Daži simti miljonu turp vai šurp... Deputātiem grūtības nosaukt budžeta ciparus, kurus pieņēma 20 stundu ilgajā sēdē

Par to svētdien vēstīja raidījums "LNT Ziņu TOP 10", kas tradicionāli aptaujā deputātus. Turklāt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvji bija pat speciāli gatavojušies zināšanu pārbaudei - rēķinoties, ka tiks izvaicāti, viņi bija speciāli lūguši Finanšu ministrijas parlamentāro sekretāru Edgaru Putru iepazīstināt ar budžeta "ābeci". Savukārt kāds cits deputāts ņēma talkā špikeri.

Kā ierasts, uz šiem jautājumiem ne visi atbild labprāt. Jūlija Stepaņenko (S) sākotnēji norādīja, ka pastāstīšot to nedaudz vēlāk, jo steidzoties uz tikšanos. Viņa esot ļoti labi sagatavojusies, bet nevarot uzreiz atbildēt, jo nevar kavēties. Atgriezusies viņa neslēpa savu attieksmi pret šādu eksaminēšanu.

"Es rūpīgi gatavojos gan uz pirmo sēdi, gan uz otro. Centīšos tagad. Es gan nezinu, kāds ir labums no tā, ka opozīcijas deputāts zina ciparus no galvas," vērtēja deputāte. Viņa sākotnēji norādīja, ka izdevumi ir 8,036 miljardi eiro, taču tad atzina, ka kļūdījās un ieņēmumi ir 8,036 miljardi, bet izdevumi - nedaudz lielāki.

Saskaņā ar budžeta likumu nākamgad plānotie ieņēmumi ir 8,066 miljardi eiro, bet izdevumi - 8,367 miljardi eiro.

Silvija Šimfa (NSL) vienīgā pilnīgi precīzi pateica budžeta izdevumu apmēru, savukārt saucot ieņēmumus, viņa kļūdījās par 600 miljoniem.

"Ieņēmumi plānoti astoņi miljardi 666 miljoni un vēl tur ar tūkstošiem. Līdz pēdējam ciparam es nepateikšu. Un izdevumi ir plānoti lielāki. Bet budžeta deficīts nebūs lielāks kā plānots - 1,1%. Un summās tas ir astoņi miljardi 367 miljoni ar tūkstošiem," atbildēja Šimfa.

Bet Juris Vectirāns (ZZS) par vairākiem simtiem miljonu kļūdījās gan izdevumu, gan ieņēmumu pozīcijā.

Lielākā daļa deputātu bija precīzāki, saucot plānotos ieņēmumus, grūtāk gāja ar izdevumu apmēru.

Ritvars Jansons (VL-TB/LNNK) budžeta apmēru spēja nosaukt tikai ar "špikera" palīdzību.

Taču arī šoreiz bija deputāti bez jebkādas nojausmas, cik liels ir budžets.

"Es nupat atgriezos no Stambulas. Es šoreiz pilnīgi paļaušos uz Budžeta komisiju un uz koalīciju par detaļām," atzina deputāts Ojārs Kalniņš (V). Vaicāts, vai deputātam tomēr nevajag zināt pamatlietas par budžetu, viņš teica, ka pamatlietas zinot, bet par detaļām jāpaļaujas uz komisijām. Bet uz jautājumu, vai vismaz zina, cik liels ir budžets, teica - "tas ir 3,4 miljardi, ap to summu".

Arī Askolds Kļaviņš (ZZS) norādīja, ka esot "pieradis skatīties papīros".

Gadu gaitā augusi deputātu izpratne par to, ka valsts dzīvo uz parāda. Un šoreiz vieglāk veicās precīzi atbildēt, ka nākamgad budžeta deficīts plānots 1,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tiesa gan, joprojām ne visi to zina.

Cietāks rieksts izrādījās jautājumus par plānoto ekonomikas izaugsmi. Uz to precīzi atbildēja nepilna puse aptaujāto, no kuriem atsevišķi pauda šaubas, vai IKP prognozētais pieaugums ir sasniedzams. Līdzās pareizajai atbildei - 3,5%, izskanēja arī 2% un 2,8%. Bet Jansonam precīzu atbildi neizdevās sniegt arī ar "špikera" palīdzību.

Robus deputātu zināšanās atklāja arī jautājums par finansējuma palielinājumu aizsardzībai, ko valdība nosaukusi kā pirmo prioritāti. Precīza bija tikai viena atbilde. "Aizsardzībai par 98 miljoniem. Tas tuvojas 1,7% no IKP. Mēs tuvojamies 2%," atbildēja Stepaņenko.

Savukārt Kārlis Krēsliņš (VL-TB/LNNK) pilnīgi precīzi spēja nosaukt kopējo finansējuma apmēru aizsardzībai - 449 miljoni eiro. Vairākiem deputātiem bija izpratne par aizsardzības budžetu, vēl divas deputātes spēja nosaukt plānoto finansējumu procentu izteiksmē.

"Es saprotu, ka mēs virzāmies uz 2%, kas ir mūsu pamatmērķis, un šajā gadā ir 1,7%," teica Nellija Kleinberga (LRA). Vaicāta, cik tas ir miljonos, viņa atzina, ka šos ciparus parasti pieraksta.

"Es atceros procentuālo sadalījumu, jo svarīgi, kā tad mēs virzāmies uz tiem mērķiem, kas mums noteikti. Tā es to uzskatu. Un galvenos ciparus es vienmēr esmu pierakstījusi patiesībā," norādīja Kleinberga.

Bet diviem atbildēt nebija pa spēkam. "O, to es jums gan nevarēšu pateikt. Aizsardzība tomēr tas nav mans profils. Es vairāk par ekonomiskajiem jautājumiem," teica Artūrs Rubiks (S).

"Es saku, priekš tam man ir priekšā biezas mapes. Es šeit negribu būt ne populārs, ne nepopulārs. Es esmu absolūti precīzs cilvēks. Paņemšu, paskatīšos ailēs un pateikšu," norādīja Kļaviņš.

Pateicoties aptaujai, atklājies, ka deputāti palaiduši garām vienu no būtiskākajiem nākamā gada valsts budžeta jauninājumiem. Papildus līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem pirmo reizi ir rezervēta nauda nebaltām dienām 0,1% apmērā no IKP. To sauc par fiskālā nodrošinājuma rezervi. Daudz par to publiski ir izteikusies finanšu ministre, šo rezervi salīdzinot ar drošības spilvenu vai tauku kārtiņu.

Rihards Melngailis (LRA) minēja, ka tas ir 1%, pārējie aptaujātie par fiskālā nodrošinājum rezerves apmēru nespēja pateikt pilnīgi neko. Kleinberga, piemēram, atzina, ka no galvas to nosaukt nevar, bet viņai šādi cipari esot pierakstīti.

Toties deputāti beidzot iemācījušies minimālās algas apmēru. To, ka nākamgad tie būs 380 eiro, šoreiz spēja nosaukt gandrīz visi. Neprecīzu skaitli nosauca Romualds Ražuks (V), bet Kļaviņš pavēstīja: "Es jums teicu - viss, es vienkārši, man nav vajadzīgs šis eksāmens. Tad, kad es strādāju, es strādāju korekti ar papīriem un viss. Uz visiem jautājumiem tāda atbilde."