foto: Shutterstock
Atkal bīstamā zona: cauri Rīgas tuneļiem, cenšoties nosargāt maku
Šādi glabāt maku ir ļoti neapdomīgi, priecīgi būs tikai zagļi.
112
2023. gada 27. decembris, 06:06

Atkal bīstamā zona: cauri Rīgas tuneļiem, cenšoties nosargāt maku

Kārlis Seržants

Kas Jauns Avīze

Gājēju tuneļi ap Rīgas Centrālo dzelzceļa staciju pēdējos mēnešos atkal kļuvuši par bīstamo zonu – svešām kabatām un somām te uzglūn kabatzagļu bandas, turklāt noziedznieces gatavas palaist ne tikai nagus, bet arī rokas.

Rīdzinieci Zlatu Gogoļa ielas tunelī zem dzelzceļa oktobrī mēģināja apzagt divreiz, pēdējā gadījumā viņa atbildēja ar pretsparu. “Pagriezos, iedevu sievietei pendeli, lai dabūtu prom no manis. Viņa atkāpās un ar dūri iesita pa seju. No lūpas tecēja asinis, bet konfliktu neturpināju, jo baidījos par bērna drošību un veselību,” raidījumā “Bez tabu” stāsta Zlata, kura bija kopā ar sešgadīgu bērnu.

Kartotēkā vairāk nekā tūkstotis

Zlata vērsās Valsts policijā, kas abas zagles aizturēja. Tomēr apcietinājums viņām nav piemērots, policijā gan sola, ka “ilgu laiku abas nerādīsies” un, ja pieķers atkal, būšot cietumsods. Tikmēr daudzas citas turpina darboties, tāpēc der zināt, kā sargāt savas mantas. Pavisam policijas kartotēkā ir vairāk nekā 1000 personu, kuras jebkad ir aizturētas par šo noziegumu.

Profesionālos kabatzagļus padomju laikā noziedzīgajā vidē uzskatīja par sava veida elitāru grupu ar savām amata pārmantošanas tradīcijām. Policijas uzskaitē joprojām ir kabatzagļi, kuri par šo noziegumu ir tiesāti desmit un pat vairāk reižu, tāpat ir situācijas, kad darboties kopā dodas vecāki, bērni un pat mazbērni.

Pēdējos gados šīs profesijas pārstāvju skaits gan gājis mazumā, un šobrīd Rīgā darbojas vien atsevišķas noziedzīgas grupas, lai cik politnekorekti neskanētu, daudzi ir romi un īpaši sievietes. Upurus meklē vietās, kur vienmēr ir daudz ļaužu un arī tāda atmosfēra, kur cilvēki var zaudēt modrību.

Galvenie mērķi

Par mērķiem parasti kļūst seniori un sievietes, visai bieži arī ārzemnieki, kuri iecienījuši doties ekskursijā uz Centrāltirgu. Kabatzādzībām nav sezonāla rakstura, tās notiek visu gadu – vasarā viegli apzagt, jo nav virsdrēbju ar iekškabatām, ziemā biezās drēbes ir mazāk jutīgas un burzma sabiedriskajā transportā ir daudz lielāka.

Kabatzagļu galvenais mērķis ir naudas maki, telefoni un dārglietas, bet netiek smādēts nekas, ko var paņemt bez pūlēm no neaizvērtas somas virspuses.

Viņu vidū ir gan profesionāļi, kuri meistarību slīpējuši gadiem, gan pusaudži, kuri prasmju trūkumu mēģina kompensēt ar nekaunību, gan narkomāni, kas parasti to dara izmisuma dzīti un tiek pieķerti visbiežāk.

Profesionāļi ir bīstamākie

Profesionāļu grupās parasti vienlaikus darbojas trīs līdz četri kabatzagļi, kā pašlaik stacijas tunelī, un katram ir konkrēta loma. Parasti kāds novērš izvēlētā upura uzmanību, vēl kāds rada mākslīgu burzmu, pagrūžot vai pastumjot, un tikmēr galvenais grupas loceklis apstrādā kabatas vai somu.

Šie neapšaubāmi ir bīstamākie un sekmīgākie no kabatzagļiem – viņu iecienītākā darba vieta ir sabiedriskais transports un jau pieminētie gājēju tuneļi. Visai profesionāli ar to nodarbojas arī čigānietes, kuras pat speciāli apģērbjas tā, lai neizceltos no pasažieru masas, bet zagšanas tehnika ir līdzīga iepriekš minētajai.

Visbīstamākās ir pieturas, kur vienlaikus pienāk daudzi transporta līdzekļi – pie pareizticīgo katedrāles, Centrāltirgus, Nacionālā teātra, Vidzemes tirgus, Centrālās stacijas apkārtnē.

Gājēju tuneļos pie Centrālās stacijas arī ļoti profesionāli darbojas čigāniešu grupas – parasti pat līdz sešām dalībniecēm, taču nav retums, kad turpat netālu grozās arī daži vīrieši, kuri gatavi viņas aizstāvēt konflikta gadījumā.

Tehnika vienkārša – noskatījušas upuri, viņas cilvēku aplenc. Dažas iet pa priekšu un palēnina gaitu, pārējās it  kā netīšām uzskrien virsū un kontakta laikā apstrādā somas vai kabatas – visbiežāk, kad cilvēks kāpj pa trepēm un pievērš vairāk uzmanības, kur likt kāju. Pēdējo dzirdēto gadījumu laikā novērots, ka izmantots arī atvērts lietussargs – tas aizsedz zādzības brīdi no garāmgājējiem un no tuneļos izvietotajām videokamerām.

Veikalā un tirgū

Arī šajās vietās strādājošie kabatzagļi uzskatāmi par profesionāļiem, šeit parasti viņi darbojas divatā. Te var kopīgi darboties gan divas sievietes, gan arī vīrietis un sieviete.

Apzog parasti laikā, kad pircējs sarunājas ar pārdevēju vai iestājies rindā pie kasēm. Zādzība notiek brīdī, kad kāds nostājas blakus, it kā ieinteresējoties par to pašu preču stendu, nevilšus uzgrūžoties vai spraucoties garām. Ir arī īpaša zagļu kategorija, kas ar speciālu atsperi un magnētu var izvilkt no kabatas automašīnas atslēgas, noskatot upuri jau stāvvietā.

Pusaudži un narkomāni

Kā jau neprofesionāļiem, viņiem nav ne noteiktu darbības vietu, ne metožu, taču arī viņi cenšas darboties tur, kur daudz cilvēku. Viņi atšķiras ar to, ka ir neprognozējami un var izmantot jebkuru gadījumu, kad upuris novērsis uzmanību no savām mantām. Tas var notikt gan uz ielas, gan vilciena persona, kā arī vasarā, sauļojoties pludmalē.

Profesionāļi pamatā orientējas uz naudas makiem, bet šī grupa nesmādēs neko – zog visu, kas ir nozogams, un sevišķi mobilos telefonus.

Sargā sevi arī pats

Vislabākā metode ir nēsāt līdz iespējami mazāk skaidras naudas. Parasti uzreiz pēc paveiktā zagļi pārbauda guvumu, izņem visu naudu, pēc kā maku izmet, jo tas šajā brīdī kļuvis par pierādījumu, kura dēļ var nokļūt aiz restēm.

Protams, ja zaglis makā atradīs zīmīti, uz kuras būs uzrakstīts bankas kartes PIN kods, viņam var rasties vēlme doties uz tuvāko bankomātu. Pamanot zādzību, karte uzreiz jānobloķē. PIN kodu daudz gudrāk ir paturēt prātā, zagļu apmānam var makā glabāt nepareizu ciparu kombināciju – labāk, lai bankomāts karti norij.

Kāpjot sabiedriskajā transportā, vispirms jādomā par savām mantām, nevis sēdvietu. Sevišķi jāuzmanās, ja iekāpšanas brīdī kāds uzsvērti laipni palaiž pa priekšu, bet priekšā ejošais pēkšņi apstājas.

E-talons nopīkstināšanai jāsagatavo laikus, lai pēc iekāpšanas nebūtu jādemonstrē pārējiem savs maks. Ideāli, ja e-talonu neglabā kopā ar naudu, bet citā kabatā atsevišķi.

Uzmanīgi ar svešiniekiem

Ja sabiedriskā vietā pēkšņi kāds bez pietiekama iemesla uzgrūžas, ir lietderīgi uzreiz pārbaudīt savas kabatas vai somu. Jāuzmanās arī situācijās, kad svešinieks mēģina uzsākt sarunu par jebkuru tēmu. Ja zādzības fakts pamanīts, vajadzētu uzreiz celt trauksmi (sevišķi sabiedriskajā transportā, kur ir iespēja palūgt vadītājam neatvērt durvis un izsaukt policiju) – pilnīgi iespējams, ka tādā gadījumā  nozagtais maks pēkšņi atrodas uz grīdas.

Soma, kurā atrodas maks, vienmēr jātur sev priekšā, drošības labad uzliekot tai arī roku. Nelieciet somu uz grīdas pat tad, ja it kā labi to redzat. Ja vienīgais nesamais ir iepirkumu maiss, liekot tajā maku, neatstājiet to virspusē. 

Apmeklējot kafejnīcu vai citu publisku iestādi, neatstājiet maku virsdrēbēs vai somā, kuru uzkarat uz pakaramā vai krēsla atzveltnes. Sevišķi to nevajadzētu darīt Vecrīgā, kur kabatzagļi aktīvi medī ārzemniekus.

Dodoties uz ārzemēm, der zināt, ka visprofesionālākie kabatzagļi ir Spānijā, Francijā un Itālijā, darbojas viņi, protams, tūristu visvairāk apmeklētajās vietās. Parīzē tā ir Eifeļa torņa apkārtne, Romā vēstures pieminekļu apkārtne, bet pavisam īpaša vieta ir Barselona, jo turienes zagļi savu metožu dažādībā un izveicībā esot vienkārši fenomenāli.

Jāziņo policijai

Aizturēt kabatzagli saviem spēkiem ir riskanti, strupceļā nonācis noziedznieks var izšķirties arī par neprognozējamu rīcību, turpat blakus var būt vairāki līdzdalībnieki. Pat ja zaudējums nav liels, labāk tomēr paziņot par zādzību policijai – iespējams, tas nākotnē pasargās kādu citu.

Policijā ar šā nozieguma veida atklāšanu nodarbojas vairāki pieredzējuši operatīvie darbinieki, un viņiem dažkārt izdodas kabatzagļus noķert nozieguma vietā ar visiem lietiskajiem pierādījumiem. Diemžēl sods par šo noziegumu nav pārāk liels –

par zādzību nelielā apmērā draud nebrīve līdz vienam gadam, un garnadži drīz vien atgriežas ierindā.