foto: Paula Čurkste/LETA
„Saskaņa” glorificē Nilu Ušakovu un pieprasa tiesības „mūsu krieviem”
Partijas "Saskaņa" domes priekšsēdētājs, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs (no kreisās) , partijas "Saskaņa" biedri Regīna Ločmele un Andris Morozovs piedalās sociāldemokrātiskās partijas "Saskaņa" kongresā, kurā plānots apspriest aktuālo situāciju partijā, lemt par grozījumiem partijas statūtos, kā arī ievēlēt partijas vadību.
Politika
2024. gada 22. aprīlis, 05:01

„Saskaņa” glorificē Nilu Ušakovu un pieprasa tiesības „mūsu krieviem”

Elmārs Barkāns

Jauns.lv

Ceļu uz Eiroparlamentu (EP) “Saskaņa” uzsāka no Zilupes, kur 27. janvārī prezentēja savu vēlēšanu sarakstu. Tas arī nav pārsteidzoši, jo tieši Latgale ir “Saskaņu” vispieņemošākais Latvijas novads (līdztekus Rīgai). Kaut arī sarakstā nav neviena zilupieša, tajā ir pulciņš latgaliešu, kuri noteikti būs savākuši daļu novadnieku simpātiju. Un lai arī šīs Saeimas vēlēšanās saskaņieši cieta fiasko, analītiķi pieļauj, ka jaunajā EP sasaukumā viņi varētu iegūt kādu vietu.

8. jūnijā Latvijas pilsoņi dosies pie vēlēšanu urnām, lai izraudzītos deviņus mūsu valsts pārstāvjus, kuri turpmākajos piecus gadus Latviju pārstāvēs Briselē. Jauns.lv uzsāk lasītāju iepazīstināšanu ar visiem 16 sarakstiem, kas piedalīsies vēlēšanās, sākot ar izlozēto vēlēšanu zīmju kārtu numuriem. Pirmais kārtas numurs patrāpījies Latvijas politikas veterāniem – „Saskaņai”, kura ar blīkšķi izgāzās pagājušajās Saeimas vēlēšanās.

Lepnā vientuļniece

foto: Juris Rozenbergs
Šoreiz vēlēšanās „Saskaņa” Eiroparlamenta vēlēšanās startē bez uzticamā sabiedrotā iepriekšējās vēlēšanās.

Saraksta lokomotīve ir pašreizējais eiroparlametārietis, kādreizējais Rīgas mērs, kurš ar savu (ne)saimnieciskumu un “zelta projektiem” galvaspilsētu noveda līdz ārkārtas domes vēlēšanām, un pēc tam pats, lai izvairītos, kā tauta runāja, no atbildības tautiešu priekšā iepriekšējās EP vēlēšanu laikā aizmuka uz daudz tālākam ārēm – Briseli, līdzi paķerot arī savu vietnieku Rīgas rātsnamā Andri Ameriku no partijas “Gods kalpot Rīgai”. Šoreiz gan “Saskaņa” kā lepna vientuļniece kandidē pati savā sarakstā un atkratījusies no sava kādreizējā ciešā sabiedrotā “Gods kalpot Rīgai”.

Tāpat sarakstā ir arī vēl viena “Saskaņas” vadītāja – bijusī gan Rīgas domes, gan Saeimas deputāte, pēc profesijas žurnāliste Regīna Ločmele (3. kārtas numurs). Partijas tēla spodrināšanā, kas pēc 14. Saeimas vēlēšanām ir krietni paplucis, viņai noteikti varēs palīdzēt sarakstā starp Nilu Ušakovu un Regīnu Ločemeli iespraukusies vēl viena “tautas apvārdotāja” – sabiedrisko attiecību speciāliste Olga Petkeviča, kuras pamatnodarbošanās ir “Daugavpils siltumtīklu” pakalpojumu reklamēšana un cīnās par Krievijas pilsoņu tiesībām Latvijā. Viņa savulaik centusies spodrināt arī citu partiju pārstāvju labo slavu, piemēram, būdama kādreizējā Daugavpils mēra Riharda Eigima padomniece, nemaz nesatraukdamās par to, ka vienlaikus bija arī Daugavpils krievu laikraksta “Seičas” (“Tagad”) žurnāliste. Zīmīgi, ka Olga Petkeviča listes saraksta augšpusē iekļuvusi nebūdama „Saskaņas” biedre. Regīna Ločmele paudusi, ka Olgas Petkevičas augstais kāpums pirmām kārtām saistāms nevis ar viņas personību, bet gan ar Daugavpili – „Plusi ir nevis Petkevičai, bet Daugavpilij.”

Muskuļotie saskaņieši

foto: Publicitātes foto
Pirms pieciem gadiem izvērtās pamatīgs skandāls, kad Ozolnieku novada domes deputāts iekaustīja savas meitas draugu.

Tāpat “Saskaņas” sarakstā ir pāris muskuļoti vīri, kuri spētu ne tikai ar vārdu, bet arī ar spēku aizstāvēt pastāvēt par savām tiesībām. Tā, piemēram, ar 6. numuru startē Jelgavas puses pārtikas veikalu “Airons” pārdevējs Igors Orlovs, kurš ievērību izpelnījās kā Ozolnieku novada domes deputāts 2019. gada pavasarī, kad Valsts policija pret viņu ierosināja administratīvo lietu par pusaudža fizisku aizskaršanu. Jauns.lv tolaik rakstīja, ka policijai 2019. gada 10. aprīlī no Ānes ciema ziņots par kādas mazgadīgās neatgriešanos no skolas laikus, kā arī pusaudža, kas saistīts ar meitenes neatgriešanos, fizisku aizskaršanu. Informācija par notikušo tika nodota vietējam Sociālajam dienestam:

“Ar pusaudzi, iespējams, konfliktējis deputāts Orlovs. Pati amatpersona gan noliedz, ka būtu kādā veidā aizskārusi puisi. Viņš stāstīja, ka pirms nedēļas meita laikus nebija atgriezusies mājās no skolas, un bijusi informācija, ka viņa atrodas minētā pusaudža dzīvoklī. Deputāts puisim esot vairākkārt jautājis, vai zina, kur atrodas meitene, taču pusaudzis to neesot atklājis.” Viņš devis pie puiša uz dzīvokli un meitene tajā tiešām atrasta.

Deputāts toreiz uzskatīja, ka iesniegums policijā par fizisku aizskaršanu bija kārtējais mēģinājums viņu diskreditēt. Viņam bijušas aizdomas, ka iesniegums policijā tapis ne bez novada pašvaldības darbinieku, kas ir zaudējuši darbu pēc varas maiņas novadā, līdzdalības. Jautāts, kādā veidā viņš ir ietekmējis kadru maiņu novada pašvaldībā, Igors Orlovs apgalvoja, ka vietējie iedzīvotāji Ānē un Tetelē tieši viņu asociē ar varu, jo viņš pārstāv šos ciematus, tāpēc arī rīkojušies šādi.

Savukārt saraksta priekšpēdējais numurs ir Jūrmalas sporta skolas džudo treneris Vladislavs Minginovičs.

„Mūsu krievu” aizstāvji

foto: Paula Čurkste/LETA
„Saskaņas” eirodeputāta kandidāts Igors Pimenovs pagājušā gada augustā pie Saeimas protestēja pret pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā.

Vēl sarakstā ar 12. numuru ir labi pazīstamais Igors Pimenovs, kurš tagad ir vienkārši pensionārs, bet pirms tam bija gan Rīgas domes, gan Saeimas deputāts, gan Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācijas valdes priekšsēdētājs. Vārdu sakot, „Saskaņas” sarakstā ir daudz deputātu kandidātu, kuri sevi apliecinājuši, kā tā dēvēto krievu skolu aizstāvji, cīnītāji par krievu valodas tiesībām Latvijā un kritizējuši mūsu valsts „represīvo” attieksmi pret te dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem.

Par to liecina arī viens no priekšvēlēšanu programmas mērķiem – panākt „krievu valodā runājošo eiropiešu tiesības” vai „Latvijas krievi – Latvijas pilsoņi un nepilsoņi –, kuri runā krievu valodā, ir mūsu krievi. Viņi ir krievu valodā runājoši eiropieši. Un krievu valoda nav Krievijas valoda” un „Latvijai īpaši un Eiropas Savienībai kopumā ir būtiski un svarīgi attīstīt un stiprināt tās krievu valodā runājošo iedzīvotāju eiropeisko identitāti,” „Krievu valodā runājošās minoritātes piederības Latvijai un Eiropai atzīšana un tiesību ievērošana ir vienīgā iespēja un nepieciešamais priekšnosacījums, lai izveidotu vienotu politisko nāciju Latvijā.”

Ušakova glorificēšana

foto: Paula Čurkste/LETA
„Saskaņas” Eiroparlamenta priekšvēlēšanu programmā ir pārlielīts tā līdera Nila Ušakova veikums Briselē.

„Saskaņas” 10 000 zīmju priekšvēlēšanu programma uz citu konkurentu fona izceļas ar to, ka liela tās daļa veltīta iepriekšējā Rīgas mēra, pašreizējā eirodeputāta Nila Ušakova slavināšanai (viņa vārds minēts astoņas reizes) un uzsvērts, ka kopš viņa ierašanās Briselē Latvijas galvaspilsēta tikai gājusi uz leju: „Vainīga ir Rīga, nevis Brisele.” Un Nils Ušakovs, kurš „atbild par budžeta jautājumiem”, ir panācis daudz labu lietu – gan to, ka nu minimālā alga Latvijā ir 700 eiro, gan to, ka Rīga izkarojusi līdzekļus gan Sarkandaugavas pārvadam un Austrumu maģistrālei, gan tramvaja sliežu ceļu pārbūvei zemās grīdas tramvajiem uz Ķengaragu. Vienvārdsakot – ja turpmāk gribat dzīvot labāk, nevis grimt nabadzībā – balsojiet par „Saskaņu” Nila Ušakova personā!

Tomēr, vai tik tiešām Nila Ušakova reputācija ir tik kristāldzidra vēl īsti nav apstiprināts. Lai arī tiesa viņu nesen attaisnoja lietā par neatļautas operatīvās ierīces glabāšanu darba kabinetā, vēl joprojām nav izlemts jautājums par viņa imunitātes atcelšanu lietā par iespējamu korupciju „Rīgas mikroautobusu satiksmes” līgumu lietā, laikā kad viņš bija Rīgas mērs. Prokuratūra plāno Nilam Ušakovam celt apsūdzību pēc vairākiem amata noziegumu pantiem.

Protams, programma iesākas ar uzstādījumiem, kurus iesāk teju visas partijas, neatkarīgi no tā pie kāda politiskā spektra tās pieder: „Sociālais atbalsts, medicīna, izglītība, mājokļi un cilvēka tiesības.”

Sarakstu ar 18. numuru noslēdz Dagdas Kultūras centra vadītāja Inese Plesņa Ir arī vairāki pašvaldību deputāti – Andrejs Bondarevs (4. numurs) no Līvānu novada un Helēna Geriloviča (15. numurs) no Liepājas.