Žņaudz un ņirgājas, bet tiesa pasaudzē? Vai varmākam vajadzētu piespriest sabiedriskos darbus
Biedrība “Centrs Marta”, tās sadarbības partneri, kas strādā ar cietušajiem, un Valsts probācijas dienests sabiedriskos darbus neuzskata par piemērotu sodu varmākām, jo tas neveicina uzvedības maiņu.
Rīgas pilsētas tiesa piespriedusi tikai sabiedrisko darbu kādam vīrietim par sievietes ilgstošu izsekošanu, draudiem un fizisku iespaidošanu nolūkā panākt kopdzīves atjaunošanu. Turklāt varmāka jau bija cietušajai nodarījis vieglus miesas bojājumus, bet šajā kriminālprocesā panākts izlīgums.
Ņirgājas, ielaužas dzīvoklī, žņaudz
Zinot, ka sieviete nevēlas ar viņu sazināties, vajātājs vairākkārt rakstīja un nosūtīja e-pastus, izsekoja un novēroja viņu, sagaidīja pie dzīvesvietas, ceļā līdz darbavietai uzrunāja un izteicās par viņu aizskaroši un nievājoši. Tāpat viņš vairākkārt centās aizkavēt sievieti, ķerot aiz rokas un grūžot, izteica draudus, ka nositīs, ja nebūs kopā ar viņu.
Sieviete, apzinoties, ka bijušais partneris ir vairākkārt sodīts un bijis vardarbīgs pret viņu kopdzīves laikā, draudus uztvēra nopietni un pamatoti baidījās par drošību.
Būdams alkohola reibumā, kāda jūnija vakarā varmāka ieradās sievietes mājoklī, ar dūrēm un kājām sita pa dzīvokļa durvīm, pēc kā, saprotot, ka netiks ielaists, no ārpuses atstūma pusatvērto virtuves logu un iekļuva pa to. Viņš sievieti sācis ķert, grūstīt un žņaugt, kas vēlāk atzīts par maznozīmīgiem miesas bojājumiem.
Tikai jāatstrādā
Sievietei izdevās izmantot gāzes baloniņu, izsaukt Valsts policiju, izrauties no varmākas un izskriet no dzīvokļa, pēc kā agresoru aizturēja likumsargi. Tiesa tomēr bija humāna, apstiprinot apsūdzētā un prokurora noslēgto vienošanos par sodu, proti, sabiedrisko darbu uz 400 stundām.
Tam pievienota neizciestā daļa pēc cita Rīgas pilsētas tiesas sprieduma, un kā galīgais sods noteikts sabiedriskais darbs uz 420 stundām. Ieskaitītas aizturēšanā un apcietinājumā pavadītās 19 dienas, kas atbilst 152 sabiedriskā darba stundām, tādējādi ļaundarim jāatstrādā 268 stundas.
Bargāka bijusi Kurzemes rajona tiesa, kas piespriedusi divu mēnešu cietumsodu vīrietim, kurš atteicās pildīt tiesas lēmumu – apgūt sociālās rehabilitācijas kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai.
Izvēlas maigākos soda veidus
“Centra Marta” politikas koordinatore Beata Jonīte norāda, ka tiesībsargājošās iestādes daudzās darba grupās atzinušas nepieciešamību neizmantot sabiedriskā darba un naudassodu vardarbības gadījumos. Tās ietvērušas to arī kā ierosinājumu šobrīd topošajā Vardarbības apkarošanas plānā 2024.–2029. gadam.
“Problēma ir tajā, ka pastāv izmantojami, smagāki soda mēri, taču praksē joprojām bieži tiek nolemts par šiem – vieglākajiem,” teic Jonīte. Latvijā šobrīd krimināllikumā nav paredzēta īpaša sodāmība par atkārtotību noziegumos.
Tas esot jāpārskata, “jo diemžēl ļoti bieži no viena un tā paša vardarbības veicēja rokas cieš vairāki upuri”, pauž Jonīte. Tāpat nepieciešams izstrādāt datubāzi, lai tiesībsargājošajām institūcijām dažādos reģionos būtu vienuviet pieejama informācija par iepriekšējiem nodarījumiem.
