Krievu TV komentētājs Pozners: preses un vārda brīvības nav nekur pasaulē
Viņš arī atgādināja, ka "žurnālisti savu viedokli nepauž", viņu pienākums ir objektīvi un neitrāli sniegt informāciju, lai secinājumus izdara pats lasītājs, klausītājs vai skatītājs.
Viedokļi
2014. gada 21. marts, 20:17

Krievu TV komentētājs Pozners: preses un vārda brīvības nav nekur pasaulē

Jauns.lv

Pilnīgas vārda un preses brīvības nav nekur pasaulē, savā radošajā vakarā Rīgas Kongresu namā apgalvoja Krievijas televīzijas komentētājs Vladimirs Pozners.

Arī vispāratzītajā demokrātijas valstī ASV pārpildītā kinoteātra zālē neviens, aizbildinoties ar vārda brīvību, nedrīkst skaļi kliegt, ka izcēlies ugunsgrēks, tikai tāpēc, ka viņš tā vēlas. Pēc Poznera teiktā, Krievijā vārda brīvība bija tikai dažus gadus, kad pie varas bija Mihails Gorbačovs. Tagad mediji ir vai nu valdības, vai savu īpašnieku viedokļa paudēji. "Kāda tur ceturtā vara!" iesaucās Pozners.

Viņš arī atgādināja, ka "žurnālisti savu viedokli nepauž", viņu pienākums ir objektīvi un neitrāli sniegt informāciju, lai secinājumus izdara pats lasītājs, klausītājs vai skatītājs. Pozners kategoriski iebilda pret politiķu vēlmi slēgt kādu televīzijas kanālu, kura pārraides nesaskan ar viņu viedokli. "Vai politiķi domā, ka cilvēki ir muļķi, kas nespēj atšķirt melus no patiesības?" jautāja Pozners.

Pozners atzina, ka viņam, strādājot ziņu aģentūrā APN un Vissavienības radio, kur tika gatavoti raidījumi un informatīvie materiāli svešvalodās ārzemniekiem, lielu mūža daļu nācās nodarboties ar "kvazižurnālistiku", kas būtībā bija politiskā propaganda. Daudziem Krievijas žurnālistiem, sevišķi tiem, kas strādā valsts televīzijas kanālos, ar to nākoties nodarboties joprojām.

Ievērojamais komentētājs pauda viedokli, ka no žurnālistikas fakultātēm nav nekādas jēgas, jo 18 gadu vecumā jaunietis nav gatavs kļūt par žurnālistu, jo tā ir personība un specifisks dzīves veids. Tomēr jaunieši no skolas sola piesakās studēt žurnālistiku, jo šī profesija, pēc viņu domām, dod iespēju ceļot un daudz pelnīt, kas nebūt tā nav. "Var iemācīt rakstīt, bet ne būt žurnālistam," teica Pozners. Lietderīgāk, pēc viņa domām, ir mācīt žurnālistiku cilvēkiem, kas jau ir ieguvuši augstāko izglītību kādā citā specialitātē. Tāda veida žurnālistu skolu ir izveidojis arī pats Pozners.

Lai arī atbildēs uz klausītāju uzdotajiem jautājumiem Pozners, runājot par Latvijas un Krievijas attiecībām, nelietoja vārdu "okupācija", viņš atzina, ka "baltiešiem ir pamats būt aizvainotiem". Kad no zāles atskanēja kādas sievietes kliedziens, ka "krievi ir Latvijas pamatiedzīvotāji, viņi jau divus tūkstošus gadu te ir dzīvojuši", Pozners mierīgi atbildēja, ka "krievi nevar būt ne Latvijas, ne Amerikas pamatiedzīvotāji".

Pozners arī teica, ka viņam ir nepieņemama to Latvijas krievu nostāja, kuri nevēlas mācīties latviešu valodu un saka: "Lai latvieši runā krieviski". "Tāda nostāja pret vietējo iedzīvotāju valodu ir tikai kolonizatoriem," teica Pozners. Tiem klausītājiem, kuri nebija apmierināti ar šo atbildi, Pozners teica: "Ja jums Latvijā klājas tik slikti, brauciet pie mums uz Krieviju".

Klausītāji Pozneram jautāja, kā viņš prognozē notikumu attīstību Ukrainā. Viņš atbildēja, ka visvairāk baidās no tā, ka Ukrainā varētu izcelties pilsoņu karš.

LETA/Foto: wikipedia.org.com