“Patiesībā skolēni diezgan maz orientējas šajās lietās.” Diemžēl daudz bērnu nezina svarīgas lietas
Lai gan pēdējā laikā sabiedrībā ļoti daudz runā par klimata pārmaiņām un dabas aizsardzību, daļai mūsu skolēnu ir svešas tēmas par aizsargājamām dabas teritorijām un to vērtībām. Dabas aizsardzības pārvaldes Gaujas Nacionālā parka dabas centra vadītāja Anda Andrušaite intervijā portālam Jauns.lv dalījās savos novērojumos, ka skolēnu zināšanas šajā jomā nav teicamas un pamatskolēni maz orientējas šajās lietās.
Viņa skaidroja, ka Dabas aizsardzības pārvaldei Latvijā ir pieci dabas izglītības centri, kuri ar dažādu nodarbību palīdzību piedāvā pamatskolēniem un vidusskolēniem papildināt zināšanas par dabaszinībām.
Vairākas dabas centru piedāvātās tēmas ir cieši saistītas ar skolu mācību programmu, bet var vienoties arī par papildu tēmām.
Skolēni grib uzzināt par dabas vērtībām aizsargājamās teritorijās
Skolēnu iecienītākās tēmas katrā dabas centrā nedaudz atšķiras. “Tā kā visi dabas centri atrodas aizsargājamās teritorijās, tad viena no ļoti aktīvām tēmām, kas ir pieprasīta arī kolēģiem citos dabas centros, ir par aizsargājamām teritorijām Latvijā un par dabas vērtībām tajās.
Tā paredzēta, lai [skolēni] vispār saprastu, kas ir aizsargājamā teritorija, jo tas var būt ne tikai nacionālais parks. Šajā tēmā runājam par visām aizsargājamām teritorijām. Stāstām par to, ar ko dabas vērtības ārpus aizsargājamām teritorijām varētu būt atšķirīgas vai līdzīgas no vērtībām aizsargājamās teritorijās.
Esmu dzirdējusi, ka par šīm tēmām visos nacionālajos parkos ir diezgan aktīva interese.
Katrs dabas centrs ir nedaudz citādāks
Katram dabas centram ir nedaudz sava ievirze. Gaujas Nacionālā parka dabas centrā, kur es strādāju, daudz stāstām par Gauju, ģeoloģiju un smilšakmeņiem.”
Savukārt Rāznas Nacionālā parka dabas centrā vairāk akcentē ezerus, stāsta par ūdeņiem, ūdens augiem, ūdens dzīvniekiem un ūdens kvalitāti.
Diemžēl skolēnu zināšanas nav teicamas
Cik zinoši ir mūsdienu bērni un jaunieši saistībā ar aizsargājamām teritorijām? Vai viņi, atbraucot uz dabas centru, zina vispārīgas lietas par dabas aizsardzību vai arī tā viņiem ir sveša joma?
Andrušaite dalījās savos novērojumos: “Man gribas teikt, ka viņiem diezgan sveša ir aizsargājamo dabas teritoriju tēma un zināšanas nav pārāk teicamas. Tāda ir mana sajūta.
Pamatskolēni diezgan maz orientējas šajās lietās
Zinu, ka 9.klases eksāmenos (protams, jautājumi variē) tiem skolēniem, kas izvēlas dabaszinības, parādās daži jautājumi par dabas lietām, cilvēku un dabas mijiedarbību, tostarp par nacionālajiem parkiem.
Patiesībā pamatskolēni diezgan maz orientējas šajās lietās. Tāda ir mana sajūta.
Iespēja uzlabot zināšanas
Mēs piedāvājam iespēju [papildināt skolēnu zināšanas] dabas centros un aicinām skolotājus to izmantot.” Skolēnu grupas var pieteikt gan skolotāji, gan vecāki.
“Visa klase var nākt uz nodarbībām un saprast, kas ir aizsargājamās dabas teritorijas un kādas ir to vērtības.”
Vairums skolēnu ir ieinteresēti darboties
Vai skolēniem trūkst pamata zināšanu par aizsargājamām teritorijām vai arī viņiem šī tēma vienkārši neinteresē? “Man ir grūti pateikt, jo mēs [apmeklētājus] netestējam un neveicam eksaminēšanu. Mēs dodam [zināšanas un izpratni] un priecājamies, ja skolēniem tas interesē.
Parasti mūsu nodarbības ir mazliet interaktīvas ar dažādu papildu aprīkojumu. Daļa no nodarbības mēdz būt telpās, bet cita daļa – dabā, tāpēc lielākā daļa skolēnu ir ieinteresēti darboties.
Vienmēr ir kāds, kurš sēž telefonā
Protams, vienmēr grupā ir kādi, kam vairāk svarīgas telefona lietas vai dzīvošana internetā.
Es pati savās nodarbībās uzskatu, un esmu arī runājusi ar kolēģiem, ka mēs strādājam visiem līdzvērtīgi un necenšamies kādu, kurš ir citā interešu laukā, pievērt mūsu idejai. Mēs strādājam ar visiem līdzvērtīgi, un tie, kam interesē un kas vēlas, iegūst zināšanas.
Skolu programmā ir vajadzīga testēšana un tādas lietas, bet tas nav mūsu uzdevums. Mēs dodam [zināšanas].”
Dabaszinībām nedaudz pietrūkst laika
Kas mums - skolotājiem, vecākiem un citiem pieaugušajiem - būtu jādara, lai mūsu bērni labāk izprastu dabas aizsardzības vērtību? Andrušaite norādīja, ka nav strādājusi skolā, bet no sarunām ar atbraukušajiem skolēniem un pedagogiem viņai radies priekšstats, ka pilnvērtīgai dabasszinību apguvei pietrūkst laika.
“Man ir sajūta, ka skolās mācību programma ir diezgan piesātināta un ka dabaszinībām mazliet pietrūkst laika..
Mūsdienu straujajā ritmā ir jāpaspēj ļoti daudz
Man šķiet, ka dabaszinībām ir vajadzīgs laiks, ka tās nevar īsā termiņā labi apgūt un ka tām vajag nedaudz vairāk laika.
Bet mūsdienu dzīves ritms ir ļoti straujš gan pieaugušajiem, gan skolēniem, jo jāpaspēj ir ļoti, ļoti daudz, tāpēc man ir sajūta, ka dabaszinībām mazliet pietrūkst laika,” speciāliste pauda.
