Kāda situācija, pēc jūsu domām, pašlaik ir mazumtirdzniecības nozarē - pēc piedzīvotā inflācijas lēciena, pārmetumiem mazumtirgotājiem par augstajām pārtikas cenām?

Mirklī, kad cilvēki jūt nedrošību, ļoti mainās pirkšanas paradumi. Tas gan nav nekas unikāls Latvijā - tā ir vienmēr un visur, līdzko cilvēks nejūtas droši, sāk veidot uzkrājumus, sāk domāt par to, ko pērk, cik daudz pērk un kā pērk. Protams, ja cilvēkam naudas ir mazāk, tad priekšroku dod ne vairs sev iemīļotiem zīmoliem, bet biežāk izvēlas alternatīvus un lētākus variantus. Tas vienmēr ir bēdīgi lieliem, iemīļotiem Latvijas ražotāju zīmoliem, kas tā nu vēsturiski ir sanācis, ka ir mazliet dārgāki produkti nekā alternatīvas, piemēram, Polijas ražojumi.

Ja runājam par pašreizējo populismu, kas skan no politiskās vides un Ekonomikas ministrijas (EM) puses, tad nav nekāds noslēpums, ka vainīgais vienmēr ir jāatrod, un šobrīd tas ir veiksmīgi izdevies. Visi ir atraduši, ka tirgotājs ir vainīgs. Diemžēl tas nav nekas jauns un tā ir bijis gadiem. Kaut kādu iemeslu dēļ vienīgais pozitīvais izņēmums bija Covid-19 laiks, kad pēkšņi visi cilvēki sāka novērtēt, cik labi ir, ka veikali strādā, ka ir kur aiziet un ir ar ko parunāt, nesēdi vairs četrās sienās. Tajā laikā tirdzniecības, pārdevēju un citu iesaistīto profesiju prestižs arī auga. Šobrīd ir pilnīgi pretēja situācija - viss ir slikti, tirgotāji ir slikti, neviens jautājumā neiedziļinās pēc būtības, un vismaz mūsu pusē ir sajūta, ka nevienu īstenībā nekādi cenu pazeminājumi neinteresē, bet vienkārši ir ērti par to runāt, jo tas ir skaļi un cilvēki klausās. Neviens jau īsti neko nedara, mēs tikai par to parunājam, parunājam, ka tirgotāji ir slikti, jo liek uzcenojumu, bet arī mums ir algas jāmaksā, arī mums jāmaksā par elektrību, gāzi, apkuri, loģistikas izmaksas. Arī mēs saviem darbiniekiem gribam katru gadu mazliet pacelt algas.

Viens no lielākajiem pārmetumiem tirgotājiem ir par to, ka Latvijas ražojumiem tiek piemērots augstāks uzcenojums nekā importa produktiem. Tam jūs piekrītat?

Nē, tā tas nav. Ārzemēs ražotās preces, piemēram, Polijā, ņemot vērā to, kāds ir tirgus un kādas ir iespējas tur ražot preces, visticamāk, jau pašizmaksas līmenī sanāk lētākas. Pie mums tā nav - pie mums saimniecība ir maza, darbiniekus ir grūti atrast, trūkst speciālistu, algas jāmaksā, izejvielas arī maksā. Tas viss veido pašizmaksu. Nav tā, ka mēs, tirgotāji, gribētu aizskart Latvijā ražotās preces.

Patiesībā tas, par ko maz runā vai nerunā nemaz, ka ražotājs un piegādātājs vai starpnieks tiek likts kopā. Latvijas ražotājs un zīmolu izplatītājs Latvijā ir pilnīgi dažādas lietas. Bieži vien zīmolu izplatītājiem ir ekskluzīvas tiesības izplatīt konkrēto zīmolu Latvijā, citur šo zīmolu nevar iegādāties, ir tikai oficiāla pārstāvniecība Latvijā. Man ir jāpērk un jāvienojas ar viņiem. Tas nav viens un tas pats - pavisam nav. Jaunā gada sākumā izplatījām viedokļa rakstu, kurā stāstījām situāciju, ka esam saņēmuši cenu paaugstinājumus no ja ne visiem, tad ļoti daudziem piegādātājiem. Ja mēs pieņemtu visus šos cenu paaugstinājumus, tad mums simtiem preču būtu jāpalielina cenas. Paradoksāli, ka tieši vietējie mazie ražotāji, piemēram, mazās konditorejas un gaļas kūpinātavas, cēla cenas robežās līdz 5%, bet lielajiem izplatītājiem cenu pieaugums ir līdz 50%. Tā ir pavisam cita situācija, tāpēc nevaram vienkārši visu pielīdzināt.

Pašlaik Saeima ir lūgusi EM precizēt grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā, kas paredz palielināt sodus par negodīgu komercpraksi, kā arī paredz nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret salīdzināmiem piegādātājiem. Uz kādām izmaiņām cerat?

Mums lielu cerību nav, jo Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likums jau pašā pamatā aizstāv tikai vienu pusi. Kad šo likumu izstrādāja pirms daudziem gadiem, jau toreiz tika skaidri pateikts - tiek uzskatīts, ka tirgotājs ierobežo, apspiež un slikti izturas pret piegādātājiem un ražotājiem. Mēs bijām ļoti pret šādu pieeju un to atklāti paudām arī Konkurences padomei, kura gan skaidri norādīja, ka jebkurā konfliktsituācijā tirgotājs vienmēr tiks uzskatīts par vainīgo un par to, kurš kaut ko mēģina uzspiest, rīkojas negodīgi un ierobežo konkurenci. Mēs ar to dzīvojam un sadzīvojam, kaut gan uzskatām, ka tā noteikti nav. Mēs esam joprojām salīdzinoši neliels uzņēmums ar aptuveni 5% tirgus daļu. Ja pie mums atnāk lielais ražotājs vai piegādātājs, kurš Latvijā ieņem 50% tirgus daļu, tad kurš šajā brīdī ir dominējošā stāvoklī? Mēs varam tikai uzklausīt viņa vēlmes un būtībā mums ir jāpiekrīt visam. Pēc būtības šādas situācijas netiek vērtētas.

Nezinu, kādēļ situācija šobrīd tiek tik ļoti ekselēta, jo patiesībā mēs sadzīvojam diezgan labi - gan tirgotāji, gan piegādātāji, gan ražotāji, it īpaši ar Latvijas mazajiem ražotājiem mums ir ļoti veiksmīga sadarbība.

Protams, ja runājam par lielajiem starptautiskajiem piegādātājiem, kas pārstāv populārus zīmolus, tad situācija ir citāda. Mēs viņus uzklausām un saprotam - ja mums to preci vajag, tad ir jāpiekrīt viņu nosacījumiem.

Minējāt, ka jūsu tirgus daļa ir aptuveni 5%. Vai tagad nesanāk tā, ka mazākie veikalu tīkli, tostarp jūs un citi līdzīgi uzņēmumi, cieš no sekām, ko radījuši lielie tirgus spēlētāji - "Rimi" un "Maxima"?

Jā, tā tas arī ir, tam es varu piekrist.

Ja Saeima pieņems šos likuma grozījumus aptuveni tādā pašā formā, kādā tie izgāja cauri valdībai, ko tas nozīmēs jums? Kā tas var mainīt situāciju? Piemēram, "Rimi" vadītājs ir norādījis, ka, visticamāk, tas nozīmēs sadarbības samazināšanos ar mazajiem piegādātājiem, jo riski kļūs pārāk lieli un būs rūpīgi jāvērtē, ar ko strādāt?

Mūsu viedoklis ir ļoti līdzīgs. Protams, ka jebkuri likumi, kas vienai pusei draud ar milzīgiem sodiem, rada bažas. Mēs ļoti, ļoti rūpīgi pārdomāsim, kā un ko darīt. Šāda situācija nekad nav veselīga un neveicinās labu sadarbību, jo mums vienmēr būs jābaidās. Lielie tirgus spēlētāji varbūt ir drosmīgāki un viņiem ir lielākas iespējas pretoties, oponēt, tiesāties utt., tad mēs tādi neesam. Mēs kā mazāks uzņēmums neko tādu nevēlamies ne sākt, ne darīt. Mēs esam Latvijas uzņēmums ar pilnībā vietēju kapitālu, mūsu veikalu franšīzes partneri atrodas reģionos, un daudziem no viņiem ir tikai 200 kvadrātmetrus lieli veikali. Tas vispār nav salīdzināmi ar lielajiem tirgus spēlētājiem. Ja mums uzliks tādu sodu, tad tas būs nāvējoši.

No otras puses likumā jau šobrīd ir paredzēti sodi, bet Konkurences padome šos mazākos sodus nevienam līdz šim nav piemērojusi. Pieļauju, ka Konkurences padome tomēr ļoti kritiski skatās uz katru situāciju.

Tad man ir jautājums, kāpēc šis ir vajadzīgs, kam vajadzīga visa šī darbības imitācija?

Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likums ir pirmais no rosinātās likumprojektu paketes. Ja valdība turpinās ar EM pieteiktajiem grozījumiem likumos, kuru mērķis ir pārtikas cenu mazināšana, ko tas nozīmēs mazumtirdzniecības nozarei kopumā?

Domāju, ka mēs visi dzīvosim diezgan līdzīgi kā līdz šim. Ilgtermiņā, domāju, visam vajadzētu būt kārtībā. Protams, visas šīs izmaiņas rada satraukumu un jautājumus par to, kas būs, vai būs vajadzīgas kādas investīcijas, kā tas mūs ietekmēs, ko teiks darbinieki, ko partneri, piegādātāji, ražotāji. Visi ir neziņā un stresā, jo jebkuras izmaiņas rada stresu.

Jūsu skatījumā virsmērķis panākt pārtikas cenu samazināšanos veikalu plauktā netiks sasniegts?

Es neredzu, kā šādā veidā cenas var samazināties. Mazumtirdzniecība ir ļoti dinamiska nozare, it īpaši, ja tajā nāk iekšā un strādā lielie ārvalstu tīkli. Mēs esam salīdzinoši neliels tīkls un mūs ļoti ietekmē tas, ko dara viss tirgus. Mēs spēlējam līdzi, visi cīnās par savu pircēju, un katram viņš ir ļoti svarīgs.

Piemēram, priekšlikums katrā nozīmīgākajā pirmās nepieciešamības preču kategorijā nodrošināt zemākās cenas preces produktu - ja mēs tā kārtīgi paskatāmies, tad šādas preces tirgotāji jau piedāvā. Ja runājam par Latvijas izcelsmes precēm, tirgotāji jau šobrīd tās izceļ - gan veikalu plauktos, gan akcijas avīzēs. Mēs to darām un atbalstām vietējo ražotāju produkciju, un noteikti nav tā, ka izceļam vai gribam tirgot tikai importētas preces.

Piemēram, publiski savulaik izskanēja "Dobeles dzirnavnieka" vadītāja teiktais, ka viņi tiešām redz milzīgu uzcenojumu lielveikalos savai produkcijai. Par tādu cenu viņi savus produktus veikaliem nav piegādājuši.

Man ir grūti to komentēt. Droši vien var apskatīt gan tirgotāju, gan ražotāju gada pārskatus un redzēt, ar kādiem neto peļņas procentiem katrs no tiem strādā. Tie ir tīri finanšu dati, un tad var redzēt, kura pusē īsti tā bumbiņa ir. Netiek ņemts vērā arī tas, ka veikali saskaras ar lieliem zaudējumiem un zudumiem - prece aiziet bojā, ļoti daudz zog, un tie ir miljoni gadā mūsu tīklā. Tas viss ir jāņem vērā, un tas arī veido šo cenu, jo mums ir jārēķinās ar to.

Vēl viens pārtikas cenu mazināšanas plāna priekšlikums paredz ieviest digitālo cenu salīdzināšanas rīku. Cik tas ir saprātīgi?

Tas ir ļoti diskutabls jautājums. Rīks kā rīks droši vien ir labi, bet jautājums, kas būs šī rīka auditorija, kas to lietos. Manuprāt, tie cilvēki, kuri vēlas salīdzināt cenas un ir jutīgi pret izmaiņām, to jau šobrīd dara, izmantojot dažādus Latvijā pieejamos rīkus, piemēram, akcijas bukletus, veikalu avīzes utt.

Ja šāds rīks tiks ieviests, rodas jautājums, kas tieši tiks sagaidīts no tirgotājiem - cik daudz, kādi dati, cik bieži mums būs jāsniedz, kādas investīcijas tas mūsu IT sistēmām prasīs.

Mums kā franšīzes uzņēmumam ir diezgan sarežģīti apkopot cenas no visiem franšīzes partneriem, un tas prasītu diezgan lielas investīcijas, lai mēs vispār to spētu realizēt.

Un kā vērtējat priekšlikumu aizliegt iznīcināt pārtiku, kurai tikko ir beidzies vai tūliņ beigsies derīguma termiņš, un nodot to labdarībai vai pārdot par ļoti zemām cenām?

Tas jau notiek - mūsu tīklā jau gadiem tiek izpārdotas preces, kurām tuvojas derīguma termiņa beigas vai kurām ir pēdējā lietošanas diena. Šādu preču nav pārāk daudz, bet ir un pieprasījums pēc šādām precēm ir liels. Piemēram, ja zupa vai salāti ar šodienas derīguma termiņu ir par puscenu, tad cilvēki ļoti labprāt to izmanto.

Par labdarību esmu skeptiska, jo uzskatu, ka ir jāvērtē, ko ziedot labdarības organizācijām. Labdarība nenozīmē vienkārši atbrīvoties no produktiem - ir jādomā līdzi, un, ja ziedo, tad ir jāziedo labi produkti.

Mums ir arī līgumi ar zemniekiem un mednieku kolektīviem, kuriem nododam noteiktas preces un kuri tad baro lopus vai meža zvērus. Preces nevar vienkārši izmest atkritumos, par to ir jādomā, un tas ir ļoti labi, ka to dara. Jāsaka gan, ka neviens tirgotājs nav ieinteresēts izmest preces, bet visi domā par to, kā samazināt preču zudumus.

No 1.augusta spēkā stāsies grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz izmaiņas alkohola tirdzniecības laikos. Ko darīsiet veikalos - norobežosiet alkohola pudeļu plauktus, mazākiem veikaliem mainīsiet darba laiku?

Šobrīd darba laika izmaiņas nav plānotas. Alkohola plaukti būs norobežoti, un šāda pieredze mums jau bija Covid-19 pandēmijas laikā, kad uz kādu laiku tika ierobežota atsevišķu preču pārdošana, lai cilvēki lieki neietu uz veikalu. To mēs jau mākam un tādēļ norobežosim alkohola plauktus. Es uz šādām izmaiņām skatos visnotaļ pozitīvi, un tas ir pareizi, jo droši vien 12 stundas dienā nav nekādas vajadzības pēc alkohola un iespējām to nopirkt.

Jau kādu laiku spēkā ir norma, kas prasa uz cenu zīmēm norādīt preču ražotājvalsts karodziņu vai nosaukumu. Kā ir klājies ar šīs prasības ieviešanu?

Gribētu teikt, ka mums iet labi. Pagājušā gada 1.septembrī stājās spēkā prasība cenu zīmēs norādīt izcelsmes valsti. Paldies Dievam, ka nepieņēma priekšlikumu par krāsaino karodziņu norādīšanu, jo tad nestādos priekšā, kā mēs šo prasību varētu izpildīt. Daļa veikalu ir digitalizējušies, ir elektroniskās cenu zīmes, bet daļa ir vēl papīra cenu zīmes. 1.septembrī stājās spēkā izmaiņas, bet vēl 13.augustā tika izdoti precizējumi, kuros norādīts, kā ir jāizskatās cenu zīmei un izcelsmes valstij. Protams, izrādījās, ka tas, kas mums ir tehniski iespējams, tas gluži neatbilst prasībām. Desmit dienās mēs to mainīt nevarējām.

Bet bija jau vēl pārejas periods līdz februārim.

Jā bija, bet lieta ir tāda, ka desmit dienas pirms likuma stāšanās spēkā izdod grozījumus, kuru ieviešanu nevar paspēt. Pēc tam it kā iedod laiku… Kas tagad notiek? Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) tagad ļoti aktīvi staigā pa veikaliem. Daļā veikalu mums viss ir kārtībā, bet daļā veikalu mums pietrūkst cenu zīmēs valsts nosaukuma izmērā apmēram viens milimetrs. Mēs sapratām, kādas investīcijas ir nepieciešamas, lai šo milimetru palielinātu - tie ir vairāki desmiti tūkstoši eiro. Domājām, lai nu paliek, jo kas ir viens milimetrs...

Šobrīd PVD staigā pa veikaliem ar lineālu, mēra un draud mums ar sodiem. Protams, šobrīd mēs strādājam, investīcijas ieguldīsim un palielināsim izcelsmes valsts nosaukumu cenu zīmē par 1,2 milimetriem, bet man ir jautājums - kas tās par muļķībām? Vai tiešām nav ko darīt? Un tas viss ir viena milimetra dēļ…

Ja runājam par valsts norādēm pie precēm veikalu plauktos, kas tika ieviests ar mērķi, lai varētu atpazīt vietējos produktus un motivētu tos vairāk iegādāties, vai tas strādā?

Nē. Mēs savā tīklā Latvijas preces vienmēr esam centušies izcelt - izmantojam pamanāmas zīmes, mūsu pircēju avīzē vienmēr atzīmējam ar Latvijas karodziņu. Mēs labprāt sadarbojamies ar mazajiem ražotājiem, kuri darbojas lokāli, un vienmēr esam bijuši atvērti un viņus atbalstām. Mums Latvijas prece un Latvijas ražotājs vienmēr ir bijusi augsta prioritāte un ļoti svarīgi.

Tomēr, mums uzliekot par pienākumu obligāti norādīt izcelsmes valsti, ir otra puse, par kuru arī neviens īsti nav runājis. Mēs norādām to izcelsmes valsti, ko mums piegādātājs vai ražotājs iedod. Ar Latvijas precēm parasti problēmu nav un viss ir skaidrs, bet sarežģījumi nereti rodas ar starpniekiem un lielo zīmolu pārstāvjiem, kas strādā Baltijas reģionā. Viņi izplata preces un norāda izcelsmes valsti, bet, ja viņu pusē ražotājvalsts mainās, viņiem nav pienākuma mūs par to obligāti informēt. Rezultātā rodas situācijas, ka uz cenu zīmes norādīts viens, bet uz preces - cits. Piemēram, pie mums stāv prece, uz kuras rakstīts, ka tā ražota Itālijā, bet īstenībā tā tagad nāk no Spānijas, un mēs par to nezinām, jo kādā brīdī kaut kas ir nomainījies un piegādātājam un ražotājam nav pienākuma informēt par izmaiņām. Bet, ja pārbaudes laikā atklājas, ka uz preces ir Spānija, bet cenu zīmē - Itālija, tad mēs esam vainīgi, lai gan neesam bijuši informēti.

Tāpat vēl viena lieta attiecas uz Latvijas ražotājiem, ne visi Latvijas ražotāji skaidri norāda, ka viņu preces ir ražotas Latvijā. Protams, ne visi, bet daļa. Kāpēc viņi paši neliek Latvijas karodziņu vai uzrakstu "Ražots Latvijā"? Kā lai klients saprot, ka tas ir vietējais produkts? Mums ir spilgti piemēri, kur produkta nosaukums ir tikai angļu valodā, dizains ir skaists un starptautisks, nekas neliecina, ka tas ražots Latvijā.

Vai ir vēl kādas likumdošanas izmaiņas, kas šobrīd tirgotājiem ir aktuālas?

Ir divas svarīgas lietas, kas jāievēro jebkurā likumā. Pirmkārt, likumiem jābūt godīgiem pret abām pusēm. Otrkārt, nevajag vienkārši runāt tukšus vārdus - ir jāsaprot reālā situācija, vajag aiziet uz veikalu, apskatīties, kas tur patiesībā notiek, un tikai tad pieņemt lēmumus. Ir svarīgi, lai notiktu pamatīga diskusija, nevis formālas darba sapulces, kur vienkārši tiek izrunātas lietas bez dziļākas analīzes. Nevajag tikai runāt un apspriest, kā "būtu jābūt", bet gan jāņem vērā reālā situācija. Nav jēgas vienkārši paziņot, ka "samazināsim cenas" vai ka "tirgotāji ir slikti" - tas neko neatrisina un nedod nekādu rezultātu.

Jūs jau minējāt, ka pircēju paradumus diezgan ietekmēja inflācija un nestabilitāte. Kā jūs raksturotu situāciju pašlaik? Kā pircēji rīkojas salīdzinājumā ar ierasto ikdienu?

Tagad pircēju paradumi pamazām atgriežas ierastajās sliedēs, un ir tā sajūta, ka kopumā cilvēki jūtas mierīgāki un drošāki, ko var redzēt arī pēc viņu pirkumu groza. Arī naudas ir vairāk, alga ekonomiski aktīviem cilvēkiem pamazām pieaug, un kopumā dzīves līmenis nedaudz uzlabojas.

Mūsu tīklā klientiem patīk ierastas, pārbaudītas un kvalitatīvas preces, viņi neeksperimentē. Ja būs ļoti lēts, bet nepazīstams produkts, cilvēki tomēr dos priekšroku labi zināmam vietējam produktam. Mūsu klienti ir ļoti lojāli un pievērš uzmanību tam, ko pērk, - daudzi apzināti izvēlas Latvijas preces. Pirkumu grozos atkal sāk parādīties dažādas, ne pirmās nepieciešamības preces - uzkodas un citas lietas, ko grūtos laikos cilvēki pirktu mazāk.

Kā ir mainījies vidējais pirkuma čeks?

Katru gadu vidējais pirkuma čeks aug, bet ļoti nedaudz - par pāris centiem.

Ir arī kādas reģionālas atšķirības novērojamas vai tomēr ne?

To mums ir grūti pateikt. Mums ir ļoti maz veikalu Latgalē, vairāk Vidzemē, Zemgalē un Kurzemē, tāpēc ir grūti objektīvi spriest par reģionālajām atšķirībām. Ja skatāmies tīkla mērogā, tad būtiskas atšķirības īsti nemanām.

Ja runājam par Latvijas precēm, tad cik aptuveni no vidējā groza ir vietējie ražojumi?

Ja runājam par svaigo pārtiku, kas ir pirmās nepieciešamības preces, kā piens, maize, gaļa, tad Latvijas produkti veido ap 90%. Protams, citās kategorijās situācija atšķiras - piemēram, dzērienu un saldumu segmentā bieži ir arī importa preces. Taču, ja runājam par svaigajiem produktiem, tad cilvēkiem rūp, ko viņi izvēlas. Ja ir iespēja, viņi dod priekšroku Latvijas precēm.

Jūs jau minējāt, ka sadarbojaties ar mazajiem, lokālajiem ražotājiem. Cik daudz no viņu produkcijas var atrast jūsu veikalu plauktos? Lielie veikalu tīkli nereti ar šādiem mazajiem uzņēmumiem nesadarbojas, jo tie ir pārāk mazi.

Precīzu skaitu nepateikšu, bet mums ir dažādi reģionālie ražotāji, kas ražo preces tikai savas apkārtnes tirgum. Bieži novērojam, ka mazie ražotāji baidās nākt pie mums. Viņiem šķiet, ka esam pārāk lieli, tāpēc viņi paliek pie tirdziņiem un gadatirgiem. Tomēr mums ir vietējie ražotāji, kuru produkti ir veikalu plauktos, - piemēram, "Raunas makaroni", "Svētes maize", "Sāls laivas" un citi. Šādu produktu nav daudz, bet tie ir.

Pēdējā laikā ir piedzīvots ļoti straujš kafijas cenu kāpums. Kā pircēji uz to reaģē?

Kafijas segmentā bez akcijām gandrīz neko nepērk. 90% gadījumu pircēji gaida atlaižu cenas.

Kā kopumā ir ar akciju precēm? Lielie veikalu tīkli norāda, ka pircēji ļoti daudz pērk tieši akciju preces. Ja akcijas nav, tad ļoti apdomā savus pirkumus. Vai jūs novērojat to pašu?

Jā, mēs redzam ļoti līdzīgu tendenci. Akciju preces veido lielu daļu no pirkumu groza - vairāk pat par pusi. Latvijā pircēji ir ļoti jūtīgi pret akcijām, tās viņiem patīk. Tomēr nevarētu teikt, ka jebkurš akcijas produkts uzreiz tiek pirkts. Ja atlaide tiek piedāvāta nezināmam produktam, bet blakus ir Latvijas produkts ar nedaudz augstāku cenu, tad tomēr izvēlas vietējo ražotāju. Pircēji jau ir iemācījušies atšķirt kvalitāti un biežāk izvēlas pārbaudītus zīmolus. Vismaz mūsu tīklā pilnīgi jauni vai nepazīstami produkti tik viegli neiekaro popularitāti.

Cik jums šobrīd ir franšīzes ņēmēju tīklā, un kā to skaits mainās?

Šobrīd mums ir 21 franšīzes partneris. Dabīgi, ka partneru skaits mainās, kāds nāk klāt, kāds iet prom, bet tas ir normāls process. Pēdējos gados esam daudz strādājuši pie tā, lai "Elvi" saglabātu vienotu veikalu izskatu, sortimentu un klientu pieredzi visā tīklā. Mūsu mērķis nav strauji paplašināt franšīžu skaitu, bet gan nodrošināt augstu kvalitāti esošajiem partneriem. Tāpēc daudz strādājam pie sortimenta un jaunu produktu piedāvājuma, tostarp vietējā ražojuma. Viss mainās, attīstās, un tas ir dabiski.

Kāds ir vidējais franšīzes partneris - vairāk ir partneru ar vienu veikalu vai vairākiem reģionā?

Mums ir dažādi partneri - daži pārvalda tikai vienu veikalu, bet citiem ir vairāki. Lielākā daļa pēdējos gados ir aktīvi investējuši rekonstrukcijā un jaunās iekārtās. Mūsdienu lauku veikali vairs nav tādi, kādus agrāk iedomājāmies, - novecojuši un bez attīstības. Daudzi no mūsu franšīzes partneriem ir modernizējuši savus veikalus, piedāvājot, piemēram, svaigi spiestas sulas, kvalitatīvu kafiju, svaigu bulciņu stendus. Laukos dzīvo ļoti labi un maksātspējīgi pircēji, piemēram, lieli zemnieki, kuri vēlas kvalitatīvu servisu un labu sortimentu. Tāpēc ir svarīgi, lai arī lauku veikali attīstās un piedāvā mūsdienīgu iepirkšanās pieredzi.

Jūs jau teicāt, ka mērķis nav palielināt partneru skaitu, bet tomēr nāk arī klāt?

Mums veikalu skaits palielinās. Klāt nāk jauni veikali, un esošie partneri paplašina savu darbību. Taču ir arī situācijas, ka ir jāizslēdz kāds veikals. Esošie partneri to saprot, un, ja nepieciešams, var atvērt veikalu kaut kur citur.

Vai situācija atšķiras reģionos? Piemēram, Latgalē jūs neesat plaši pārstāvēti.

Pašlaik mums ir viens veikals Kārsavā. Tas ir brīnišķīgs veikals ar ilggadēju partneri. Tomēr kopumā Latgalē mēs esam mazāk pārstāvēti nekā citos reģionos.

Vai jūs tomēr gribētu paplašināt savu veikalu tīklu? No otras puses, Latvijas iedzīvotāju skaits nepieaug, un reģionos demogrāfiskā situācija dažviet ir bēdīga.

Mēs noteikti vēlamies augt, taču mēs gribam piesaistīt partnerus, kuri domā līdzīgi kā mēs. Agrāk bija uzskats, ka jāpiesaista pēc iespējas vairāk partneru un veikalu, bet pieredze rāda, ka tas nestrādā. Mūsu franšīzes modelis atšķiras no kooperācijas. Mēs esam pilnvērtīgs franšīzes devējs, kas nodrošina visus procesus - no veikalu projektēšanas un dizaina līdz sortimenta veidošanai, IT sistēmām, mārketingam un tirdzniecības atbalstam. Tāpēc ir svarīgi, lai partneri atbilstu mūsu filozofijai un kopējam redzējumam.

Latvijā ir vairāki veikalu tīkli, kas strādā kooperācijā vai kā franšīzes. Kā jūs vērtējat konkurenci šajā segmentā?

Mazumtirdzniecībā konkurence ir liela, un visi viens otru vērojam, kas, ko un kā dara. "Elvi" šogad svin 25 gadu jubileju, un šajos gados mēs esam pierādījuši savu dzīvotspēju. Tirgū ir bijušas "vētras" - ir nākuši jauni, milzīgi konkurenti, citi aizgājuši, bet mēs esam izdzīvojuši un pielāgojušies. Konkurence ir veselīga, jo liek domāt un attīstīties. Sajūta, ka esi spējis pielāgoties un turpināt darboties, ir ļoti laba.

Jūs konkurējat ar lielajiem tīkliem, kā "Maxima" un "Rimi", kas strauji paplašinās. Kā tas ietekmē "Elvi"?

Protams, mēs izjūtam lielo tīklu konkurenci un sekojam līdzi tam, ko tie dara. No pircēja viedokļa konkurence ir labi - pastāvīgas akcijas, atlaides un piedāvājumi. Mēs nevaram atļauties būt dārgāki par citiem, jo tad nebūtu konkurētspējīgi. Tāpēc ir jāstrādā pie tā, lai piedāvātu tirgum atbilstošas cenas un augstas kvalitātes servisu. Jebkurš jauns tirgotājs ievieš savas korekcijas tirgū.

Vai un ar kādām izmaiņām rēķinieties pēc "Rimi Baltic" īpašnieku maiņas, kas gan vēl ir jāakceptē konkurences iestādēm? Jaunajam īpašniekam ir arī zemo cenu veikali.

Pašlaik šķiet, ka nekas būtiski nemainīsies, bet laiks rādīs. Šobrīd, vērojot veikalus un to darbību, man šķiet, ka viss paliks tāpat kā līdz šim.

Kā situāciju ietekmē "Lidl" tīkla paplašināšanās, galvenokārt jau Rīgā, bet arī reģionos tiek atvērti jauni veikali?

Jā, "Lidl" ienākšana ir ieviesusi korekcijas. Mēs, salīdzinot ar šo lielo zīmolu, esam mazi piemājas veikali reģionos, kuru funkcijas ir pavisam citādākas. Piemēram, mums ir arī sociāla funkcija reģionos, jo bieži vien veikals ir vieta, kur cilvēki satiekas, papļāpā. Tādēļ "Lidl" ienākšana mūs ietekmē nedaudz atšķirīgi, bet, protams, šī zīmola darbošanos tirgū jūt visi.

Daudzi sagaidīja, ka "Lidl" ar savām zemajām cenām ieviesīs korekcijas, bet tā arī tas nav noticis, "Lidl" ienāca, kādu laiku noturēja izteikti zemākas cenas, bet pēc tam paskatījās uz konkurentu "Rimi" un "Maxima" cenām un saprata, ka var nopelnīt vairāk?

Tā ir taisnība. Jebkurš var aiziet uz veikalu un pats apskatīties cenas. Kā jau jebkurā mazumtirdzniecības tīklā, arī viņiem ir akciju cenas, bet pārējā cenu politika atbilst tirgus līmenim. Sākotnēji domājām, ka viņu ienākšana radīs lielākas pārmaiņas un mūs reģionos ietekmēs vairāk, bet realitātē tas nebija tik dramatiski. Viņi vairāk konkurē ar lielajiem tirgus spēlētājiem, kas ir loģiski.

Vai jums ir sajūta, ka varētu pievienoties jauni veikali, it īpaši ņemot vērā neskaidro situāciju ar "Mego", tostarp ņemot vērā, ka "Mego" īpašnieks ir notiesāts un nav skaidrs, kas ar šo tīklu notiks tālāk?

Mums ir brīnišķīgs loģistikas centrs un esam šobrīd uzsākuši projektu, kurā piedāvājam visas mūsu loģistikā esošās preces arī visai pārējai Latvijai, citās kooperācijās esošajiem dalībniekiem, praktiski jebkuram - mums ir šāda iespēja, piegādes tiek veiktas sešas reizes nedēļā, nodrošinot gandrīz visu svaigo sortimentu, kā arī sākot no pārtikas un alkoholiskajiem dzērieniem līdz saldumiem un uzkodām. Varbūt ne klasiskajā variantā kā "Elvi" veikals, bet sadarbības iespējas gan mēs redzam. Mēs pie tā strādājam un esam atvērti, aicinot pievienoties. Šobrīd pastāv absurda situācija, ka vairākas mašīnas no dažādiem piegādātājiem apkalpo mazus reģionālos veikalus, radot neefektīvas loģistikas izmaksas. Ja loģistikas spēki tiktu apvienoti, tiktu panākta labāka efektivitāte un labākas cenas. Par to tiek runāts maz, bet efektivitāte ir ļoti svarīga mazumtirdzniecībā.

Cik šobrīd citu zīmolu veikalu izmanto jūsu loģistikas pakalpojumus?

Apmēram 10-15, bet mēs esam tikko sākuši. Mēs redzam, ka neefektīvā loģistika ir milzīgs un bezjēdzīgs resursu patēriņš. Mēs varētu vienkārši visu apvienot vienā transportā un braukt uz reģioniem, jo preces tāpat ir jāpiegādā. Tā būtu efektīvāka pieeja. Ja mēs braucam garām diviem veikaliem, varam piestāt un piedāvāt preces arī tiem.

Vai jums jau bijušas sarunas ar citiem uzņēmējiem par šo? Kāda ir atsaucība?

Atsaucība ir sarežģīta. Cilvēki nevēlas mainīt ierasto lietu kārtību, jo tas vienmēr saistīts ar nezināmo. Rodas jautājumi - kā būs, vai būs tikpat labi kā iepriekš? Daudzi reģionālie veikali ir ģimenes uzņēmumi, kur saimnieko paaudžu paaudzēs. Tiek darīts tā, kā vienmēr darīts, un it kā viss ir kārtībā, bet konkurence jau mazāka nepaliek un ir jāmeklē efektīvāki veidi katrai kustībai.

Kāds ir jūsu mērķis attiecībā uz loģistikas piedāvāšanu citiem partneriem? Kādu tirgus daļu jūs gribētu iegūt?

Mēs gribam sākt pakāpeniski. Ideālā gadījumā mums visiem "mazajiem" loģistikā vajadzētu apvienoties. Piemēram, šobrīd veikalā ir 4000 preču, kuras piegādā apmēram 300 piegādātāji, tas nozīmē, ka katru otro dienu ierodas simtiem automašīnu ar mazām kravām. Tas ir neefektīvi un rada milzīgas izmaksas.

Kur atrodas jūsu loģistikas centrs?

Mums ir divi loģistikas centri - viens Rankas ielā, otrs Višķu ielā. Rankas ielā ir iepakotās pārtikas, saldumu, dzērienu utt. loģistikas centrs, Višķu ielā - svaigā pārtika. Mēs jau šobrīd varam nodrošināt piegādi mazajiem veikaliem ar svaigiem produktiem, gaļu, pienu, augļiem un dārzeņiem. Lielākajiem veikaliem piegādes ir sešas reizes nedēļā, mazākajiem - atbilstoši vajadzībām. Šis ir pavisam jauns projekts, kas darbojas tikai divus mēnešus.

Kā ir ar darbinieku pieejamību? Vai izdodas nokomplektēt darbiniekus. Vai esat domājuši par automatizētām sistēmām, piemēram, pašapkalpošanās kasēm?

Darbinieku pieejamība vienmēr ir izaicinājums. Šobrīd situācija nav katastrofāla, un mēs strādājam pie tā, lai atvieglotu viņu darbu. Piesaistot Eiropas Savienības fondus digitalizācijai, esam lielākajā daļā veiklu ieviesuši elektroniskās cenu zīmes, kas nozīmē, ka nevajag drukāt papīra cenu zīmes, akciju cenas. Tāpat preču pasūtījumi tiek automatizēti, balstoties uz pārdošanas datiem. Loģistika nodrošina preču piegādi vienu reizi dienā, bieži vien naktī, lai no rīta darbinieki varētu uzreiz sakārtot plauktus un koncentrēties uz klientu apkalpošanu. Atsevišķos veikalos esam ieviesuši grīdu mazgāšanas robotus, kas ļoti atvieglo darbinieku darbu.

Ja runājam par pašapkalpošanās kasēm, tad mūsu izmēra veikaliem šobrīd tās nav ekonomiski pamatotas. Tās ir lielas investīcijas, kas atmaksājas tikai lielajos hipermārketos ar 25-30 kasēm. Mūsu tīklam tās šobrīd nav prioritāte, bet turpinām attīstīt automatizāciju citās jomās.

Kādos virzienos vēl plānotas investīcijas?

Mēs būvējam jaunus veikalus, turpināsim digitalizēt veikalus, ieviešot elektroniskās cenu zīmes, kā arī turpināsim investīcijas mazgāšanas robotu ieviešanā. Protams, IT sistēmu attīstība ir nebeidzams stāsts. Šobrīd strādājam pie transporta vadības sistēmas, ko ieviesīsim loģistikas centrā. Mums jau ir loģistikas vadības sistēma, taču līdz ar transporta vadības sistēmu varēsim precīzāk kontrolēt transporta izmaksas un laiku, lai labāk plānotu piegādes. Esam investējuši arī elektronisko dokumentu apritē, un vēl atlikuši pēdējie uzlabojumi.

Mērķis ir panākt, lai veikali vairs nesūtītu pavadzīmes manuāli e-pastā, bet viss notiktu automātiski sistēmā. Tāpat mums būs lojalitātes programma.

Vai varat atklāt, ar kādiem finanšu rezultātiem pabeidzāt pagājušo gadu?

Apgrozījuma pieaugums salīdzinājumā ar 2023.gadu ir gandrīz 16%. Jūtamies stabili, bet vienmēr var labāk. Esam atraduši savu vietu tirgū, taču konkurence nesamazinās, un mums jāpielāgojas.

Vai peļņa arī bija?

Jā.

Minējāt par zādzību apjomiem veikalos. Vai zādzību apjoms palielinās, un kā ar to cīnīties?

Ir grūti cīnīties. Zog. Tajā brīdī, kad sabiedrībā ir lielāks satraukums, zog vairāk, bet kopumā zādzību skaits ir nemainīgi augsts. Mūs uztrauc plānotās izmaiņas likumos, proti, ja zādzība nesasniedz 500 eiro vērtību, kriminālatbildība neiestājas. No vienas puses labi, jo tas nozīmē, ka varēs ātrāk izskatīt lietas, bet tas arī ļaus cilvēkiem brīvāk zagt. Lai nozagtu pārtikas veikalā preces 500 eiro vērtībā, būtu jāpiepilda pilni rati, kas nav bieži sastopams gadījums. Tomēr nav pareizi pieļaut, ka cilvēki vienkārši varēs izvairīties no kriminālatbildības, un par to būs tikai administratīvais sods. Problēma ir tā, ka runa nav par vecām tantiņām, kuras nozog maizīti. Tie ir bezkaunīgi jauniešu grupējumi, kas nāk ar somām un tās piekrāmē. 500 eiro vērtībā tas nav.

Jums pieder arī alkohola tirdzniecības tīkls "AlkOutlet". Kā tam veicas?

Labi, attīstāmies un domājam par sortimenta paplašināšanu. Mums, piemēram, ir vīna skola sadarbībā ar Latvijas Vīnziņu asociāciju.

Cik daudz veikalu ir šajā tīklā?

70. Rīgā ir daži veikali, bet pamatā lielākā daļa ir reģionos.

Kā jūs ietekmē akcīzes nodokļa likmju izmaiņas?

Ietekme ir, alkohols ir kļuvis dārgāks.

Vai patēriņu tas ir ietekmējis?

Nē.

Kā ir ar pierobežas tirdzniecību, kas reizēm akcīzes likmju atšķirību dēļ kļūst intensīvāka? Kā ir pašlaik?

Mums ir neliels veikals Ainažos. Igauņi tur iepērkas. Arī Lietuvas pierobežā ir, un arī lietuvieši tur brauc. Šobrīd izteiktas atšķirības nav, tādēļ nevarētu teikt, ka tirdzniecība pierobežā ir intensīvāka.

Īstenībā, runājot par alkohola tirdzniecību, pēdējos gados ir redzamas tendences, kā mainās alkohola lietošanas paradumi. Alkoholiķu paradumus izmainīt nevar, viņi turpina dzert stipro alkoholu un to cenšas nopirkt maksimāli lēti, bet kopumā šobrīd stiprā alkohola vietā daudz vairāk pērk vīnu, izlejamo alu, interesantus kokteiļus. Ļoti mainās alkohola lietošanas paradumi.

Dziednieks Oļegs Demidovs: "Vairāk par vīnu aknām kaitē sevī nēsātas dusmas, naids, aizvainojums"