Viedokļi
2024. gada 8. aprīlis, 05:53

Jurģis Liepnieks par gatavību X stundai: "Situācija kļūst pavisam sirreāla"

Ziņu nodaļa

Jauns.lv

Rakstnieks Jurģis Liepnieks uzskata, ka situācija Latvijā, salīdzinot ar nostāju mūsu tuvāko sabiedroto kaimiņvalstīs – Zviedrijā, Somijā, Igaunijā, Lietuvā un Polijā, ir pavisam dīvaina un šai ziņā mēs esam unikāli. Kamēr mūsu kaimiņi atklāti pauž, ka drošības situācija kļūst aizvien saspringtāka, Latvijas oficiālās amatpersonas gluži pretēji visus mierina un saka, ka mūsu valsts ir drošībā un tos, kuri izsaka bažas, pasludina gluži vai par Kremļa aģentiem.

Pēdējā laikā bieži izskan viedoklis, ka Rietumu un Krievijas bruņota konflikta iespējamība kļūst aizvien reālāka. Baltijas valstu augsta ranga militārpersonas gan aicina nekrist panikā un uzskata, ka negaidīts Krievijas uzbrukums nav iespējams. Taču skaidrs arī tas, ka Latvijai pašai vairāk jādomā par savu drošību un aizsardzību. Tādēļ Lielais jautājums: “Vai Latvija ir gatava X stundai?” To Jauns.lv vaicāja rakstniekam Jurģim Liepniekam.

“Tas ir jautājums, uz kuru atbildēt varam ikviens, nav jābūt nekādam ekspertam. Uzdodam sev jautājumu: “Vai es jūtos droši, vai man ir skaidrs, ko darīt apdraudējuma gadījumā, X stundā? Vai esmu pārliecināts, ka valdība dara visu iespējamo, lai mēs tam sagatavotos? Vai redzu, ka lielajās pilsētās, Rīgā, ir speciālas norādes uz sagatavotām bumbu patvertnēm, kā tas ir Helsinkos vai Tallinā?” Es to neredzu. Domāju, ka neviens to neredz. Un te arī ir tā atbilde,” saka Jurģis Liepnieks.

foto: no izdevniecības Rīgas Viļņi arhīva
Mēs neesam drošāki nekā jebkad, mēs esam apdraudētāki nekā jebkad! Tāda ir patiesā situācija, saka Liepnieks.

Viņš teica, ka situācija šai jomā kļūst pavisam sirreāla. Par to liecina tas, ka nesen Latvijas bruņotie spēki izplatīja oficiālu paziņojumu, kura vēstījums dublēja mūsu premjerministres un atbildīgo ministriju tekstus. Proti, ka Latvija ir drošāka nekā jebkad, ka mūsu drošības situācija ir tāda pati kā Spānijā, Itālijā vai Francijā. “Līdz ar to, kādas patvertnes, kāda civilā aizsardzība? Vai tad, teiksim, Itālijā šobrīd kāds īpaši rūpējas par patvertņu izbūvi un tamlīdzīgi,” retoriski jautā Jurģis Liepnieks.

Viņš uzskata, ka šai ziņā mūsu bruņoto spēku un valdības nostāja ir ārkārtēji īpatnēja: “Faktiski valdība ir izplatījusi absolūti totālu dezinformāciju. Vai tādēļ, ka mēs esam drošāki nekā jebkad Somija un Zviedrija nolēma iestāties NATO? Vai tādēļ, ka mēs būtu drošāki nekā jebkad pierobežas valstīs ar Krieviju palielina aizsardzības budžetu līdz vēl neredzētiem apjomiem?

Mēs neesam drošāki nekā jebkad, mēs esam apdraudētāki nekā jebkad! Tāda ir patiesā situācija. Tas ir mans viedokli, un to var novērot arī reālajā politikā Polijā, Lietuvā, Igaunijā, Somijā, Zviedrijā un citās valstī. Tā kā Latvija šai ziņā ieņem unikālu vietu: mums nekāda apdraudējuma nav, bet igauņiem, lietuviešiem, zviedriem, somiem un poļiem ir...”

Un šo Latvijas bezatbildīgo vieglprātību apliecinājis arī Valsts kontroles atzinums, kurš visas runas par gatavošanos civilajai aizsardzībai un patvertņu izveidi nodēvējis tikai par pļāpām – nekas šai jomā nav izdarīts, kritisks ir Jurģis Liepnieks. Pie tam Bruņoto spēku paziņojumā ir dots skaidrs mājiens uz to, ka visi tie, kuri saka, ka var būt kaut kādi riski, ka jāgatavojas kādai potenciāli riskantai situācijai, faktiski ir kaut kādi Kremļa aģenti, ka viņi palīdz Kremlim, uzsver rakstnieks:

“Tātad tie, kuri saka, ka riski pastāv, tostarp vesela  virkne amerikāņu un Vācijas ģenerāļu, ir Kremļa aģenti! Un tie, kuri saka, ka nekādu risku nav, ka nekas nav jādara, viss ir mierīgi, viss norit pēc plāna, ka nekādu problēmu nav, nav Kremļa aģenti.” Viņš saka, ka mēs X stundai neesam gatavi un arī nebūsim tam gatavi, jo mums jau nav kam gatavoties – nav nekādu risku.

Viens no valdības argumentiem šādai “nomierināšanas pozīcijai” ir tas, ka mūsu izlūkdienests jau par visu ziņo un visu vērtē. Ja šobrīd pie Latvijas robežas nav novērota būtiska Krievijas armijas koncentrācija, tad līdz ar to skaidrs, ka tā tāda nebūs nekad - ja tagad nav, tad jau nav par ko uztraukties. “Pat vienā teikumā min Ukrainas piemēru, ka tur 2022. gada janvārī kļuva zināms, ka pie robežas bija liela Krievijas armijas koncentrācija. Respektīvi: tad, kad būs atlicis mēnesis, tad arī sāksim kaut ko darīt. Tad tur būs Krievijas karaspēks, nez ko tas grib? Varbūt jāsāk kaut ko domāt? Tāda ir tā oficiālā politika! Nu tas ir dīvaini,” savas domas rezumē Jurģis Liepnieks.

Kā Jurģis Liepnieks vērtē Latvijas gatavību iespējamajai X stundai, vērojiet Jauns.lv video.

Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.