Skolotājai Berlīnē aizliedz valkāt kristiešu krustiņu
Kādai skolotājai aizliegts nēsāt krustiņu.
2017. gada 23. aprīlis, 06:34

Skolotājai Berlīnē aizliedz valkāt kristiešu krustiņu

Kasjauns.lv

Berlīnē kādas skolas direktors ar rakstisku rīkojumu aizliedzis skolotājai nēsāt kristiešu krustiņu, vēsta laikraksts "Berliner Zeitung".

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

Par to vietējās evaņģēlistu baznīcas sinodes sanāksmē paziņojis mācītājs Karstens Minkners, kuram skolotāja parādījusi šo rīkojumu ar atsauci uz 2005. gadā pieņemto Vācijas likumu par neitralitāti.

Tas aizliedz visiem valsts kalpotājiem, ieskaitot skolotājus, policijas un tiesu darbiniekus, nēsāt darbā jebkādus reliģiskus simbolus – musulmaņu lakatus, ebreju kipas vai krustiņus, ja tie nav tikai rotaslieta.

2012. gadā Eiropas Cilvēktiesību tiesā vērsās četri Lielbritānijas kristieši, apgalvojot, ka zaudējuši darbu reliģiskas diskriminācijas dēļ. Piemēram, lidsabiedrības British Airways darbinieci Nadju Eveidu priekšnieks aizsūtīja mājās, kad viņa atteicās noņemt ķēdīti ar krustiņu. Medicīnas māsu Širliju Čaplinu krustiņa dēļ pārcēla uz darbu, nesaistītu ar slimnieku aprūpi.

Cilvēktiesību tiesa piesprieda kompensāciju par labu Eveidai, bet Čaplinas gadījumā pārkāpumus neatrada, uzskatot, ka ķēdīte ar krustiņu ir pretrunā drošības noteikumiem.

Pērn vasarā tiesā uzvarēja Francijas inženiere Asma Buņjau, kura zaudēja darbu hidžāba – musulmaņu lakata – dēļ. Tiesa izlēma, ka viņa drīkst apsegt galvu darbavietā.

Tomēr martā Eiropas Savienības tiesa Luksemburgā nāca klajā ar lēmumu, ka uzņēmumiem bloka dalībvalstīs ir tiesības aizliegt darbiniekiem valkāt uzkrītošus politiskus vai reliģiskus simbolus.
Šādi noteikumi nav uzskatāmi par tiešu diskrimināciju.

Spriedums attiecas uz lietu, ko Beļģijā ierosināja musulmaniete Samira Ačbita pret apsardzes firmu "G4S", kurā viņa strādāja. Uzņēmumā tolaik bija spēkā nerakstīts minētais aizliegums, lai neradītu pamatu šaubām par neitrālu attieksmi pret klientiem.
2006. gadā Ačbita pavēstīja darba devējiem, ka vēlas darba vietā valkāt musulmaņu tradicionālo galvas lakatu, bet viņai to neatļāva.

Pēc tam uzņēmums aizliegumu iekļāva arī rakstiskajos iekšējās kārtības noteikumos. Ačbitu, kura negribēja atteikties no sava nodoma, atlaida. Tiesa secinājusi, ka "G4S" rīcība bijusi balstīta vienlīdzīgā attieksmē pret visiem darbiniekiem.

recent icon

Jaunākās

popular icon

Populārākās