Ar ko baro Latvijas skolēnus? Daudzi pavāri ēdiena gatavošanas laikā "improvizē"
Kas sastāda skolas ēdnīcu ēdienkarti? Kam jābūt tā saucamajā "skolēna veselīgajā šķīvī", un kāpēc, neskatoties uz visiem ārstu ieteikumiem, skolēni turpina pieņemties svarā?
Pērn Latvijas uztura speciālistu asociācija rīkoja konkursu ar mērķi noteikt labāko skolas ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju.
Pretendentus konkursam izvirzīja paši vecāki un skola, bet asociācija tikai analizēja ēdienkarti. Rezultātā tika noteikts, ka pat vispamatprasības, kas ir noteiktas likumā, - olbaltumvielu, tauku un ogļhidrātu proporcija, cukura vai sāls daudzums - pastāv tikai uz papīra.
Dzīvē šīs normas netiek pildītas - daudzi pavāri ēdiena gatavošanas laikā "improvizē", ziņo Latvijas Radio 4 raidījums "Doma laukums".
Drīzumā gaidāma svaiga statistika no Slimību profilakses kontroles centra par bērnu aptaukošanās problēmu. Iepriekš liekā svara problēma konstatēta katram ceturtajam Latvijas skolēnam.
Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā gaidīšanas rinda uz svara korekcijas programmu ilgst līdz pusgadam. Te, protams, vainot vajag nevis skolu, lai kā to vēlētos vecāki. Šī problēma nāk no ģimenes, ko arī mums parādīja pandēmija - bērnu atrašanās laikā mājās tika fiksēts straujš bērnu aptaukošanās lēciens, pastāstīja Latvijas uztura un diētas speciālistu asociācijas pārstāve, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas uztura speciāliste Olga Ļubina.
Skolās šobrīd pastāv ierobežojums pārdot virkni produktu, kas noved pie aptaukošanās, piemēram, čipsus, saldos dzērienus. Bet, ja blakus skolai ir veikals, kur starpbrīdī bērni var aizskriet, šis pasākums nedarbojas.
Latvijas Apvienotās putnkopības asociācijas (LAPNA) valdes priekšsēdētājs Jānis Gaigals stāsta par to, ka produkti, kas tiek iepirkti skolām, tiek pastāvīgi pārbaudīti, un brīžiem šī kontrole iziet ārpus loģikas ietvariem, piemēram, tiek ņemts vērā kilometru skaits no skolas līdz punktam, kur šie produkti iepirkti.
Pie tam paši ēdieni netiek īpaši kontrolēti, bet pavāriem bieži vien trūkst zināšanu par veselīgu uzturu un atbilstošu iemaņu ēdiena gatavošanā.
"Ēšanas paradumi sākas mājās, ģimenē, bet nostiprināties vajadzētu skolā, skolas programmā jābūt pareizas ēšanas mācībai. Taču bez teorijas jābūt arī praksei, skolas pusdienām jābūt kvalitatīvām un jāatbilst veselīga uztura pamatprasībām. Diemžēl pagaidām prakse skolās rāda, ka lielāka uzmanība tiek pievērsta kaloriju daudzumam ēdienos, nevis ēdiena kvalitātei," saka Jānis Gaigals.
