foto: Ekrānuzņēmums
"Būt homoseksuālam nav izdevīgi nevienā variantā" - Roberts Putnis par homofobiju Latvijā un iekļaujošu vidi Vācijā
Roberts Putnis Berlīnē, 2023.gada augusts.
Sabiedrība
2023. gada 17. augusts, 06:24

"Būt homoseksuālam nav izdevīgi nevienā variantā" - Roberts Putnis par homofobiju Latvijā un iekļaujošu vidi Vācijā

Jauns.lv

Roberta Putņa, kurš pēdējos trīs gadus dzīvo Vācijā, lēmumu pamest Latviju ietekmējusi arī homofobija. Dzīvojot Vācijā, Roberts spēj justies brīvs un būt viņš pats, Berlīni raksturojot kā pieņemošu un iekļaujošu salu homoseksuāliem cilvēkiem no visas pasaules.

Robertam ir 46 gadi. Sevi viņš dēvē par brīvu cilvēku, kas dzīvo Berlīnē.

"Es šobrīd studēju, ir liels spiediens septembrī nodot maģistra darbu. Es iestājos studēt Starptautiskajā Pretkorupcijas akadēmijā, jo, pārvācoties uz Vāciju, es zināju, ka ar manu ļoti grūti izskaidrojamo CV Latvijas darba tirgū man būs ļoti grūti [Vācijā]. Līdz ar to es tagad meklēju profesionālu, jaunu startu. Es vairāk nekā 20 gadus strādāju kā tulks, tulkotājs, arī publiski zvērināts, kas nozīmē, ka es strādāju tiesu sistēmai un policijai," pastāstīja Roberts.

Latvijā Roberts Putnis darbojās sabiedriski politiskajā vidē. Bijis partijas "Progresīvie" valdes priekšsēdētājs un ģenerālsekretārs, Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs un arī biedrības "Sabiedrība par atklātību – Delna" padomes priekšsēdētājs, vēsta portāls "Lsm.lv".

Bet nu jau trīs gadus viņš dzīvo Berlīnē. "Es aizbraucu studēt pirmo reizi uz Vāciju, uz Ķelni, kas arī bija brīnišķīga pieredze un man ļoti palīdzoša, jo tas bija 1997. gads. Tajā laikā Ķelne bija Rietumvācijas geju un lesbiešu galvaspilsēta, un ar to, ka es pilnīgi nejauši nokļuvu tur studēt, man sevis apzināšanās process noteikti bija daudz īsāks, nekā tas būtu bijis kādā citā vietā," atklāja Roberts.

Norāda uz homofobiju Latvijā 

Pēc septiņu gadu ilgām studijām Ķelnē Roberts atgriezies uz laiku Latvijā, tad devies atpakaļ uz Vāciju vēl uz septiņiem gadiem, lai strādātu. Trīs dažādos posmos kopumā Roberts Vācijā ir dzīvojis 17 gadus. Kā pats saka, viņš nav "piesiets", tāpēc nezina, kur dzīve tālāk var vest, bet skaidrs ir tas, ka pamest Latviju ir nācies arī homofobijas dēļ.

"Man tiešām ir divas reizes, kad tas ir ļoti skaidri bijis iemesls, kāpēc man jāpārtrauc sabiedriski politiskā darbība. Un otrs – esot vienam no nedaudzajiem publiski pazīstamajiem gejiem Latvijā, nest to smagumu uz sevis, vienkārši piedzīvot katru dienu, ka tev var uzkliegt, nolamāt par to, ka tu esi gejs, plus visa sociālo mediju troļļošana… Jāatzīst, ka tas bija smagi un tas bija nepatīkami," stāstīja Roberts.

Biju citādāks 

"Es visu laiku biju citādāks, to es jutu. Man nekad nebija vēlmes raustīt meitenes aiz bizēm kā bērnam vai kaut kādā veidā flirtēt. Man meitenes bija draudzenes, ar meitenēm man bija kopīgas intereses, mums bija, ko pārrunāt. Ar puikām man tiešām bija mazāk [kopīgā], bet man tajā brīdī nebija skaidrs, kas ir homoseksualitāte. Es tālāk ar to saskāros tīri personiski, iepazīstoties ar cilvēkiem, kuri bija atklāti par to," pastāstīja Roberts.

"Pieņemt, ka esi atšķirīgs, ko tas vispār nozīmē, saprast, kā tagad veidot savu dzīvi, – tas bija izaicinoši," norādīja Roberts.

Ģimene sākotnēji Roberta seksualitāti uztvērusi ļoti emocionāli, bet nu attiecības ir ļoti tuvas un viņu atbalsta, kā vien nepieciešams. Kā uzsvēra Roberts, "ģimene ir kā miera osta, kurā atgriezties no tās briesmīgās pasaules, kas ir apkārt".

Kopš Roberts atkal dzīvo Vācijā, Latvijas mediji viņu mēdz atspoguļot kā cilvēku, kas ir ļoti atvērts un brīvs, runājot par savu seksualitāti. Tomēr viņš pats norādīja, ka Latvijā no atklātības par savu seksualitāti ir izvairījies: "Ņemot vērā to darbu, ko es darīju, bija skaidrs, ka, man esot vairāk publiski drošam un aktīvam ar savu homoseksualitāti, tas varētu kaitēt tām lietām, ko es darīju.

Būt homoseksuālam nav izdevīgi nevienā variantā. Es neredzu nevienu priekšrocību.

[Teikšu] vēlreiz visiem tiem, kas Latvijā runā par to, ka tagad visi būs geji, ja viņiem atļaus – nu, nebūs, tāpēc ka tas ir tik sarežģīti, tik šausmīgi noraidoši. Un es tiešām nevaru nosaukt nevienu priekšrocību. (..) Tas ir visur neizdevīgi no privātās dzīves līdz profesionālajai dzīvei – jebkādā formātā."

"Berlīnē tā atšķirība ir tāda, ka es nespēju nevienu provocēt, tas nav iespējams. [Ja] es ietu pa ielu pilnīgi pliks, arī neviens neatskatītos, līdz ar to, ja kāds izdomās ko baigi oriģinālu – tev vienalga būs kādi 10 cilvēki, kas darīs to pašu. Mēs visi, kuri šeit esam, arī ārzemnieki atbraukuši uz Vāciju, dziļi nopūšamies un sakām, ka dzīvojam paradīzē – labākas vietas pasaulē šobrīd tiešām nav," sacīja Roberts.

Pēdējo reizi Latvijā Roberts bija pirms gada: "Tiešām vairāk tādas tehniskas lietas nokārtot un iziet cauri atmiņām. Bija tāda nedaudz noslēgšanas tūre, gan arī atgriežoties vienkārši Latvijas vidē, kas man bija biedējoša. Un to es sapratu pirms gada, tajā vasarā esot [Latvijā], un tas bija labi.

Bet vēlmes atgriezties man, ja tā godīgi, šobrīd nav, un es arī nezinu, kad es nākamreiz braukšu."