Krievijas diplomāti Rīgas centrā atrod vietiņu, kur pasvinēt savu militāro varenību
Runa ir par Krievijas impērijas ģenerālfeldmaršala Mihaila Barklaja de Tolli pieminekli, kurš izspruka sveikā cauri, Rīgas domei (RD) lemjot, kurus no Krievijas imperiālisma un okupācijas simboliem aizvākt no pilsētas un kurus – neaizvākt.
Mihails Barklajs de Tolli dzimis 1761. gada 27. decembrī jeb, pēc Jūlija kalendāra – 16. decembrī, lai gan vēsturnieki nav vienisprātis par precīzu dzimšanas datumu.
Mihails Barklajs de Tolli pārstāvēja bagātu Rīgas tirgotāju dzimtu un Krievijas vēsturē ierakstīts kā īpaši talantīgs militārais līderis. Kā Krievijas impērijas kara ministrs viņš vadīja impērijas armiju 1812. gada karā pret Napoleonu I.
Rīgā, pretī Ministru kabinetam aplūkojamais de Tolli piemineklis atklāts 1913. gadā, bet 2002. gadā restaurēts. To tad Rīgai uzdāvināja uzņēmējs Jevgeņijs Gombergs.
Rīgā godina Krievijas impērijas karavadoņus
Tolaik to atklāja, ceremonijā piedaloties Krievijas militāristiem un kopš tā laika de Tolli piemineklis – lai arī mazāk zināms – atkārtoti izmantots kā Krievijas imperiālisma un šovinisma piekritēju kulta vieta.
Šobrīd tā ir ekskluzīva ar to, ka dod iespēju Krievijas diplomātiem pašā Rīgas centrā pieminēt Krievijas impērijas vēsturi.
“Par godu Mihaila Barklaja de Tolli dzimšanas dienai notika ziedu nolikšanas ceremonija pie izcilā krievu karavadoņa, 1812. gada Tēvijas kara varoņa, pieminekļa. Piemiņas pasākumā piedalījās Krievijas vēstniecības Latvijā diplomāti, sabiedrisko organizāciju pārstāvji, tautieši,” teikts agresorvalsts vēstniecības “Facebook” kontā, ievietotas arī bildes.
Zīmīgi, un diez vai nejauši, ka par nobeigumu šim ierakstam izvēlētas Krievijas dzejnieka Aleksandra Puškina rindas. Viņa piemineklis, kuru Rīgai vēl Nila Ušakova laikos dāvināja Maskava, galvaspilsētā, kā zināms, vairs nav atrodams.
Savulaik pie pieminekļa ālējušies prokremliskie aktīvisti
Vēl 2015. gadā pie šī pieminekļa kārtējo “krievu tiesību aizstāvēšanas” organizāciju dibināja bariņš pašmāju prokremlisko aktīvistu, kuri regulāri tolaik regulāri nonāca drošības iestāžu redzeslokā.
Tā saucamo "tiesībsargājošo biedrību" "Latvijas Sirdsapziņas gūstekņu līga" togad dibināja kādreizējās partijas "Par dzimto valodu" biedrs, pēcāk uz Krieviju aizmukušais Illarions Girss.
Biedrība plānoja sadarboties ar dažādām cilvēktiesību struktūrām gan Austrumos, gan Rietumos.
Biedrībā plānoja apvienoties Aleksandrs Gapoņenko, Vladimirs Buzajevs, Vladimirs Lindermans, Jevgēņijs Osipovs, Girss, Sergejs Malahovskis un Einārs Graudiņš.
Dibināšanas pasākums gan neizdevās kā iecerēts, jo nesaskaņoto pulcēšanos pārtrauca likumsargi.
RD Pieminekļu padome vēl martā neatbalstīja vairāku – tostarp arī Moricam Eduardam Zilberam jeb rakstniekam Sudrabu Edžum, kā arī Krievijas impērijas kara ministram Barklajam de Tolli – veltīto pieminekļu demontāžu.
Šonedēļ, 20. decembrī pie RD protestēt un pieprasīt Barklaja de Tolli pieminekļa aizvākšanu sola latviešu nacionālistu organizācija “Austošā saule”.
