījuši, ka šie kaķi saistīti ar neredzamo pasauli, Krievijā domājuši, ka kaķi sargā no ļaunajiem gariem, tāpēc tos likuši gulēt līdzās bērniem viņu gultiņās. Krievu zilie bija augstmaņu kaķi, kas dzīvoja galmos, pilīs un muižās.

Revolūcijas un citu iemeslu dēļ līdz Otrā pasaules kara beigām bija saglabājušies tikai nedaudzi tīršķirnes kaķi. Audzētāji Rietumvalstīs bija spiesti tos pārot ar citiem, visbiežāk – Siāmas kaķi. Krievu zilais kļuva arvien smalkāks un arvien vairāk līdzinājās zilajam Austrumu īsspalvainajam kaķim ar ļoti gludu kažoku.

Mūsdienās selekcijas gaitā panākts, ka līdzība ar Austrumu kaķiem ir krietni samazinājusies. Pamati šķirnes veidošanas darbam Rietumvalstīs likti Lielbritānijā, bet šos kaķus audzē arī Zviedrijā un ASV. Krievijas teritorijā, Arhangeļskā, joprojām ir sastopami kaķi ar vienmērīgi zilu kažoku.
 

Krievu zilajam kaķim mūsdienās raksturīga gracioza elegance, uzmanību piesaistošas zaļas acis un plīša kažociņš: mīksts, ne pārāk garš apspalvojums skaisti pelēkzilā krāsā, ko senie jūrasbraucēji salīdzināja ar ronēna spalvu. Kaķis ir miermīlības iemiesojums, un tā uzticīgumu saimniekam nevar pārvērtēt. Maigs raksturs, ja bijusi laba audzināšana un draudzīga vide, kaķis attiecībās ar cilvēku nekad neizlaiž nagus.

Krievu zilie kaķi labi sadzīvo ar citiem dzīvniekiem un bērniem. Piemērots dzīvošanai telpās, taču patīk svaigs gaiss, tāpēc istabas jāvēdina. Patīk rotaļas un piemīt talants augstu lēkt: bez ieskriešanās kaķis var tikt augšā uz skapja! Ja būs tāda iespēja, kaķis ierīkos sev migu citiem nepieejamā vai nezināmā vietā, kur sanesīs savas rotaļlietas.

Kopšanas un barošanas nosacījumi neatšķiras no citu kaķu labturības.