TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: daži partneri Ukrainai ļāvuši ar Rietumu ieročiem uzbrukt Krievijas teritorijai
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Polijas ārlietu ministrs ierosināja izveidot ES karaspēka "smago brigādi", lai ātri reaģētu uz notikumiem kaimiņu reģionos.
Radoslavs Sikorskis sacīja, ka šādā gadījumā nebūtu nepieciešams lūgt ASV palīdzību katrā "ārkārtas situācijā".
"Notikumi Balkānos vai Ziemeļāfrikā ir piemēri situācijām, kurās Eiropai nevajadzētu vērsties pie ASV," skaidroja ministrs.
Polish Foreign Minister suggested creating a "heavy brigade" of EU troops to quickly respond to events in neighboring regions
— NEXTA (@nexta_tv) May 2, 2024
Radoslaw Sikorski said that in such a case it would not be necessary to ask the US for help in every "emergency situation".
“Events in the Balkans or… pic.twitter.com/3YW4rLEPkX
Polijas galvaspilsētā Varšavā poliete uzbrukusi baltkrievietei par to, ka viņa runāja krieviski, vēsta izdevums "Poland Here".
Kāds pāris piegāja pie sieviešu grupas, kas savā starpā sarunājās krievu valodā un agresīvi pieprasīja, "lai sievietes dodas atpakaļ uz Ukrainu".
Kādā brīdī agresīvā sieviete iespļāva sejā 22 gadus vecajai baltkrievietei, kura atbildēja, iespērot uzbrucējai.
"Sieviete apgriezās, satvēra baltkrievieti aiz matiem, un viņas pavadonis izdarīja vairākus sitienus pa galvu. Baltkrtievietei izdevās daļēji iemūžināt uzbrukuma brīdi video," raksta izdevums.
Šveicē atcelts krievu operdziedātājas Annas Ņetrebko koncerts, kam bija jānotiek 1.jūnijā Lucernā, pavēstīja rīkotāji.
Koncerta atcelšanas iemesls ir Ņetrebko neviennozīmīgā attieksme pret karu Ukrainā un saistībā ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, norādīja Lucernas Kultūras un kongresu centra vadība.
Pašvaldība pieļāva, ka Ņetrebko parādīšanās uz skatuves pilsētā var izsaukt protestus.
Ukrainas aizstāvji ar kājnieku kaujas mašīnu "Bradley" netālu no Avdijivkas iznīcina krievu bruņumašīnu, kas pirms tam izsēdināja okupantus.
ASV bataljona dislocēšana Lietuvā ir beztermiņa, nevis līdz 2025.gada nogalei, kā bija plānots sākotnēji, vizītes laikā ASV paziņoja Lietuvas aizsardzības ministrs Laurīns Kasčūns.
"Vizītē Vašingtonā es saņēmu stingru un skaidru apstiprinājumu no ASV Nacionālās drošības padomes un Pentagona, ka ASV klātbūtne Lietuvā ir beztermiņa un spēku izvietošana reģionā paliks nemainīga," ministrs teica ziņu aģentūrai BNS.
Savienotās Valstis augsti vērtē militārās klātbūtnes un apmācību nosacījumus Lietuvā, kas ļauj ASV nodrošināt pienācīgu spēku gatavību jebkuram scenārijam, viņš sacīja.
Tiek ziņots, ka vietējie iedzīvotāji pirms ugunsgrēka dzirdējuši virkni sprādzienu.
⚡🇺🇦💪💥Footage of the aftermath of a fire in the Smolensk region of rf after today's drone attack
— 🇺🇦 UkraineNewsLive🇺🇦 (@UkraineNewsLive) May 2, 2024
It is reported that locals listened to a series of explosions before the fire. pic.twitter.com/EG1nxSPMDv
40. atsevišķās artilērijas brigādes FPV dronu operatori iznīcināja Krievijas bagiju un tā apkalpi. Vairāki Krievijas karavīri guva smagus ievainojumus.
Ukrainas HUR ziņo, ka izdevies iegūt video no Krievijas bezpilota lidaparāta, kurā ir http://UT4D.TT marķējums, kas liecina, ka dronu piegādājusi Krievijas Aizsardzības ministrija. Tajā arī norādīts, ka Krievija ir uzstādījusi bezpilota lidaparātu palaišanas laukumus tieši pie Zaporižjas AES 6. reaktora.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 470 870 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1030 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī Krievija zaudējusi 7332 tankus, 14 096 bruņutransportierus, 12 044 lielgabalus un mīnmetējus, 1053 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 784 zenītartilērijas iekārtas, 348 lidmašīnas, 325 helikopterus, 9561 bezpilota lidaparātu, 2126 spārnotās raķetes, 26 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 16 224 automobiļus un autocisternas, kā arī 1988 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Sarunu process par Ukrainas un Moldovas pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) būs ārkārtīgi sarežģīts, bet ir "diezgan reāli" to sākt jau šī gada jūnijā, kā to kopīgajā paziņojumā aicinājuši Baltijas valstu prezidenti, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Viņš atgādināja, ka arī sarunās par Latvijas iestāšanos ES bija jomas, kurās diskusijas tika atvērtas un slēgtas ātri, un bija arī jomas, kurās gāja ļoti grūti.
Attiecībā uz Ukrainu Rinkēvičs atzīmēja, ka tās pievienošanās ES varētu nozīmēt samērā būtiskas izmaiņas bloka ekonomikā, tajā skaitā lauksaimniecībā. Viņaprāt, sarežģīti varētu būt arī jautājumi par vides aizsardzības prasībām un valsts aparāta reformēšanu.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
