Ermitāžas izpārdošana kļuvusi par valsts noslēpumu
Krievijas slavenāko muzeju – Ermitāžu Sanktpēterburgā – varas iestādes vaino valsts noslēpumu izpaušanā. Runa ir par 20.–30. gados uz ārzemēm izpārdotajiem mākslas darbiem, šonedēļ vēsta "Kas Jauns Avīze".
No muzeja izņemti arhīva dokumentu apkopojumi, kas atklāj, kā boļševiku valdība ar šedevru tirdzniecību pelnīja valūtu. Apsūdzības nelikumīgā slepenu dokumentu publicēšanā izskanējušas pēc Kultūras ministrijas pārbaudes komisijas vizītes, piedaloties arī “citas iestādes pārstāvjiem”.
Par to Facebook pavēstījis Ermitāžas Rietumeiropas mākslas nodaļas vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Aleksejs Larionovs, kurš ir atbildīgs par holandiešu, flāmu un vācu zīmējumiem līdz 1800. gadam.
Viņš skaidro, ka “slepenie dokumenti” ir astoņi biezi sējumi ar eksponātu izsniegšanas aktiem, saraksti ar iestādēm, izsoļu organizācijas materiāliem ārvalstīs, pārrunām par šedevru pārdošanu ārzemju kolekcionāriem. Vēl viens sējums veltīts Stroganova pils kolekciju izpārdošanai un otrs pēc Otrā pasaules kara pārvietotajiem pieminekļiem.
Ministrijas komisija aizliegusi šo dokumentu krājumu tirdzniecību, tie izņemti no Ermitāžas kioskiem, un aizliegts izdot kārtējo apkopojumu, kas bija sagatavošanā. Līdzīgas pretenzijas izteiktas arī citiem muzejiem, kur pat esot plēstas ārā nevēlamās lappuses. Ermitāžas preses dienests šos apgalvojumus noliedz.
Divdesmito gadu beigās PSRS pārdeva ārvalstīs dažus simtus mākslas darbu no muzejiem, tostarp vairāk nekā 50 ļoti vērtīgas gleznas no Ermitāžas – arī Rembranta un Ticiāna šedevrus. Zinātāji apgalvo, ka izpārdota pat puse no renesanses laika darbiem, kas glabājās Ermitāžas fondos, bet daļu gleznu piesavinājušies augsti boļševiku partijas darboņi.
