5. marts - Staļina nāves gadadiena. Vai mūsdienu Krievijā atdzimst viņa kults?
1953.gada 5.maijs. Pēc četru dienu ilgām mocībām mirst Padomju Savienības diktators Josifs Staļins. Latvijā Staļinu atminās ar viņa īstenotajām izsūtīšanām 1941. un 1949.gadā, nežēlīgām represijām un personas kultu. Jauns.lv sarunā ar Latvijas Universitātes Vēstures un Filozofijas fakultātes docentu Jāni Ķerusu skaidroja, kā Staļinu atceras mūsdienu Krievijā un kāda ir viņa mantojuma ietekme uz mūslaiku Krieviju, tās varu un sabiedrību?
Krievijas sabiedrības viedokļi dalās
Izrādās, ka viss nav tik viennozīmīgi, kā liekas. Liela daļa no Krievijas sabiedrības Staļinu atceras kā Vācijas un PSRS kara, kuru Krievijā dēvē par Lielo Tēvijas karu uzvarētāju un spēcīgu līderi, kamēr citi viņu redz kā politisko represiju īstenotāju, gulagu sistēmas paplašinātāju, paranoīdu līderi un cilvēku, kam nebija žēl lielu cilvēku upuru, lai īstenotu savus mērķus. Staļins bija arī tas, kas ar politieslodzīto palīdzību būvēja kanālus, dzelzsceļus un citus projektus. Tomēr, kā piemin Ķeruss: “Krievijas sabiedrībā mēs varam runāt par Staļinisma atdzimšanu.”
“Arī Putina režīms nav viennozīmīgi iestājies par Staļina praksi” stāsta Ķeruss, “vismaz līdz 2022.gadam.” Tomēr ir notikuši Staļina kulta popularizēšanas mēģinājumi. Ķeruss piemin, ka “No 2000. gada visā Krievijā ir palielinājies dažādu Staļina pieminekļu, krūšutēlu skaits.”
Starp Putina un Staļina režīmu - noteiktas paralēles
Staļina represijas dažreiz pat tika atzītas par nepieciešamām. Stipra līdera tēls ir nepieciešams Putina režīmam, lai attaisnotu tā esamību. Tas ir stāsts par to, ka tikai spēcīgs vadonis var “glābt” Krieviju. Tomēr, kā atzīst Ķeruss, pat Putins ir uzmanīgs attiecībā uz Staļina tēla attaisnošanu un popularizēšanu. Krievijas diktators lieliski apzinās, ka Staļinisms netiek vērtēts viennozīmīgi mūsdienu Krievijā.
Starp Putina un Staļina režīmu var vilkt noteiktas paralēles. Tomēr atšķirību ir vairāk nekā līdzību. Lai gan abi vadoņi fokusējas uz personības kultu un savu neaizvietojamību, tomēr represijas Putina valdīšanas laikā, par laimi, nav bijušas tik brutālas, kā Staļina laikā. Ķeruss arī uzskata, ka Putins ir lielāks avantūrists nekā Staļins. Arī modernā politiskā un ekonomiskā iekārta ir atšķirīga.
Vai pienāks diena, kad Krievijas sabiedrība atteiksies no Staļina mantojuma?
Potenciāls šādai situācijai eksistē, bet, lai tas notiktu, ir nepieciešama cita politiskā un ekonomiskā gaisotne. Krievijas tautai ir jāredz, ka šāda veida sistēma nevar strādāt. Kamēr valstī valdīs nabadzība, tā realizēs impērisku agresijas politiku un izglītības trūkums, Krievija attaisnos spēcīga līdera kultu.
Jāatminas, ka Krievijā un PSRS jau ir notikuši mēģinājumi de-Staļinizēt valsti un nosodīt viņa īstenotās represijas. Esošās varas mēģinājumi atgriezt Staļina kultu ir jāuztver nopietni, jo tas var norādīt uz Staļina laika politikas elementu atgriešanos.
“Stiprā līdera tēls ir tas, ko Staļins simbolizē,” saka Ķeruss. Tas ir iemesls, kāpēc šo simbolu Putins cenšas atgriezt.
Jau ziņots, ka Krievu pētnieciskās žurnālistikas tīmekļa izdevums "Projekt" konstatējis, ka Krievijas diktatora Vladimira Putina režīms represiju ziņā pārspējis visus PSRS līderus, izņemot Josifu Staļinu.
"Projekt" apjomīgajā pētījumā analizētas krimināllietas un administratīvās lietas, kas nonākušas Krievijas Federācijas tiesās Putina ceturtā prezidentūras termiņa laikā, tas ir, no 2018. līdz 2023. gadam. Publikācijas autori pētījumu veltījuši Krievijas cietumā mirušajam opozīcijas līderim Aleksejam Navaļnijam, norādot ka viņu arī noslepkavojis Putins.
