Jauns laikmets – jauns skatījums. Igo "Nožēlojamie" atdzimst seriālā

«Nožēlojamo» filmēšanā īpaša vērība pievērsta seriāla vizualitātei, iesaistot gan kino specefektu komandu autentiskas vides rekonstruēšanai, gan pētot vēsturiskos materiālus – oforta tehnikā veidotus revolūcijas laika zīmējumus, ka īpaši palīdzēja uzburt ikdienas sadzīves ainiņas. Kaut arī romānā atainotie notikumi risinās Parīzē, lielākā daļa sēriju uzņemta Beļģijā, kas ar savu viduslaiku arhitektūru un bruģētajām, šaurajām ieliņām ir precīzs fons 19. gadsimta gaisotnes rekonstruēšanai. Beļģijā dažas veikalnieku ainas uzņemtas vienā no dārgākajiem antikvariātiem, un bijis jābūt sevišķi uzmanīgiem, lai kādu priekšmetu nesaplēstu. Citādi par zaudēto būtu jāmaksā barga nauda.

Limburgas provincē Beļģijā filmēšanas komanda pavadījusi arī februāra aukstāko nedēļu, uzņemot seriālā redzamās ziemas ainas. Savukārt Francijas vidienē filmētas sēriju ievada ainas, parādot Vaterlo kaujas, bet Brisele bijusi pateicīga vieta, lai vienuviet pulcētu masu skatu dalībniekus tirgus ainām.

Personības melnbaltā dualitāte

Romāna «Nožēlojamie» pamatā ir reālistisks Francijas sabiedrības atainojums, kas smalki un precīzi uzzīmē sarežģīto politisko situāciju valstī, dažādus sabiedrības slāņus, netaisnību un laikmeta (ne)tikumus, vienlaikus kritizējot arī baznīcas un laicīgās varas attiecības. To uzskata par vienu no 19. gadsimta izcilākajiem romāniem.

Pēc tam, kad Žans Valžāns 19 gadus pavada katorgā par nozagtu maizes klaipu, viņš pēc soda izciešanas iznāk brīvībā. Atguvis ticību saviem spēkiem, viņš kļūst par nabago aizstāvi, fabrikas vadītāju un pilsētas mēru. Jau ieslodzījumā viņa mūžīgais «rēgs» un pretinieks ir policijas inspektors Žavērs. Abi tiekas brīvībā ne reizi vien, arī tad, kad jaunais pilsētas mērs ir spiests strādāt ar šīs pašas pilsētas policijas inspektoru – nevienu citu kā Žavēru.

Abi, kaut abpusēji naidojas, viens bez otra nevar. Varbūt tieši tādēļ Hīta Ledžera Džokers betmensāgā «Tumšais bruņinieks» vien nosaka, ka nevēlas Betmenu redzēt mirušu, jo viņš Džokeru padara par pilnību. Valžāns no alkatīgā saimnieku Tenardjē pāra burtiski nopērk un pieņem audzināšanā mazo Kozeti, kuras māte Fantina par viņu rūpēties vairs nevar. Seriālā atveidoti notikumi no Valžāna katorgas soda izciešanas līdz jaunās Kozetes pieaugšanai, kamēr Francijas politikā notiek milzu pārmaiņas.

Spilgtākās interpretācijas

Viktora Igo romāns «Nožēlojamie» ir viens no garākajiem literatūras vēsturē, to veido piecas daļas, kas sadalītas vairāk nekā 300 nodaļās. Kopš tā publicēšanas 1862. gadā šis Francijas nacionālais lepnums ir piedzīvojis simtiem ekranizāciju, teātra uzvedumu, mūziklu un pat vesternu komiksa žanrā. Kopš 1980. gadiem mūziklu regulāri izrāda Parīzē, un to ik gadu apmeklē tūkstošiem tūristu. Šķiet, «Nožēlojamo» iestudējumu var iekļaut katra cienījama režisora komplektā līdzās obligātajam Šekspīra «Hamletam».

Romāna interpretācijām ir milzu potenciāls, un katrs stāstā atrod to, ko visvairāk vēlas akcentēt, – Francijas sabiedrības liekulību, viena cilvēka traģēdiju, dzīvi katorgā par noziegumu, kas nemaz nav noziegums, beznosacījumu mīlestību. Viens no pirmajiem šādiem mēģinājumiem ir kinematogrāfa radītāju brāļu Limjēru minūti garā īsfilma 1897. gadā, kurā viens aktieris iejūtas Valžāna, Žavēra un Viktora Igo lomās, nedaudz kariķēti un komiska skeča veidā apliecinot to, cik dažādi raksturi var būt vienam cilvēkam saskaņā arī ar paša Igo ieceri radīt daudzšķautnainus tēlus, nevis tikai plakanus labos un ļaunos.  

2012. gadā Igo romānam ķērās klāt biogrāfiskās filmas «Karaļa runa» režisors Toms Hūpers, galvenās lomas uzticot Hjū Džekmenam un Raselam Krovam, Annai Hetavejai un Amandai Seifrīdai, Helēnai Bonemai Kārterei un Sašam Baronam Koenam.Tieši šī mūzikla versija pēdējos gados izpelnījusies kā visvairāk kritikas, tā arī pozitīvas atsauksmes. Kamēr vieni kritizē Hjū Džekmena nepārliecinošo un uzspēlēto Valžāna tēlojumu, citi slavē Annas Hetavejas dziedājumus Fantinas lomā. Kinopasaules vērtējums pateica visu – «Nožēlojamie» saņēma trīs «Oskarus», no kuriem viens nokļuva Hetavejas rokās. Tikmēr skatītāji atviegloti secina, ka BBC veidotajā seriālā beidzot neviens nedzied.

«Baltās» vēstures melnie plankumi

Seriāla režisors Toms Šenklends izvēlējies izcelt sabiedrībā notiekošās vētras un cikliskos nemierus, iedvesmojoties pat no Parīzes «dzelteno vestu» protestiem pret Francijas prezidenta Makrona pieņemtajiem lēmumiem. Policista Žavēra lomu viņš šoreiz atvēl afroamerikānim. Daļa skatītāju ir viegli sašutuši par it kā nekorekto vēstures atainojumu, uzsverot, ka 19. gadsimta Parīzē reti kur bija sastopami citu rasu iedzīvotāji, sevišķi – nozīmīgos amatos. Tomēr sēriju izpildproducents un aktieris Deivids Ojelovo stāsta: «Ja tu patiesi iedziļinies vēstures niansēs un nekoncentrējies tikai uz dominējošo Eiropas «baltās» vēstures uzstādījumu, tad saproti, ka dažādu ādas krāsu iedzīvotāji Francijā un visā Eiropā uzturējušies jau tūkstošiem gadu, ne tikai vergu kārtā.» Ojelovo atveido Valžāna pretinieku – cietuma uzraugu un policijas seržantu Žavēru. Iepriekš viņš sevi pierādījis Mārtina Lutera Kinga ampluā biogrāfiskajā drāmā «Selma» par 1960. gadu ASV – afroamerikāņu nemieriem un balsstiesību iegūšanu.

Savukārt Valžāna lomas atveidotājs ir godalgotais britu aktieris Dominiks Vests, kurš 2014. gadā saņēmis «Zelta globusa» nomināciju par lomu seriālā «Mīlas dēka». Viņš ar interesi piekritis lomai. Aktieris neslēpj, ka ilgus gadus bijis noguris no britu tradicionālajām kostīmdrāmām, kurās viņam tikušas galvenokārt aristokrātu un džentlmeņu lomas. 2002. gadā Vests sāka filmēties ASV detektīvseriālā «Vads», un Baltimoras detektīva Maknaltija loma pavēra iespējas ielauzties ASV tirgū. Panākumi sekoja cits aiz cita, un arī sadarbību ar kompāniju BBC Vests vērtē kā pozitīvu, uzslavējot tās spējas adaptēt materiālu rūpīgi, niansēti un «tā, kā to nedara neviens cits». Vests paveic meistardarbu kā pretrunīgais Valžāns, kurš dzīves laikā labo pieļautās kļūdas atkal un atkal, tiekoties ar Žavēru ilgi pēc katorgas. «Valžāna personību veido viņa dziļā ticība, ka viņš nav pelnījis mīlestību,» stāsta Vests. «Es labi saprotu Žavēra motivāciju. Viņš piedzima, saviem vecākiem esot cietumā, un jau kopš bērnības vērojis ieslodzījuma pasauli kā naidpilnu vietu,» saka Žavēra lomas atveidotājs Ojelovo.

Jau pieaugušās Kozetes lomas atveidotāja ir britu aktrise, 22 gadus vecā Eleonora Bembere, kura milzu lēcienu karjerā piedzīvoja, 18 gadu vecumā pieņemot lomu Toma Forda provokācijā – drāmā «Nakts dzīvnieki». Viņai atvēlētais ekrāna laiks filmā ir īss un nežēlīgs – Bemberes varone tiek nogalināta, tomēr viņas trauslais izskats Bemberei pavēris ceļu arī Kozetes lomai. Vēl pirms aktrises karjeras Bembere kļuva par «Chanel» aksesuāru reklāmas «seju».

Arī «Oskara» laureāte un Kolinsa meita

Slavinošas kritiķu atsauksmes izpelnījusies arī britu seriālu dīva Olīvija Kolmane, kura saņēma «Oskaru» par ekscentriskās un slimību māktās karalienes Annas portretējumu drāmā «Favorīte». Seriālā Kolmane iejūtas alkatīgās bezsirdes –Tenardjē lēdijas – lomā. Britu aktieris Džošs O’Konors seriālā atveido romantiskā un revolucionāri noskaņotā studenta Mariusa lomu. Mariusu vieno jūtas ar Kozeti, kuru viņš vēlas apprecēt. Viņš Latvijas Televīzijas skatītājiem, iespējams, labāk pazīstams kā Lorenss Darels, ko varēja iepazīt kā aizrautīgo rakstnieku seriālā «Darelu ģimene».

Būtiska loma ir arī Lilijai Kolinsai, kuras tēvs ir populārais mūziķis Fils Kolinss. Kolinsa neieguva Eponīnas lomu 2012. gadā uzņemtajā mūziklā, tomēr viņa guvusi ievērojamu pieredzi aktrises darbā, atveidojot lomas seriālā «90210» un tādās kinofilmās kā «Okja», «Nolaupīšana», «Ar mīlestību, Rouzija» un citās. Tādēļ šī ir tā reize, kad Fantinas lomā Kolinsa sevi pierādījusi pilnībā.