TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: "tradicionālo vērtību aizsardzībai" okupanti Ukrainā izmanto pat maniakus un cilvēkēdājus
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Pirmā aizsardzības līnija tiks izveidota aptuveni kilometra attālumā no robežas ar Krieviju, netālu no Terehovas robežkontroles punkta Ludzas novadā.
Piecu gadu laikā Latvija plāno tērēt 300 miljonus eiro robežu stiprināšanai.
The Latvian army has started digging defense ditches near the border with Russia
— NEXTA (@nexta_tv) May 3, 2024
The first defensive line will be created at a distance of about a kilometer from the border with Russia, near the Terehovo border checkpoint in the Ludza region.
Latvia plans to spend €300 million… pic.twitter.com/cEA41JYZEz
To norādījis Čehijas ārlietu ministra vadītājs Jans Lipavskis.
"Es saprotu ukraiņu iesaukšanas vecuma vīriešu aizbraukšanas problēmu. Čehija jau sen ir atbalstījusi ukraiņu bēgļus, un mēs viņus uzņemam savā teritorijā. Bet ne tos, kuri cenšas izvairīties no iesaukšanas pienākuma," vietējais izdevums "Novinky" citē Lipavska teikto.
Czechia does not support those who evade military conscription
— NEXTA (@nexta_tv) May 3, 2024
This was stated by the head of the foreign Minister of Czechia Jan Lipavsky:
"I understand the problem of departure of Ukrainian men of conscription age. Czechia has long supported Ukrainian refugees and we accept… pic.twitter.com/4V1uGso3U3
Ankara negrasās nodot savas S-400 sistēmas nevienai valstij, tostarp Ukrainai, paziņojis Turcijas aizsardzības ministrs.
Ankara does not intend to transfer its S-400 systems to any country, including Ukraine, Turkish Defense Minister says. pic.twitter.com/ruxNWu6QzK
— NEXTA (@nexta_tv) May 3, 2024
A Russian SuperCam recon drone was shot down in the south. pic.twitter.com/YjcQKZs5qs
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) May 3, 2024
⚡🇺🇦Direct hit 💪💥🥓 pic.twitter.com/uId8nWuBaT
— 🇺🇦 UkraineNewsLive🇺🇦 (@UkraineNewsLive) May 3, 2024
Krievijas karaspēks piektdien, 3. maijā, apšaudīja Harkivu. Tika veikts trieciens dzīvojamā rajonā, bojāts tramvajs, kas veda pasažierus, vēsta Harkivas mērs Igors Terehovs un Harkivas militārā apgabala vadītājs Oļehs Siņehubovs.
Harkivā bija dzirdami sprādzieni, pēc tam vietējās varas iestādes apstiprināja, ka okupanti apšaudījuši pilsētu. Harkivas militārā apgabala vadītājs atklāja, ka krievi iepriekš uz pilsētu nometa kontrolējamu aviācijas bumbu.
Bija ierašanās Harkivas Holodnohorskas rajona dzīvojamā zonā. Aizdegās privātmāja. Pēc policijas ziņām, deg divstāvu māja.
"Informācija par upuriem tiek precizēta. Ir zināms, ka bojāts tramvajs ar pasažieriem," sacīja mērs Igors Terehovs.
Mērs norāda, ka tika uzbrukts Harkivas centra privātmājām, vairākas mājas tika sagrautas. Trieciena vietā sākta meklēšanas un glābšanas operācija, zem drupām atrodas cilvēki.
Zināms, ka vienam cietušajam (78 gadus vecam vīrietim) ir akūta stresa reakcija.
Harkivas policijas pārvaldes priekšnieks ziņoja, ka uzbrukuma rezultātā mirusi sieviete.
Itālija plāno Ukrainai nodot vēl vienu pretgaisa aizsardzības sistēmas SAMP/T bateriju nākamajā militārās palīdzības paketē, kas tiks izziņota 13. jūnijā. Tajā iekļauti arī artilērijas šāviņi.
Italy intends to hand over another SAMP/T air defense system battery to Ukraine in the next military aid package to be announced on June 13. It also includes artillery shells. https://t.co/QfphgqX8yo
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) May 3, 2024
Mediji provizoriski norāda, kas tas bijis dronu uzbrukums.
Russian media reports explosions in the Moscow and Leningrad regions - preliminary, it was a drone attack pic.twitter.com/Aw6sCaSJNT
— NEXTA (@nexta_tv) May 3, 2024
95. gaisa uzbrukuma brigādes vienības ar droniem nomet granātas uz krievu iebrucēju slēpņiem.
Units of the 95th Air Assault Brigade target Russian hideouts with grenades dropped from drones. pic.twitter.com/O9xu7OReih
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) May 3, 2024
Šobrīd norit ievērojams darbs, lai ar reaktīvo dzinēju darbināmās "AASM Hammer" augstas precizitātes aviācijas bumbas pielāgotu iznīcinātājiem F-16, kas tiks piegādāti Ukrainai.
⚡🇺🇦💪A significant amount of work is currently underway to adapt the AASM Hammer high-precision jet-powered aerial bombs to the F-16 fighters to be delivered to Ukraine. pic.twitter.com/njOzabgIuN
— 🇺🇦 UkraineNewsLive🇺🇦 (@UkraineNewsLive) May 3, 2024
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
