Viedoklis: kamēr klimata izmaiņas mūs neskar personīgi, tikmēr cilvēkiem tās ir vienaldzīgas

Runājot par vides saglabāšanu un ilgtspējīgu dzīvesveidu, pētniece atzina, ka bieži vien Latvijas iedzīvotāju galvenā motivācija ir saistīta ar finansēm. Var teikt: kamēr klimata izmaiņas mūs neskar personīgi un finansiāli, tikmēr daļai iedzīvotāju tās ir vienaldzīgas.

Izmaksu aprēķini pārliecina vislabāk

“Kādreiz mana matemātikas skolotāja teica: “Visiem viss uzreiz ir skaidrs tad, kad iesaista aprēķinā naudu.” Tas ir viens no lēmumu pieņemšanas instrumentiem, kas pārliecina visvairāk.

Ja es teikšu, ka jums samazināsies enerģijas patēriņš no 130 uz 80 kilovatstundām, jūs teiksiet: “Nu un? Forši. Vienalga.” Bet tad, ja mēs to pārrēķinām naudā, tad saprotam, ka ietaupīsim tik un tik daudz naudas.

Energoefektivitātes paaugstināšanas izmaksas vajadzētu nodalīt atsevišķi

Kad runājam par energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu finansēšanu, tad bieži skatāmies uz to, cik gados tie atmaksāsies.

Ja vērtējam pilno ēkas renovācijas grozu, tad, protams, situācija ir nepievilcīgāka un gadu ir vairāk. Bet tad, ja mēs skatītos atsevišķi [tikai uz energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem], tad atmaksāšanās laiks būtu īsāks un pievilcīgāks.”

Krītošu balkonu nostiprināšana nav tieši saistīta ar energoefektivitāti

Būtu pareizi, ja ēkas remontdarbu kārtējās izmaksas (piemēram, par krītošu balkonu nostiprināšanu un citu defektu novēršanu) neierēķinātu, nosakot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu atmaksāšanās laiku.

Izmaksas motivē vairāk nekā “Armagedoni”

“Bet tā ir, ka izmaksas ir lielāks motivators, nekā abstrakti skaitļi vai “Armagedoni”, kas kaut kur notiek.”

Piemēram, līdz nesenai enerģētiskai krīzei vairums Latvijas iedzīvotāju elektrību lietoja, daudz nedomādami par to, bet iepriekšējā ziemā, kad būtiski pieauga elektrības cena, daudzi sāka mainīt savus ikdienas paradumus un komforta zonu.

Pērnziem mēs savas ikdienas paradumu maiņas sekas varējām labi novērot arī maciņos – jo mazāk lietojām enerģiju, jo mazāki bija ikmēneša rēķini.

Klimata krīzes mēs izjutīsim uz savas ādas!

“Bet klimata krīzes mēs izjutīsim uz savas ādas! Ir apgabali, kur jau tagad vasarās pa dienu nevar iziet uz ielas un apmeklētājiem slēdz iecienītas tūrisma vietas. Tās pat nav Āfrikas valstis, kā varētu likties, bet gan Itālija, Spānija un Grieķija. Tur vasarās dienas laikā nav, ko darīt. Tad visiem ir “siesta”.

Protams, tā tas ir bijis jau gadsimtiem, tas nav nekas jauns, tomēr arvien biežāk dzirdam par jauniem temperatūras karstuma rekordiem. Un tie, kam šādos karstuma viļņos ir sanācis būt epicentros, zinās, ka jau šī brīža karstumu ir grūti izturēt.

Arī pie mums Latvijā, ilgstoši uzturoties karstumam, vasarā ēkās kļūst nekomfortabli. To tehniski var risināt ar dzesēšanu, bet jāsaprot, kas tas arī ir enerģijas patēriņš - lokāli tas problēmu atrisina, bet globāli tas situāciju pasliktina.”

Domājot par maciņu, daži dzīvoja ļoti spartiski  

Iepriekšējā ziemā daļa iedzīvotāju varēja paši ietekmēt savus rēķinus, piemēram, ierobežojot siltuma plūsmu dzīvoklī.

Daži piekrita dzīvot +18 grādos, citi bija mierā pat ar +16 grādiem, bet vēl daļa varbūt nolēma dzīvot pavisam spartiski, ievērojami ierobežojot siltuma plūsmu. “Tie bija ļoti ekstrēmi pasākumi, ko mēs katrs izdarījām. Tad mēs varējām maciņu kaut kā pasaudzēt.

“Es taču jau visu daru, bet nekas nemainās!”

Bet klimata pārmaiņu kontekstā mēs to nevarēsim izdarīt. Nevarēsim nogriezt kā ar nazi: “Viss, no šodienas es vairs nekurinu, tāpēc klimats būs labāks.”

Tās ir ļoti lielas un ilgtermiņa izmaiņas. Par tām ir visgrūtāk runāt un paskaidrot, ka kaut kad kaut kas notiks. Varbūt šķiet neticami, jo tas nav šobrīd redzams.

Bet savu maciņu un ietekmi uz to mēs redzam un izjūtam gandrīz tūlītēji, piemēram: “Vienu mēnesi samazināju [siltuma plūsmu], un samazinājās patēriņš.”

Taču saistībā ar klimata pārmaiņām var pienākt brīdis, kad mums liksies: “Es taču jau visu daru, bet nekas nemainās!” Tas ir tāpēc, ka tās ir desmitgažu laikā notikušas pārmaiņas.”

Daudzi priecājās par silto septembri

Jāņem vērā, ka patlaban daudz Latvijas iedzīvotāju arī priecājas par pasaules klimta pārmaiņām, piemēram, par to, ka pagājušajā gadā Latvijā septembris bija krietni siltāks nekā iepriekšējos gados.

Savukārt par lielgraudu krusu, kas vasarā nodarīja lielus postījumus, mūsu ļaudis gan bēdājās.

Iespējamas arī negatīvas izmaiņas

“Ir tā, ka klimata izmaiņu dēļ būs gan ieguvēji, gan zaudētāji. Vai mēs esam ieguvēji tāpēc, ka mums bija siltāks septembris? Varbūt tas nav liels ieguvums. Tas bija ļoti patīkami, man arī patika. Bija gandrīz tropu naktis, bija patīkami iet uz darbu un nākt atpakaļ. Bija tik silti, varēja uzturēties ārā, un saulīte spīdēja.”

Bet līdz ar klimata izmaiņām iespējamas arī augu un dzīvnieku sugu izmaiņas. Latvijā kāds varbūt gaida parādāmies lobsterus un austeres, ko mēs līdz šim parasti baudījām dienvidu zemēs, taču vienlaikus var tikt negatīvi ietekmētas un varbūt pat zaudētas vietējās zivju sugas.

Šogad var būt divas ražas, bet nākamgad – neviena

“Turklāt daļa ieguvumu būs tikai īslaicīgi, piemēram, viens silts septembris, bet vienlaicīgi nav izslēgtas biežākas lielgraudu krusas.

Ir taisnība, ka [no klimata pārmaiņām] ir arī ieguvēji, piemēram, kāds mazāk maksā par apkuri (kā mēs septembrī), cits varbūt varēs izaudzēt un novākt divas ražas gadā. Iespējams, kādu gadu viņam būs divas ražas, bet citu gadu visa raža būs izpostīta pavisam.

Jāņem vērā kopējā bilance

Nevar noliegt, ka varētu būt ieguvumi [no klimata pārmaiņām], bet uz kā rēķina tie būs?

Ja noteiktos platuma grādos cilvēki vispār vairs nevarēs uzturēties un viņiem būs jāmigrē uz ziemeļiem, vai tas kopējā bilancē ir ieguvums? Jāņem vērā daudz faktoru un jāskatās kopējā bilde,” pētniece aicināja.