Strauji pieaug atbalsts Latvijas Universitātes vīzijai par pedagogu skološanu - memorandu paraksta vēl 12 pašvaldības

Vēl 8. februārī LU Zinātņu mājā notika noslēguma diskusija universitātes un ministrijas rīkotā diskusiju ciklā par pedagogu sagatavošanas un tālākizglītības jautājumiem.

Tās beigās LU un IZM parakstīja šo sadarbības memorandu ar Rīgas un Madonas novada pašvaldībām.

LU plānu, kā turpmākajos gados būtiski uzlabot pedagogu skološanu, nodrošinot izglītības iestādēm augsti kvalificētus profesionāļus nu atbalstījusi arī virkne citu pašvaldību - nedēļas laikā atsaukušās un parakstu atstājušas Alūksnes, Ādažu, Aizkraukles, Jelgavas Jēkabpils, Bauskas, Krāslavas, Ķekavas, Rēzeknes, kā arī Ropažu un Mārupes novadu pašvaldības.

Arī Jelgavas valstspilsētas pašvaldība un Daugavpils Universitāte pievienojušās memorandam. 

Jaunā pieeja tapusi, uzklausot skolu vajadzības

LU Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes dekāne, profesore Linda Daniela šodien uzsvēra to, ka īpaši vērtīga pieredze tika gūta, LU ciemojoties un komunicējot ar skolām,  pašvaldībām un uzklausot vajadzības.

"Mēs visi zinām, ka skolotāju trūkums ir galvenā sāpe. Šoreiz unikāli bija tas, ka mēs šo jautājumu risinājām kopā ar ministriju. Līdz ar to informēti bijām gan mēs - kas ir atbildīgi par studiju programmām - gan ministrija. Šī sadarbība noteikti nesīs rezultātu. Noskaidrojām, ka tieši prakses piedāvājums ir jāuzlabo un mums ir skaidrs plāns kā to panākt. Jau ir noslēgti vairāki īpaši sadarbības līgumi ar skolām, kurās praksi iegūs LU studējošie, topošie pedagogi. Tas paredzēs daudz ciešāku monitoringu un atgriezenisko saiti. Izskanēja arī daudz lūgumu piedāvāt apgūt speciālo pedagoģiju, logopēdiju, izglītības psiholoģiju, sporta pedagoģiju. Esam uzsākuši darbu pie šī," pauda dekāne.

“Tieši cilvēki ir Latvijas nozīmīgākais resurss, tāpēc kvalitatīva izglītība ir prioritāte, lai nodrošinātu mūsu valsts pastāvēšanu un turpmāku attīstību. Mūsdienīgu skolotāju, kuri ir apveltīti ar daudzām zināšanām un prasmēm, spēj būt interesanti un iedvesmojoši, protoši komunicēt ar bērniem un vecākiem, sagatavošana ir kopīgs sabiedrības uzdevums. Šajā darbā svarīga ir gan lieliska mijiedarbība izglītības nozarē starp ministriju, augstākās izglītības iestādēm un skolām, gan arī kopīga mērķa apzināšanās ar pašvaldībām. Ticu, ka esošais sadarbības memorands mūs tuvina mērķim, lai Latvijas izglītība sistēma spētu nodrošināt kvalitatīvu un starptautiski konkurētspējīgu izglītību bērniem un jauniešiem ne vien šodien, bet arī nākotnē,” pasākumā uzsvēra ministre Anda Čakša (JV).

Memorands paredz konkrētu rīcību

Sadarbības memorands paredz izveidot bāzes skolas topošo skolotāju mācību praksēm un mentoru iesaistei, centralizētam metodiskajam darbam ar talantīgiem skolēniem un skolotāju profesionālās kompetences pilnveidei.

Memoranda parakstītāji vienojas praksē ieviest skolotāju vakanču datubāzi un apliecina gatavību savstarpējam metodiskajam atbalstam. Tāpat iecerēta psiholoģiskās atbalsta sistēmas izveide skolotājiem un skolēniem.

LU memorandā apliecina gatavību izveidot studiju programmas sociālajiem pedagogiem, speciālajiem pedagogiem, mūzikas, sporta un vizuālās mākslas skolotājiem.

Iecerēta pedagogu izglītības ieguves ceļu dažādošana, piemērojoties darba tirgus aktuālajām prasībām. Esošā vienošanās ir atvērta dalībnieku loka paplašināšanai arī turpmāk. 

Sadarbības memorands tapis, noslēdzot diskusiju ciklu par pedagogu sagatavošanas un tālākizglītības jautājumiem, kas pagājušā gada nogalē notika piecos Latvijas reģionos.

Uz sarunām par veiksmīgo pieredzi un praksi, kā arī aktuālajiem izaicinājumiem izglītības jomas eksperti tikās reģionālajās diskusijās Bauskā, Ventspilī, Jēkabpilī, Cēsīs un Rīgā. Starp būtiskākajiem izaicinājumiem izskanēja jaunu pedagogu piesaistīšana skolām ilgtermiņā, mobilitātes iespējas reģionos, pašpilnveides iespējas pedagogiem, droša un atbalstoša darba vide, sabiedrības, tostarp skolēnu un vecāku, attieksme.

Diskusijās izskanēja arī aicinājumi mainīt pedagogu profesionālās pilnveides kursu un sertifikācijas principus, studiju procesā vairāk uzmanības pievērst klasvadības jautājumiem, kā arī iespējai atsevišķu stundu vadīšanai skolās piesaistīt dažādu nozaru profesionāļus.

Latvijas Universitāte nemainīgi bijusi Latvijas nacionālā, vadošā un ietekmīgākā augstskola.

Tā ir lielākā plaša profila universitāte Latvijā, kurai ir nozīmīga vieta ne tikai visas izglītības sistēmas attīstībā, bet arī kopējā valsts ekonomikas izaugsmē.

Pašlaik Torņakalnā tiek attīstīts LU Akadēmiskais centrs, kas kļūs par vienu no Ziemeļeiropā modernākajiem studentu un pētniecības centriem. Šobrīd tur atrodas Dabas māja un Zinātņu māja, drīzumā durvis vērs Rakstu māja.