"Hamas" līderis Ismails Hanija paziņo par savu dēlu un mazbērnu nāvi Gazā un priecājas, ka viņi ir "mocekļi"
Palestīniešu teroristu organizācijas “Hamas” vadītājs Ismails Hanija apstiprinājis arābu medijiem, ka Izraēlas aviotriecienos Gazas joslā nogalināti trīs viņa dēli un vairāki mazbērni.
Ar “Hamas” saistītā ziņu aģentūra Gazā pirms tam ziņoja, ka Hanijas trīs dēli Hazems, Amirs un Muhammads Ismails, kā arī vairāki mazbērni nogalināti Izraēlas aviotriecienā bēgļu nometnei uz rietumiem no Gazas pilsētas.
Ismails Hanija, kurš dzīvo Katarā, telefoniski paziņoja “Al Jazeera”, ka viņa dēli ir palikuši Gazas joslā.
Kopš “Hamas” teroristu iebrukuma Izraēlā un sekojošās Izraēlas atmaksas operācijas Gazā Hanija jau zaudējis vairākus savas ģimenes locekļus — pērn oktobrī tika ziņots par viņa brāļa un brāļadēla nāvi, novembrī par mazdēla nāvi, bet šā gada februārī — par dēla nāvi Gazā. Viņš sacīja, ka ziņas par savu dēlu un mazdēlu nāvi saņēma, kad tikās ar Katarā nogādātajiem ievainotajiem palestīniešiem.
Viņš pateicās Dievam par “dāvāto godu”, ka viņa dēli un mazbērni kļuvuši par “mocekļiem”.
Izraēlas armija komentārus nav sniegusi.
Pagājušā gada 7.oktobrī "Hamās" sarīkotajā slaktiņā Izraēlā teroristi noslepkavoja aptuveni 1160 cilvēkus, galvenokārt civilpersonas, un sagrāba apmēram 250 ķīlniekus. Izraēlas armija uzsāka militāro operāciju Gazā, izpostot vietējās pilsētas, nogalinot daudzus "Hamas" vadītājus un atbrīvojot daļu ķīlnieku.
62 gadus vecais Ismails Hanija ir būtisks “Hamas” loceklis jau kopš astoņdesmitajiem gadiem, bet 2006. gadā kļuva par Palestīnas pašpārvaldes premjerministru, šo amatu zaudējot nākamajā gadā, saasinoties salīdzinoši mērenās “Fatah” un radikālās “Hamas” konfliktam. Līdz 2017. gada februārim Hanija bija “Hamas” līderis Gazā, bet 2017. gada maijā viņu ievēlēja par “Hamas” politbiroja vadītāju. Ap šo laiku Hanija pārcēlās uz dzīvi Katarā. Pērnā gada decembrī veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka Hanija pārliecinoši ar 78 procentiem pret 16 sakautu pašreizējo palestīniešu prezidentu Mahmūdu Abāsu, ja notiktu prezidenta vēlēšanas. Tiesa, ja vēlēšanās piedalītos arī kopš 2002. gada Izraēlā ieslodzītais palestīniešu teroristu līderis Marvāns Barguti, Hanija viņam zaudētu ar 43 procentiem pret 47, kamēr Abāss saņemtu nieka 7 procentu atbalstu.
