Netaisni ieslodzītajiem nevajadzēs atmaksāt savus "uzturēšanas izdevumus" — Lielbritānijā pārskata skandalozos noteikumus

Tieslietu ministrijas sekretārs Alekss Čalks apstiprināja, ka šāda prasība tiks atcelta, šādu soli nodēvējot par "veselā saprāta vadītu grozījumu, kas neļaus upuriem maksāt divreiz par noziegumiem, kuru viņi nav pastrādājuši".

Tomēr nav skaidrs, vai valdība kompensēs visiem netaisni ieslodzītajiem līdz šim atvilktos "uzturēšanas izdevumus". Vairāki parlamenta deputāti aicinājuši vēlreiz izskatīt visas lietas, kurās veikti šādi atvilkumi, un vajadzības gadījumā pilnībā atmaksāt šīs summas.

Jauns.lv jau vēstīja, ka tobrīd 38 gadus vecais Endrū Malkinsons 2003. gadā tika notiesāts ar mūža ieslodzījumu par izvarošanu, taču pēc daudzām noraidītām apelācijām 2023. gada jūlijā spēja pierādīt savu nevainīgumu Apelāciju tiesā, un sakarā ar netaisnu notiesāšanu var pretendēt uz kompensāciju līdz viena miljona mārciņu (1,17 miljoni eiro) apmērā. 

Taču kompensācijas piedziņa var prasīt ilgu laiku, pat gadus, turklāt cietumam bija tiesības attiesāt prāvu daļu, liekot Malkinsonam segt savus “uzturēšanas” izdevumus, ieskaitot ēdināšanu un izmitināšanu.

Malkinsons atzinīgi novērtēja jauno valdības lēmumu. "Tas ir solis pareizā virzienā, taču jāmainās vēl daudzām citām lietām. Nevar vienkārši uzlīmēt plāksteri uz nāvējoša ievainojuma," viņš izteicās BBC. Malkinsons piebilda, ka pat pēc šāda lēmuma, visticamāk, viņam nāksies gaidīt divus gadus, līdz neatkarīga komisija pieņems lēmumu par izmaksājamās kompensācijas summu. "Es ļoti smagi ciešu. Dzīvoju no pabalstiem, man nav darba, nav māju ... Būtībā man ir atņemts viss."

2003. gadā tiesa atzina Malkinsonu par vainīgu 33 gadus vecas sievietes izvarošanā Mančestras apkaimē. Viņam piesprieda mūža ieslodzījumu ar septiņu gadu minimālo termiņu. Gan tiesas, gan ieslodzījuma laikā Malkinsons uzstāja uz savu nevainīgumu un atteicās atzīt savu vainu. Advokāts uzskata, ka tieši tādēļ viņa klients aiz restēm nosēdēja vēl desmit gadus, līdz tika atbrīvots tikai 2020. gada decembrī, taču viņam nācās gadiem ilgi tiesas ceļā panākt sava nevainīguma atzīšanu.

Šoreiz tiesa atzina, ka Mančestras policija savulaik neiesniedza Malkinsona aizstāvībai visus pierādījumus viņa lietā, turklāt daži svarīgi pierādījumi tika nelikumīgi iznīcināti. Malkinsona sākotnējās tiesas laikā nebija DNS pierādījumu, kas viņu saistītu ar noziegumu, un apsūdzība balstījās tikai uz identifikācijas pierādījumiem. Tomēr tiesu medicīnas arhīvā esošais DNS paraugs pērn oktobrī tika pārbaudīts, un uzrādīja saistību ar citu vīrieti, kurš jau ir arestēts.

Nepatiesi ieslodzīto finanšu kompensācijas noteikumus savulaik ieviesa tiesneši saistībā ar diviem vīriešiem, kurus notiesāja par 13 gadus vecā avīžu puikas Karla Bridžvotera nošaušanu 1978. gada 19. septembrī. Viņa lietā notiesātajiem brālēniem Maiklam un Vinsentam Hikijam vēlāk tika piešķirta attiecīgi 1,02 miljonu un 550 tūkstošu mārciņu (1,19 miljoni un 641 tūkstotis eiro) kompensācija, taču tobrīd augstākā Lielbritānijas tiesu instance Lordu palāta 2007. gadā nolēma, ka kompensācijas apjoms ir samazināms par ceturtdaļu, jo ieslodzījuma laikā viņiem nebija jāmaksā par savu uzturēšanu. Pēc apelācijas šo lēmumu apstiprināja Eiropas Cilvēktiesību tiesa. Savulaik Lielbritānijas Tieslietu ministrija paziņoja, ka atvilkumus no kompensācijas var veikt, ja nepamatoti ieslodzītā persona būtiski ietaupījusi savus uzturēšanas izdevumus, atrodoties aiz restēm.