ASV valsts sekretāra vietnieks Džefrijs Pjats: "Energoresursi ir būtiska sastāvdaļa Putina agresijas stratēģijā"

Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā būtiski ir mainījušās enerģijas plūsmas. Kā jūs šobrīd vērtējat situāciju un to, kā Eiropai ir izdevies samazināt savu atkarību no Krievijas energoresursiem?

Viens no manas vizītes Latvijā mērķiem ir izteikt atzinību par milzīgo līderību un darbu, ko Latvija ir paveikusi, lai pārvarētu šo patiešām sarežģīto situāciju. Es biju ASV vēstnieks Ukrainā no 2013. līdz 2016. gadam, kad notika iebrukums Krimā, kas bija visa sākums. 2022. gadā es biju vēstnieks Grieķijā, tāpēc es zinu, kādu panikas sajūtu piedzīvoja Eiropas tirgi, kad gāzes cenas strauji pieauga un bija bažas par rūpniecības konkurētspēju. Es atceros, kā 2022./2023. gada ziemā cilvēki runāja par elektroenerģijas padeves pārtraukumu risku.

Tagad situācija ir krasi, krasi uzlabojusies. Un Latvija ir viens no patiešām svarīgiem piemēriem, jo jūs no Krievijas gāzes importētāja esat kļuvuši par valsti, kurā nav Krievijas gāzes, praksē parādot, kā izskatās atkarības pārtraukšana. Man Rīgā bija patiešām lieliskas sarunas, bet mani īpaši pārsteidza saruna ar jūsu ekonomikas ministru, kurš norādīja, ka, ejot cauri šim enerģētikas karam, jūs tagad esat daudz drošāki un pārliecinātāki, ka jums nekad vairs nebūs jāsaskaras ar šādiem riskiem. Es arī esmu ļoti lepns par ASV un mūsu gāzes ražotāju lomu, palīdzot panākt šo atsaisti.

ASV valdība ir arī stingri apņēmusies izmantot mūsu energoresursus kā aspektu plašākai līgumiskajai aliansei ar Eiropu un mūsu saistībām attiecībā uz jūsu nacionālo drošību. Mēs saprotam, ka enerģētika ir ļoti svarīga jūsu vispārējās nacionālās drošības sastāvdaļa. Tāpat kā tā ir būtiska sastāvdaļa [Krievijas prezidenta] Vladimira Putina agresijas stratēģijā.

Latvija tagad iepērk sašķidrināto dabasgāzi (LNG) arī no ASV. Vai ASV līdztekus citiem piegādātājiem ir izdevies aizpildīt gāzes piegāžu plaisu, ar ko Eiropa saskaras pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā?

Mēs esam ievērojami palielinājuši savu kopējo gāzes ieguvi un sašķidrināšanas jaudu. Patiesībā ASV kopējā sašķidrināšanas jauda līdz 2030. gadam divkāršosies, pamatojoties uz projektiem, kuros jau ir veikti ieguldījumi, - tie jau tiek būvēti vai ir saņemtas visas atļaujas. ASV šodien ir pasaulē lielākais gāzes ražotājs, un šis statuss mums saglabāsies vēl daudzus un daudzus gadus. Pagājušajā gadā aptuveni 60-70% no kopējā ASV gāzes eksporta bija uz Eiropu. Kā jau teicu, mēs to uzskatām par daļu no plašākām drošības saistībām, kas mums ir mūsu transatlantiskajās attiecībās.

Kā būs nākotnē? Jo ir arī vēlme samazināt fosilo resursu izmantošanu kā tādu? ASV turpinās izmantot LNG?

Es domāju, ka mēs visi pašlaik cenšamies risināt divus izaicinājumus enerģētikas jomā.

Viens no tiem ir saistīts ar Krievijas energoresursu padarīšanu par ieroci karā un to, ko tas nozīmē valstij, kas vēl pirms trim gadiem bija viens no pasaules lielākajiem energoresursu ražotājiem. Krievija vairs nekad netiks uzskatīta par uzticamu enerģijas piegādātāju. Tas ir skaidrs.

Bet otrais jautājums ir saistīts ar klimata izmaiņām un to, cik svarīgi ir paātrināt pārmaiņas mūsu enerģētikā. ASV enerģētikā jūs redzat strauju pārejas paātrinājumu. Ir jaunas investīcijas vēja, saules, biomasas, ģeotermālajā un kodolenerģijā, kā arī daudz inovāciju. Tas pats notiek arī Eiropā, kur politiskā vadība ir apņēmības pilna dekarbonizēt ekonomiku, cik ātri iespējams.

Šajā procesā pirmā un vissvarīgākā lieta, kas mums ir jādara, ir pēc iespējas ātrāk pakāpeniski pārtraukt ogļu izmantošanu. ASV energosistēmā gandrīz vairs nav ogļu, galvenokārt tāpēc, ka no oglēm pārgāja uz gāzi, kas ir labāk klimata pārmaiņu ziņā. Tādējādi, lai gan ASV ekonomikā ir pieaugums, oglekļa emisiju intensitāte samazinās. Tāpat ir vērojams arī ļoti straujš paātrinājums vēja un saules enerģijas izmantošanā, jo šīs tehnoloģijas tagad ir konkurētspējīgākas cenu ziņā.

Mani ļoti iedvesmoja arī saruna jūsu Klimata un enerģētikas ministrijā, jo es dzirdēju, cik ļoti liela uzmanība tiek pievērsta jaunu iespēju attīstīšanai vēja enerģijas jomā. Jums ir arī hidroenerģija. Līdz ar to jūsu enerģētika jau ir salīdzinoši zaļa un jums ir labas iespējas to padarīt vēl zaļāku. Mēs vēlamies būt jūsu partneris šajā jomā. Tāpēc mēs esam runājuši, tostarp ar Latvijas ekonomikas ministru un Klimata ministriju, par tehniskajām partnerattiecībām, kas iespējamas starp mūsu Enerģētikas departamenta laboratorijām un jūsu ekspertiem, lai noteiktu labākos tehnoloģiskos risinājumus. Taču galu galā lēmumus un pāreju noteiks ne tikai pieejamība, bet arī drošība, jo, kā jau teicu, mācība, ko visi ir guvuši pēdējos gados, ir tāda, ka paļauties uz Krieviju energoapgādes drošības jomā ir ļoti, ļoti bīstama rīcība. Es domāju, ka mūsu valdībām ir kopīga apņēmība nākotnē izveidot tīrāku, videi draudzīgāku un noturīgāku energosistēmu.

Vai jums ir sajūta, ka ASV investoriem varētu būt interese investēt Baltijas valstīs jaunajos enerģētikas projektos?

Lielākais izaicinājums, ar ko es sastopos, runājot ar citu valstu valdībām, kuras ir ieinteresētas piesaistīt ASV uzņēmumu investīcijas, ir tas, ka pašā ASV šobrīd ir ļoti daudz investīciju iespēju. Tirgus attīstās ļoti strauji, pieprasījums pēc elektroenerģijas kopumā strauji pieaug, jo notiek pāreja uz elektriskajiem transportlīdzekļiem, siltumsūkņi kļūst par galveno apkures tehnoloģiju, tāpat tas notiek digitalizācijas dēļ, jo ir liels pieprasījums pēc elektroenerģijas mākoņdatošanai, mākslīgajam intelektam. Tāpēc ASV ir fantastiskas iespējas. Nevis politisku, bet gan tirgus iemeslu dēļ pašlaik notiek ļoti strauja pāreja no fosilās enerģijas uz atjaunojamiem energoresursiem.

Vienlaikus mums ir daudz uzņēmumu, kas ir ieinteresēti šajā jomā. Es biju arī Tallinā, un es runāju ar uzņēmumu, kas strādā zaļā ūdeņraža jomā. Piemēram, viņi ir sarunu noslēguma fāzē ar vienu no mūsu galvenajiem zaļā ūdeņraža uzņēmumiem par elektrolīzeru piegādi. Es gribētu, lai sadarbība notiktu vairāk, vienalga, vai mēs runājam par augstas efektivitātes gāzes turbīnām vai vēja turbīnām, vai ūdeņraža elektrolīzeriem, elektrības uzglabāšanas baterijām, kuru ražošanā ASV uzņēmumi ir līderi. Notiek daudz inovāciju. Šis būs ļoti dinamisks periods ar daudzām ieguldījumu iespējām.

Tāpat viena no lietām, ko mēs esam iemācījušies - un īpaši svarīgi tas ir Baltijas reģionā -, pārejot uz energosistēmu, kurā vairāk izmanto atjaunojamos energoresursus, ir nepieciešams vairāk starpsavienojumu. Dažkārt vienā vietā ir vējains laiks, bet citā - saulains, tāpēc ļoti svarīga kļūst iespēja pārvietot elektroenerģiju uz dažādiem reģioniem. Šī ir joma, kurā arī ASV vēlētos būt labs partneris.

Ja runājam par savienojumiem un arī par drošību, tad Baltijas jūrā ir bijuši vismaz divi nopietni incidenti, kad ir bojāti energosavienojumi, - "Nord Stream" gāzes vads un "Baltic Connector" elektrokabelis. Tāpat regulāri ir novērojami kiberuzbrukumi. Kas būtu jāņem vērā drošības jomā nākotnē?

Viena mācība, protams, ir tāda, ka mums ir jāskatās uz kritisko infrastruktūru kā uz nacionālās drošības jautājumu. Kad es biju ASV vēstnieks Ukrainā, viens no pirmajiem Krievijas kiberuzbrukumiem ārvalstu enerģētikas infrastruktūrai bija "Fancy Bear" uzbrukums Ukrainai 2015.gadā. Pēdējo divu gadu laikā mēs esam pieredzējuši, kā Putins mēģina par ieroci padarīt ziemu, izmantojot uzbrukumus enerģētikas infrastruktūrai kā daļu no savas kara stratēģijas.

Tāpēc ir nepieciešams, lai visi mūsu eksperti strādātu kopā. Es zinu, ka daudz kas jau notiek. Daļa no tā notiek NATO alianses kontekstā, bet arī ASV Enerģētikas departaments, mūsu laboratorijas, mūsu eksperti apmainās ar labāko praksi un seko līdzi tam, kas notiek saistībā ar draudiem un dažāda veida kiberuzbrukumiem. Šī ir joma, kurā mēs esam sabiedrotie, lai veidotu sadarbību un stiprinātu mūsu sistēmas.

Tajā pašā laikā pastāv diezgan pamatotas bažas par to, ka Krievijas energoresursi tiek piegādāti aplinku ceļā. Piemēram, nu jau teju visi zina tādu terminu kā "ēnu tankkuģi". Jūsuprāt, cik liela ir šī problēma?

Mēs ļoti, ļoti nopietni domājam par to, lai samazinātu Krievijas ieņēmumus no energoresursiem. Un mums ir panākumi šajā jomā. Tas notiek ar cenu griestu koalīcijas palīdzību. Tikai pagājušajā gadā, ja paskatās uz Krievijas naftas nodokļu ieņēmumiem, šie ieņēmumi ir samazinājušies par vairāk nekā 30%. Mēs sistemātiski strādājam arī pie tā, lai apturētu Krievijas nākotnes enerģētikas projektus, lai tad, kad karš Ukrainā beigsies un Ukraina būs uzvarējusi, Putins nebūtu tādā situācijā, ka viņš varētu izmantot ieņēmumus no energoresursiem, lai dažu gadu laikā atjaunotu bruņojumu un sagatavotos jaunam kara posmam. Tāpēc, piemēram, ASV valdība ļoti lielu uzmanību pievērš tam, lai ierobežotu [Krievijas gāzes uzņēmuma] "Novatek" iespējas attīstīt savu LNG biznesu, jo "Novatek" vēlas gāzi, kas agrāk caur cauruļvadiem nonāca Eiropā, sūtīt uz pasaules tirgiem kā LNG. Tāpēc jūs redzat, ka mēs vēršamies pret tādiem projektiem kā "Arctic LNG2", pret Ustjlugas izmantošanu, kas ir tepat Baltijas jūrā. Mēs mudinām arī mūsu Eiropas sabiedrotos apsvērt šāda veida sankciju pasākumus.

Pēc sarunām ar Latvijas valdības pārstāvjiem es varu teikt, ka man šeit nav daudz darāmā, jo jūsu valdība nav jāpārliecina par šo jautājumu svarīgumu un to, cik svarīgi ir mums sistemātiski strādāt, lai novērstu nepilnības, kuras jūs pieminējāt, lai nodrošinātu, ka, pirmkārt, Putins nevar iegūt vairāk finanšu līdzekļu, lai apmaksātu šo brutālo, neizprovocēto karu pret Ukrainu, un, otrkārt, arī panākt, lai laika gaitā Krievijas ieņēmumi no enerģijas samazinās. Starptautiskās enerģētikas aģentūras prognoze ir, ka līdz 2030.gadam Krievijas kopējie ieņēmumi no enerģijas samazināsies par 50%, un daļa no mana darba ir rūpēties, lai tā tas arī notiktu.

Ko jūs varat teikt par Krievijas sadarbību enerģētikas jomā ar tādām valstīm kā Ķīna un Indija?

Es uzskatu, ka šīs situācijas ir ļoti atšķirīgas.

Ļaujiet man sākt ar Indiju, kas ir man labi pazīstama valsts. Mums ir ļoti intensīvs dialogs ar Indijas valdību par cenu griestu režīmu. Pirms dažiem mēnešiem es runāju ar Indijas naftas ministru un viņš bija ļoti atklāts. Viņš teica: "Džef, jo stingrāk tu piemērosi sankcijas un cenu griestus, jo labāku cenu es varu saņemt par naftu, ko pērku no Krievijas." Tas būtībā ir ASV mērķis, jo mēs cenšamies darīt divas lietas vienlaikus. Mēs cenšamies samazināt Krievijas naftas cenas un cenšamies samazināt Krievijas ieņēmumus, nedestabilizējot pasaules enerģijas tirgu. Mēs nevēlamies, lai mūsu rīcības rezultātā rastos situācija, ka naftas cenas strauji pieaug, jo tad Putins saņems vairāk naudas par mazāku naftas daudzumu. Tas ir slikts iznākums. Mēs vēlamies palielināt starpību starp "Ural" naftas cenu, ko saņem Krievija, un pasaules naftas cenu. Un šī plaisa kļūst arvien lielāka, jo mums izdodas izmantot cenu griestu režīmu, lai piespiestu Krievijas tirdzniecību pariet uz ēnu, neuzticamu floti. Kā saka viens no maniem kolēģiem Finanšu ministrijā, Krievija tagad tērē naudu tankkuģiem, nevis tankiem. No mūsu viedokļa tas ir labs rezultāts.

Ķīna šajā ziņā ir citā kategorijā nekā Indija. Kad ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens apmeklēja Eiropu, viņš runāja par mūsu bažām saistībā ar Ķīnas Tautas Republikas un Krievijas stratēģisko un drošības attiecību padziļināšanos. ASV Federālās rezervju sistēmas vadītāja Dženeta Jellena tikko bija Pekinā un arī atzīmēja mūsu bažas šajā jomā. Tāpēc mēs esam ļoti nobažījušies par to. Enerģētikas jomā mēs redzam, ka lielākā daļa Krievijas tirdzniecības notiek ar mazākiem naftas pārstrādes uzņēmumiem. Mēs ļoti cieši to vērojam, tāpat kā ļoti cieši vērojam citus Ķīnas valdības sadarbības aspektus ar Krieviju. Mēs tam pievēršam ļoti lielu uzmanību.

Ko jūs varat teikt par situāciju Ukrainā? Kāds atbalsts būs nepieciešams nākotnē?

Tas ir viens no manas vizītes Baltijas valstīs galvenajiem jautājumiem, jo par to ir runa Trīs jūru iniciatīvas samitā Viļņā. Vašingtona pastiprinās atbalstu Ukrainai. Tā ir ASV prezidenta Džo Baidena, valsts sekretāra Entonija Blinkena apņemšanās, un visa administrācija ir ārkārtīgi koncentrējusies uz šo jautājumu.

Es varu atzīt, ka vēstnieka laiks Ukrainā bija grūtākie trīs gadi manā dzīvē. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka Ukraina uzvarēs. Par to nav nekādu šaubu. Mums ir jābūt apņēmīgiem attiecībā uz atbalstu, ko mēs sniedzam ukraiņiem, militāro atbalstu, ko mēs sniedzam kā sabiedrotie. Taču ārkārtīgi svarīgs ir arī mūsu sniegtais atbalsts enerģētikas nozarē. Un Latvijai ir bijusi ļoti svarīga loma, nodrošinot iekārtas, lai aizstātu Putina iznīcinātās. Regulāri notiek uzbrukumi Ukrainas pilsētām, un mēs pilnībā piekrītam Latvijas valdībai, ka Putins kā agresors ir jāsauc pie atbildības. No ASV viedokļa mēs, protams, ļoti uzmanīgi vērojam, kas notiek mūsu Kongresā. Bet, pavadot daudz laika sarunās ar amerikāņu auditoriju par Ukrainu, sarunās ar Kongresa locekļiem, es esmu ļoti pārliecināts, ka amerikāņu tauta saprot, kas ir likts uz spēles Ukrainā, un Kongress sniegs atbalstu, kas šobrīd ir tik svarīgs.

Un nobeigumā - kāds ir jūsu vērtējums par Baltijas valstu drošību enerģētikā? Piemēram, mums joprojām ir elektrības savienojumi ar Krieviju un Baltkrieviju. Cik droši mēs pašlaik varam justies?

Es domāju, ka jūs esat diezgan droši. Tas bija viens no maniem prioritārajiem jautājumiem visās trijās Baltijas valstīs. Es pavadīju daudz laika, runājot ar amatpersonām Igaunijā par BRELL un desinhronizāciju, to pašu es darīju Latvijā. Politiskā līmenī ir panākta skaidra vienošanās par desinhronizācijas turpināšanu šogad. Pastāv arī skaidrība tehnisko ekspertu vidū, kā to darīt. Es esmu runājis gan ar Baltijas valstu politiķiem, gan ar tīkla operatoriem, un es domāju, ka visi ir pārliecināti, ka tiek veikts pareizais darbs attiecībā uz kondensatoriem, transformatoriem un starpsavienojumiem, visu fizisko infrastruktūru, kas ir nepieciešama, lai īstenotu desinhronizāciju. Vienlīdz svarīgi ir arī tas, ka visi saprot, ka tās ir izmaksas, kuras ir vērts maksāt, jo tās uzlabos jūsu valsts drošību. Tāpat tas likvidē pēdējo Krievijas sviru, ko varētu izmantot pret jums, jūsu pilsoņiem un jūsu ekonomiku.

Tāpēc es esmu pārliecināts, jo īpaši pēc vizītes Rīgā, ka jūs esat uz pareizā ceļa, esmu gandarīts par līdzīgo uztveri mūsu valdību līmenī, esmu patīkami pārsteigts par Latvijas valdības fokusēšanos uz ilgtermiņa stratēģijas izstrādi, ievērojot kopīgos dekarbonizācijas mērķus, un esmu pateicīgs par mūsu savstarpējo saskaņu attiecībā uz atbalstu Ukrainai šajā eksistenciālajā karā, ko Ukrainas tauta izcīna jau 10 gadus.