foto: Edijs Pālens/LETA
Baltijas valstis ir vienotas cīņā pret kibernoziegumiem, uzskata Kozlovskis
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.
Sabiedrība
2023. gada 17. oktobris, 19:48

Baltijas valstis ir vienotas cīņā pret kibernoziegumiem, uzskata Kozlovskis

Jauns.lv

Latvija, Lietuva, Igaunija un Polija ir vienojušās par sadarbību ar "Europol" ekspertiem kibernoziegumu apkarošanas jautājumā, lai pēc iespējas efektīvāk varētu novērst jebkādus draudus sabiedrībai, pēc tikšanās ar Lietuvas iekšlietu ministri Agni Bilotaiti un Igaunijas iekšlietu ministru Lauri Lēnemetss, norādīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).

Ministra biroja vadītāja Beate Barkāne - Iļjenkova informē, ka Kozlovskis sanāksmē ar Bilotaiti un Lēnemetss pārrunāja Baltijas valstu šī brīža lielākos drošības izaicinājumus un to risinājumus, tostarp kiberdrošības jautājumu.

Kozlovskis uzsver, ka pēc Latvijas Valsts policijas iniciatīvas cīņā pret kibernoziegumiem Baltijas valstu drošības iestāžu rīcība ir vienota un koordinēta, īpaši pēdējo nedēļu notikumu kontekstā, kas saistīta ar informatīvo uzbrukumu izglītības iestādēm.

Sanāksmes laikā Baltijas valstu iekšlietu ministri pārrunāja arī sabiedrības brīdināšanas sistēmu nozīmību. Kozlovskis kolēģus informēja, ka tieši šodien Ministru kabinets pieņēma noteikumus, kuru mērķis ir uzsākt Iekšlietu ministrijas Informācijas centra projektu "Sabiedrības brīdināšanas sistēmas ABS+ ieviešana". Latvijā ir plānots attīstīt šūnu apraides tehnoloģiju.

Šūnas apraides sistēma ir plānots kā jauns risinājums, kas ļaus iedzīvotājiem paziņojumu par iespējamu apdraudējumu vai notikušu katastrofu saņemt mobilajā tālrunī, ja tie atrodas ģeogrāfiskā apgabalā, kur pastāv apdraudējums. Šīs sistēmas galvenais ieguvums ir iespēja ātri apziņot iedzīvotājus un tūristus noteiktā teritorijā.

"Šādai sistēmai ir jābūt maksimāli efektīvai - informācijas apstrādei un apritei ir jābūt operatīvai, lai informācija pie katra sabiedrības locekļa nonāktu pēc iespējas ātrāk. Tostarp, lai efektīvi varētu pārvaldīt krīzes, šobrīd esam posmā, kur veidojam Krīzes vadības centrus, kas ļaus koordinēti rīkoties draudu gadījumā un veicinās valsts stratēģisko komunikāciju," norāda Kozlovskis.

Lai nodrošinātu minēto šūnu apraides tehnoloģiju ieviešanu, 2020. gadā tika veikts pētījums par ABS+ projekta ieviešanu. Pētījumā tika secināts, ka šūnu apraides tehnoloģija sabiedrības brīdināšanas sistēmas ieviešanai Latvijā ir piemērotākais risinājums.