Ar Peru garšu Latvijā. Šefpavārs Adams Anhels iemīlējis Rīgu un šeit saredz savu nākotni

Uz mūsu valsti Adams pārcēlās pērnvasar, kā pats saka, lai nodrošinātu sev un ģimenei labu, stabilu nākotni. Viņš ir dzimis Čiklajo pilsētā Peru ziemeļos, lielu daļu dzīves pavadījis galvaspilsētā Limā, kur studējis un strādājis.

Lielā kaislība gastronomija

“Mans tēvs Anhels bija arhitekts, māte Marta – skolotāja. Viņi man ieaudzināja vērtības, pie kurām pieturos savā dzīvē. Esmu ieguvis izglītību uzņēmējdarbībā un uzņēmumu vadībā, taču mana lielā kaislība un aizraušanās ir gastronomija. To esmu apguvis dažādos kulinārijas kursos, kas man palīdzējuši izkopt to, ko biju apguvis pašmācības ceļā,” “Kas Jauns Avīzei” stāsta Adams.

Vēl dzīvojot Peru, viņš vadīja savu ēdināšanas uzņēmumu, pats gādāja par pamatēdienu gatavošanu un grilēšanu, sieva par desertiem. “Taču šo biznesu pārtraucām, jo bija slodze arī citos darbos, kā arī mūsu jaunākais dēls tobrīd bija vēl ļoti mazs,” piebilst Adams.

Latvijā saredz stabilu nākotni

Mūsu valsts virzienā Adams sācis raudzīties, kad kāds draugs, kurš jau vairākkārt bija apmeklējis Latviju, nolēma šeit atvērt restorānu. “Process sākās ar to, ka nodarbinātības portālā bija publicēta vakance, meklējot pavāru peruāņu restorānā, un es pieteicos, atbildu prasībām, izturēju konkursu un tiku oficiāli aicināts darbā uz Latviju,” stāsta Adams.

Rīgā viņš ieradies 2023. gada augustā, lai sāktu restorāna virtuves aprīkošanu un meklētu visas nepieciešamās izejvielas autentisku peruāņu ēdienu gatavošanai. Pilnīgi viss vajadzīgais pie mums gan neesot bijis pieejams.

“Taču būtībā mans lēmums braukt uz Latviju saistīts ar to, ka vēlos nodrošināt savai ģimenei labu, stabilu nākotni, kā arī vēlējos padarīt pasaulē plaši atzīto Peru virtuvi plašāk pazīstamu arī Latvijā un Baltijā,” teic šefpavārs.

Rīga pārsteidz ar skaistumu

Pirms braukšanas viņš daudz domājis, kādas būs izjūtas, nonākot svešā valstī, kur nevienu nepazīst, nezina vietējos paradumus. “Kopš atbraukšanas notikušas ļoti daudzas un dažādas lietas, līdz šim brīdim ne reizi neesmu nožēlojis savu lēmumu, esmu iepazinies ar ļoti patīkamiem un labiem cilvēkiem, kas palīdz iedzīvošanās gaitā un ikdienas lietās,” atklāj Adams.

Latvijā viņš ieradās lietainas nakts vidū: “Lietus bija tik stiprs, ka atgādināja spēcīgu dušu – tik stipru lietu Limā vēl nebiju piedzīvojis (smejas). Turpmākajās dienās mierīgā garā iepazinu pilsētu, tā mani apbūra ar savu skaistumu – gan tas, cik daudz Rīgā ir parku un zaļo zonu, gan cik skaista ir arhitektūra, cik mierīga un kārtīga ir satiksme, cik viss ir sakopts un tīrs. Taču tas, kas līdz pat šim brīdim man patīk visvairāk, ir cilvēku augstais kultūras līmenis.”

Pirmais vārds bija “priekā!”

Adams Latvijā ir nepilnu gadu, un vēl joprojām pastāv valodas barjera. Viņš gan kopš rudens aktīvi apgūst latviešu valodu, tas esot grūts un lēns process: “Latviešu valodas gramatika ir sarežģīta, taču uzskatu, ka galvenais ir veltīt pūles. Līdz brīdim, kad nolēmu doties uz Latviju, neko nezināju par latviešu valodu. Patiešām nav viegli, ne gramatika, ne izruna, piemēram, vārds “Didzis”, ko līdz pat šim brīdim nespēju pareizi izrunāt (smejas). Man ir ļoti būtiski apgūt tās zemes valodu, kur dzīvoju un kura mani tik labi ir uzņēmusi. Pirmais vārds, ko iemācījos latviski, bija “priekā!”, pēc tam jau, protams, nākamie bija paldies, lūdzu, labrīt, atā.

Pēc Adama novērojumiem, gandrīz visi šeit runā angliski, kas viņa situācijā daudz palīdz. “Pats nebiju praktizējis angļu valodu vairāk nekā astoņus gadus, taču šo valodu tomēr pārvaldu pietiekami labi. Mums ir arī daudz klientu, kuri runā spāņu valodā, kas priecē. Arī vairāki mani kolēģi pārvalda šo valodu.”

Nākotnē domā par pilsonību

Adams uzskata, ka Latvija ir ļoti mierīga valsts, šeit viņš jūtoties droši jebkurā diennakts laikā un vietā, bijusi un turpina būt patīkama pieredze.

“Līdz šim nekad nebiju piedzīvojis tik aukstu un sniegotu ziemu, protams, vienreiz arī paslīdēju uz ledus un nogāzos (smejas). Runājot par tā saucamo latviešu pesimismu... Šeit neko tādu īpaši nejūtu, bet iespējams, ka laikapstākļi ziemā ietekmē cilvēku noskaņojumu. Tāpēc aicinu visus uz “Rinchin”, lai sajustu vasaras siltumu Peru ēdienos un dzērienos!” smej Adams.

Šobrīd viņš Rīgā dzīvo viens, taču ļoti vēlas, lai ģimene var būt kopā. “Aizbraukt no dzimtenes un atstāt tur ģimeni bija grūti, taču zinu, ka tas darīts nākotnes mērķu vārdā un noteikti priekšā ir daudz kā laba, interesanta un negaidīta. Pats vienmēr raugos nākotnē ar pozitīvu skatu.”

Adamam ir arī plāni daudz ciešāk nākotnē nostiprināt savas saiknes ar Latviju – arī iegūstot pilsonību. Pagaidām gan viņam vietējās politikas norises esot lielākoties svešas, un no tām distancējas: “Mans tēvs vienmēr sacīja, ka politika un reliģija ir pretrunīgas tēmas un katram cilvēkam var būt savs viedoklis šajos jautājumos, un ka tas ir jāciena. Šobrīd nekādā veidā nevaru spriest par politiskajām norisēm Latvijā gan tāpēc, ka dzīvoju šeit salīdzinoši ļoti nesen, gan arī tāpēc, ka nepārvaldu latviešu valodu pietiekamā līmenī.”

Arī ziemā zaļas lapas

Vaicāts, vai Latvijā ir kas tāds, ko viņš gribētu izmainīt, Adams saka: “Es nemainītu neko, domāju, ka neesmu tas, kurš būtu tiesīgs ko tādu domāt par zemi, kurā ir tik daudz tradīciju un vēstures.”

Taču viņš vēlas sniegt savu ieguldījumu. Adama biznesa ideja nudien liek uzsmaidīt: “Nesen ienāca prātā interesanta doma. Tā kā Latvijā tik plaši tiek pārstrādāta un atkārtoti izmantota plastmasa – ar īpaša biznesa plāna palīdzību varētu ražot zaļas lapas, ko izvietot kokos ziemā, lai uzlabotu emocionālo stāvokli tumšajos mēnešos, jo domāju, ka daba vienmēr liek mums justies labāk un pozitīvāk. Protams, ne visos kokos, taču kādās visvairāk cilvēku apmeklētās vietās, centrālajos parkos.”

Pirmo reizi bietes zupā

Adamam iegaršojušies arī vairāki Latvijā iecienīti ēdieni: “Manā topā noteikti ir biešu zupa – jauna, nezināma garša, ko papildina skābais krējums. Pirmo reizi Latvijā nogaršoju bietes zupā, jo Peru tās izmantojam tikai salātos.

Esmu nogaršojis pelmeņus – ar liellopa gaļu, arī ar vistas gaļu, gan vārītus, gan ceptus. Man ļoti patīk kombinācija, ko veido plānā mīklas kārta, maigais, taču garšvielām bagātais pildījums, kā arī krējums. Fantastiska garša!

Kas Latvijā šķiet visinteresantākais, ir lielā kūpinājumu daudzveidība – līdz šim sanācis nogaršot kūpinātu cūkgaļu, kas mazliet līdzinās kūpinājumiem, kādus īpašā veidā – cilindra formas metāla traukā – gatavojam arī Peru.”

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Mūsējie” saturu atbild SIA Izdevniecība “Rīgas Viļņi”.