Debesis virs lidostas "Rīga" sargā putnu vīrs Mareks

Viņa uzdevums ir atgaiņāt putnus, un tieši kaijas sagādā visvairāk darba. Pavasaris un tagad rudens Marekam ir darbīgākie gadalaiki, jo tad ir gājputnu sezona: “Mēs varam tikai brīdināt pilotu, ka gaisā notiek aktivitāte. Pēdējos gados rudenī gan nav vērojama tik liela rosība. Zosis laikam aiziet prom pa nakti, pavasarī ļoti lieli bari nāk atpakaļ.”

Ko darīs kaija

Sēžam automašīnā un no pāris desmitu metru attāluma novērojam, ko darīs viena vienīgā kaija. Viens putns drošību pārāk neapdraud, tomēr pilnīgi mierīgs Mareks nav: “Ja viena nosēžas, pārējās, kas lido garām, ieraudzīs un arī atnāks, tā var savākties veseli bari.”

Auto ir aprīkots ar monitoru un skaļruņiem uz jumta. Vajadzības gadījumā Marekam putni jādzen prom, un to panāk ar dažādām skaņām – šautenes šāvieniem vai ierakstītiem putnu brīdinājuma ķērcieniem. Arī datorā jāievada informācija, kuros sektoros cik un kādi putni redzēti.

“Visbiežākie ir lielais ķīris, sudrabkaija un kajaks. Sudrabkaija ir vislielākais putns, ķīris vismazākais. To ir svarīgi atzīmēt, jo atšķiras masa – lielajam ķīrim 200 līdz 300 gramu, bet sudrabkaija var sasniegt kilogramu,” ievadot datus, skaidro Mareks.

Kaut arī lidostā bieži viesi ir vārnas, tās ar lidmašīnām saduras vismazāk. Lielais ķīris ievērojamu vietu statistikā ieņem jūnijā.
Savākto informāciju katra mēneša un gada beigās apkopo, lai noskaidrotu aktīvākās dienas, laikus un putnu sugas, kas ierodas lidostas teritorijā. Septembrī novērots pat 30 000 līdz 40 000 lielo ķīru – tas tāpēc, ka šajā laikā no zemes izlien vaboles.

Agrāk bija darbs apsardzei

Ja pamanīts aviosatiksmei potenciāli bīstams putns vai to bars, Arbidānam jāinformē lidostas gaisa satiksmes vadības tornis, kas savukārt brīdina pilotus. Vajadzības gadījumā arī Mareks var sazināties ar pilotu, kuram pašam būs jāizlemj, vai turpināt iesākto maršrutu vai pirms nosēšanās izlidot vēl vienu apli un pagaidīt, kamēr speciālists nelūgtos viesus aizdzen prom.
“Varianti var būt dažādi. Katra diena ir citāda, tāpēc man šis darbs arī patīk, jūtos savā vietā,” riņķojot pa lidlauku, priecājas Mareks. Mūsu lidostā strādā trīs šādi speciālisti, un Arbidāns ar astoņu gadu stāžu ir viens no pieredzes bagātākajiem.

Pirms 2009. gadā izveidots šāds amats, ar putnu gaiņāšanu bija jānodarbojas citiem lidostas darbiniekiem – inženieriem un apsardzei, un tas bija laikietilpīgi. Par putniem informēja vadības tornis, piemēram, inženieriem vajadzēja mest pie malas savus darbus, doties uz vietu, kur spārnotie viesi manīti, un mēģināt tos aizdzīt, kamēr lidmašīna gaida.

“Lidmašīna stāv un tērē degvielu, un tā ir nauda. Minūti nostāvot, tiek zaudēti apmēram 200 litru. Un tas ir daudz, lidmašīnai lielākais degvielas patēriņš ir uz zemes, tāpēc nav ekonomiski izdevīgi stāvēt un gaidīt,” skaidro Arbidāns.

Pasaulē 40 000 sadursmju gadā

Jo intensīvāka kļūst gaisa satiksme, jo vairāk problēmu sāk radīt putni. “Katru gadu pasaulē notiek apmēram 40 000 sadursmju. Naudas ziņā tie ir apmēram 1,2 miljardi dolāri,” zina teikt Mareks. Lielākā daļa šo sadursmju notiek ASV, un 80% – tieši lidostu tuvumā.

Mareks lēš, ka līdz pat 60% visu sadursmju notiek ar mazputniņiem. Parasti putniem aktīvākais laiks ir rīts un vakars, kad arī pastāv lielāks risks.

Ja no sadursmes ar lidmašīnu putns izvairīties nav spējis, līķi gluži pāri žogam nemetīs.  Lidostai ir līgums ar veterināro klīniku – mirstīgās atliekas ieliek saldētavā un vēlāk atdod utilizācijai.
Tiesa, ja putns trāpīs dzinējā, pāri paliks vien spalvas, bet tā notiek diezgan reti. Parasti nabaga lidoņi atsitas pret lidmašīnas purngalu vai spārniem. “Putnu var arī notriekt ar reaktīvo strūklu, kas veidojas lidmašīnas aizmugurē. Tad putns ir vesels, bet diemžēl beigts,” teic Mareks.

Ar radaru nepietiek

Ja putni nosēžas uz skrejceļa, ir skaidrs, kas tie pēc iespējas ātrāk jādabū nost. Citāda situācija ir, ja putni atrodas zaļajā zonā.

“Piemēram, aptuveni 120 metru no skrejceļa bija nosēdies gulbis. Es viņu pamanu un skatos, ko darīs. Ja putns no lidmašīnām nebaidās, es viņu neaiztieku, bet ir reizes, kad putns var būt satraukts un vicināt spārnus. Brīdinu torni, un mēs izlemjam, ko darīt,” stāsta Mareks.

Braucot pamanām zaļajā zonā laiskojamies saulē melnu baru. Arbidāns piebrauc tuvāk: “Tās ir vārnas un strazdi, viņi mūsu mašīnu jau zina un laižas prom, nepatīk. Man arī nepatiktu, ja kāds visu laiku dzenā un traucē.”

Mareks piebrauc tuvāk, uzspiež vienu no paneļa pogām, un pēkšņi atskan šāvienu skaņas. Putni mājienu sapratuši, ātri paceļas spārnos un dotas slēpties kokos otrpus lidostas žogam.
Lidostas radars uztver arī putnus, tomēr Mareks uz to pārāk nepaļaujas, kaut arī ir atzīst, ka ir labi, ja var redzēt migrējošos barus. Tomēr, ja kaiju bars nosēdies uz skrejceļa, radars to neredzēs. Visbīstamākais brīdis ir, kad lidmašīna paceļas, tāpēc tieši skrejceļš ir vissvarīgākā vieta, kam veltīt uzmanību.

Briesmu saucieni skaļrunī

Dodoties tālāk, pamanīts vēl viens strazdu pulks. Mareks atkal piebrauc tuvāk un ieslēdz skaļruni, tikai šoreiz neskan šāvieni, bet strazdu briesmu saucieni. “Ir putni, kuriem ir baiļu saucieni, un ir, kuriem tādu nav. Kaut vai balodis, viņam tādas skaņas nav, tie izlidojot uzsit spārnus stiprāk,” klāsta Mareks.

Grūti cīnīties ir ar strazdiem, jo šie putni ir nepaklausīgi: “Viņi aizlido, sasēžas kokos, tu aizbrauc, un viņi atlido atpakaļ. Bet ar strazdiem sadursmes notiek ļoti reti, viņi ir pieklājīgi. Varbūt tuvumā ir, bet reāla apdraudējuma nav.”

Mazais putniņš problēmas sagādā tikai tad, ja uzrodas vairāku tūkstošu pulks, bet Pierīgā lielākie bari parasti esot no pāris simtiem putnu.

Raķetes kā pēdējā iespēja

Ir gadījumi, kad vienkārši aizdzīt putnus neizdodas, tad jāmaina taktika. Tā vietā, lai lidoņus uzreiz aizbaidītu ar šautenes skaņām vai briesmu saucieniem, Mareks tos var pievilināt, izmantojot ierakstītus putnu palīgā saucienus.

“Piemēram, lidmašīna ir pēdējā jūdzē, ir tuvu, un mums raķeti izšaut vai izbraukt uz skrejceļa neļaus. Tad mēs varam ieslēgt kaijas saucienu un pārvilināt pie sevis. Vēl mums ir starta pistole troksnim. Reizēm var no sākuma to izšaut, putni paceļas gaisā, tad ieslēgt saukšanas skaņas, lai viņus pavilktu pie sevis,” iespējamos variantus izklāsta speciālists.

Ja putni pavisam neklausa, jāķeras pie nopietnākām metodēm. Mareks atver lielu, melnu čemodānu un izrāda starta pistoli un signālraķetes: “Tas ir, kad nav variantu.”

Lai šautu raķetes, Marekam jāprasa atļauja vadības tornim, jo pirotehniku patvaļīgi skrejceļu tuvumā izmantot nedrīkst. Ar starta pistoli viņš var rīkoties, kad vēlas.

“Tas ir labi. Kādreiz mums tās nebija. Uz skrejceļa sēž kaijas, tu piebrauc, bet neko nevari izdarīt, jo lidmašīna nāk. Tagad izšauj ar pistoli, un viņas vismaz pabīdās uz citu vietu,” par savu darbarīku lietderību priecājas speciālists. Pistole arī ir daudz efektīvāka nekā šāvieni no skaļruņa.

Uzklāts galds blakus skrejceļiem

Pārsvarā putni lidostā ierodas barības meklējumos, īpaši rudenī, kad sliekas pēc lietus izlien no zemes. Apetīte bieži vien liek atgriezties atkal un atkal, pat pēc vairākiem biedēšanas mēģinājumiem.

“Ir dienas, kad mēs viņus vienkārši padzenam maliņā, lai nav lidjoslā. Blakus lai jau dzīvojas un ēd sliekas. Jo nav jēgas dienas laikā izšaut divsimt raķešu, ja rezultāts būs tāds pats.”
Katra situācija atšķiras, un labākais veids, kā mācīties, ir prakse: “Uz vietas novērojot putnus, var nedaudz prognozēt, ko viņi darīs. Ar mazajiem putniņiem, piemēram, cīruļiem, ir ļoti grūti kaut ko izdarīt. Viņi ligzdo uz zemes zaļajā zonā. Tu neredzi, kur ir ligzda, un aizdzīt prom arī nevari, jo viņš te dzīvo.”

Bezdelīgas, kad kukaiņi lido gaisā, mētājas šurpu turpu, tikpat kā nav iespējams aizdzīt. “Neklausa vispār, viņām ir pilnīgi vienalga. Labi, ka šie putniņi ir mazi un sadursmēs lielus bojājumus nerada,” putnu specifiku no drošības viedokļa raksturo Mareks.
Vērojot lidlauku, pamanām kraukļu pāri. Pēc Mareka vārdiem, tas ir labs putns: “Kraukļi vienmēr būs divi, ja redzi tikai vienu, arī otrs obligāti kaut kur ir. Viņi dzīvojas zaļajā zonā un lieki netraucē.”

Piebraucot tuvāk, kraukļi aizlaižas – Arbidāna auto šie gudrie putni jau pazīst. Tālu tie gan nelido, nosēžas tikai pāris metrus tālāk, radot sajūtu, ka gan kraukļi, gan Mareks ielaižas rotaļā, lai paātrinātu rudenīgās dienas ritējumu.

Viena lapsa gadā

Arbidāna uzraudzības lokā ir arī zvēri. Kopš pirms trim gadiem uzcelts jauns žogs, tā vairs nav tik aktuāla problēma, taču agrāk zaķi un lapsas lidostā bijuši bieži viesi: “Pēc statistikas, tika notriekta viena lapsa gadā.” Uzceļot žogu, lidostā gan ieslodzīts lērums zaķu, kurus pēc tam vajadzēja izķert.

Rudastes uz lidlauku lavījās, jo tajā ir daudz peļu. Grauzējus medī arī lauku piekūni un peļu klijāni. Kad plēsējputni dodas barības meklējumos, kā saka Mareks, tie domā ar kuņģi. Ja potenciālais upuris atrasts, reti kas varēs novērst plēsēja uzmanību. “Viņam ir vienalga, vai lidmašīna tuvojas vai netuvojas,” novērojis Mareks.

Ir lidostas, kurās tieši plēsējputni sagādā vislielākās problēmas, tomēr Rīgā tā nav, kaut arī vasarās te uzturas pat 15 klijāni un parādās mazuļi. Turklāt parasti sadursmes notiek ar jaunajiem putniem.

Vēl viens putns, kurš regulāri uzturas lidostā, ir pūce, kas rada īpašu problēmu – pūces medī naktī, kad redzamība ir ļoti slikta. “Ja lidlaukā novērojam vienu vai divas pūces, tas vēl ir normāli. Ja ir jau piecas vai sešas, tas nozīmē, ka kaut kad drīz būs sadursme. Jo tumsā to putnu neredz un līdz ar to arī izdarīt neko nevar,” atzīst Mareks.

“Katrā lidostā būs citādi. Piemēram, Briselē organizē trušu medības – gada laikā nomedī divus tūkstošus. Viņiem tā ir reāla problēma,” salīdzina Arbidāns.

Plēsējputnus deportē

Lai pasargātu gan putnus, gan lidmašīnas un pasažierus, notiek sadarbība ar ornitologiem. Lidosta ir saņēmusi Dabas aizsardzības pārvaldes atļauju ķert plēsīgos putnus, tos nodod ornitologiem, kuri putnus nogādā drošākā vietā Gulbenes vai Daugavpils pusē.

Ja putns nav gredzenots, ornitologi uzliek īpašu gredzenu, kas norāda, ka tas notverts lidostā. Tie, kuri atgriežas, diemžēl ir “jāizņem no populācijas”, jo viņi var rada milzīgu apdraudējumu lidmašīnām. “Paldies dievam, mums to vēl nevajag darīt. Tie, kurus aizsūtījām prom, vēl nav atgriezušies,” atviegloti saka Mareks.

Ziema jāvelta rakstu darbiem

Lai kļūtu par šādu speciālistu, jābūt iepriekšējām zināšanām, nav gluži jābūt ornitologam, bet tas noteikti palīdzētu. Mareks ir mednieks, un, lai iegūtu šo apliecību, kursos daudz jāmācās par putniem: “Pamatā, protams, ir medījamie putni. Arī medībās vai, ejot makšķerēt, esot pie dabas, tu to skaties apkārt un vēro. Un putnus es kaut kā iepazinu.”

Šajā darbā noteikt konkrētu sugu uz skrejceļa arī nav tik svarīgi, galvenais ir, vai putns rada briesmas vai nē.

Ziemā, kad migrācija būs aiz muguras – gājputni būs aizlidojuši uz siltajām zemēm, Marekam un pārējiem putnu kontroles speciālistiem vajadzēs gada laikā savākto informāciju apkopot.
Viņš atzīst, ka tas nebūs viegls darbiņš: “To visu vajadzēs izķidāt. Ir pagājušas divas dienas, un ir apmēram 600 ierakstu. Dienā parasti ir 250 līdz 300 ierakstu. Mēs jau nevaram visu laiku sēdēt pie datora un rakstīt, vajag būt arī lidlaukā. Viss kas var notikt.”

Vairāk nekā 100 sadursmju gadā

Pasaules statistiska liecina, ka 90% zināmo sadursmju notiek lidostu tuvumā un 11% gadījumu ir jūtamas sekas. Iespējamas arī sadursmes ar traģiskām sekām.

Lidostā Rīga 2017. gadā reģistrētas 67 apstiprinātas un 43 neapstiprinātas sadursmes ar putniem. Visvairāk – jūnijā, kad uz 6909 lidojumiem bijušas 17 apstiprinātas un 14 neapstiprinātas sadursmes.

Teju puse – 45% – no visām apstiprinātajām sadursmēm – notikušas ar maziem putniem. Nezināmie putni (40%) nozīmē to, ka gaisa kuģis nosēdies ar sadursmes pēdām. Gadās, ka lidojuma laikā pilots nemaz nepamana šo incidentu, piemēram, pērn tikai pēc nolaišanās pamanīta bukte uz labā spārna.
Pērn Latvijā visbiežākā sadursmes vieta bija gaisa kuģa fizelāža, otrajā vietā spārns, trešajā – dzinējs. Dzinējā trāpījuši arī veseli putni, tomēr bojājumus tie neizraisīja.