Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv X
Baltijas jūra ir viena no piesārņotākajām pasaules ūdenstilpēm.

Pēc trim gadiem kuģiem Baltijas jūrā beidzot aizliegs izgāzt kanalizācijas atkritumus 17

Pasaulē
2016. gada 23. aprīlī 11:40 2016. gada 23. aprīlī 11:40
Prāmjiem un kuģiem tiks aizliegts kanalizācijas atkritumus izgāzt Baltijas jūrā, kas ir viena no piesārņotākajām pasaules ūdenstilpēm, paziņoja Starptautiskā Jūrniecības organizācija (IMO).

Aizliegums spēkā stāsies 2019.gada jūnijā un attieksies uz jauniem pasažieru kuģiem, bet divus gadus vēlāk tas sāks attiekties arī uz vecākiem kuģiem, teikts IMO izplatītajā paziņojumā.

2011.gadā IMO Jūras vides aizsardzības komisija ierosināja aizsargāt Baltijas jūru, nosakot tai "īpašās zonas" statusu, bet bija nepieciešami pieci gadi, lai vienotos par aizliegumu jūrā izgāzt atkritumus no kuģu kanalizācijas sistēmas.

Zviedrijas infrastruktūras ministre Anna Johansone apsveica lēmumu, tomēr pauda nožēlu, ka tam bija nepieciešams tik ilgs laiks vairāku Baltijas jūras piekrastes valstu iebildumu dēļ.

"Sarunas bija ilgas un brīžiem grūtas, jo daudzas valstis bija pret to," sacīja Zviedrijas ministre, bet atteicās nosaukt valstis, kas iebilda pret jauno regulējumu.

Dažas valstis norādījušas, ka trūkst infrastruktūras, lai atkritumus varētu apsaimniekot Baltijas jūras piekrastē esošajās ostās.

Aizliegums palīdzēs veicināt "ilgtspējīgāku kuģošanu" un veicinās ilgtspējīgu tūrismu, Johansone norādījusi Zviedrijas valdības mājaslapā publicētajā paziņojumā.

"Saskaņā ar jauno regulējumu pasažieru kuģu kanalizācijas atkritumu izgāšana īpašajā zonā būs vispārēji aizliegta, izņemot tad, ja kuģī darbojas sertificēta atkritumu apsaimniekošanas stacija," teikts IMO paziņojumā.

Lai gan noteikumi nebūs obligāti nekavējoties, IMO Jūras vides aizsardzības komisija aicina valdības un rūpniecības grupas sākt nekavējoties ievērot jaunās vadlīnijas.

Lielākā daļa zinātnieku piekrīt, ka atsevišķā lielākā Baltijas jūras problēma ir nitrāti un fosfāti no rūpnieciskās lauksaimniecības, kas izraisa jūras dibena eitrofikāciju, noplicinot skābekļa krājumus seklajos ūdeņos un smacējot tur esošo floru un faunu.

Neskatoties uz to, ka 2007.gadā tika panākta vienošanās par Baltijas jūras stāvokļa uzlabošanu līdz 2021.gadam, reģiona valstis lielā mērā ir atteikušās no tādiem centieniem, liecina vides aizsardzības jomas nevalstisko organizāciju dati.

Baltijas jūras reģiona valstis ir Zviedrija, Somija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Vācija, Polija, Dānija, Norvēģija un Krievija.

LETA/Foto: Ieva Čīka/LETA

Citi šobrīd lasa

FOTOREPORTĀŽA: Latvijas labākie skatuves mākslinieki ierodas uz “Spēlmaņu nakts” ceremoniju 36
Skolā piekautais policists drīkstējis lietot šaujamieroci, taču to nav darījis 163
Par likumīgu autostāvvietas izmantošanu pie Mēbeļu nama Vladimiram izraksta sodu - 500 eiro 25
Skatīt visus komentārus