Lielais jautājums: “Kāds ir Staķa mantojums Rīgai?”

To Jauns.lv uzdeva viedokļu līderiem – rakstniekam Jurģim Liepniekam, Starptautiskās Šaha federācijas valdes priekšsēdētāja vietniecei, bijušajai ekonomikas un finanšu ministrei Danai Reizniecei – Ozolai un uzņēmējam Pēterim Šmidrem.

Jurģis Liepnieks teic, ka Mārtiņš Staķis ar savu atkāpšanos Rīgas domē radījis milzīgu haosu un bardaku. Dana Reizniece-Ozola saka, ka Latvijas galvaspilsētas pašvaldībā tagad iet “ņigu-ņegu” un tajā valdi mazi savstarpēji ķīviņi. Bet Pēteri Šmidri uztrauc vietvarā iesakņojusies korupcija.

Jurģis Liepnieks: viņa nopelns – nokaltuši koki kaut kādos podos

“Mārtiņa Staķa nopelns un zīmogs, ko katrs pilsētnieks var pamanīt, ir nokaltuši un izmocīti koki kaut kādos podos, kurus neviens nelaista un kuri vienkārši milzīgos daudzumos atvesti uz pilsētu nomirt,” tā rakstnieks Jurģis Liepnieks teic par redzamāko mantojumu, ko rīdziniekiem un pilsētas viesiem atstājis pirms mēneša no pilsētas galvas amata aizgājušais Mārtiņš Staķis.

Viņš Mārtiņu Staķi kā politiķi “ne pārāk labi saprot”: “Viņš ir tāds ārkārtīgi ašs uz atsacīšanos un uz atbildības neuzņemšanos. Kandidēja vēlēšanās no “Attīstībai/Par!” saraksta, bija “Par!” valdes loceklis, bija Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs laikā, kad ministrs bija Artis Pabriks, bija dziļi integrēts šajā politiskajā apvienībā, augstos amatos tur darbojās gadu gadiem.

Un tad pēkšņi, kad kļuva par mēru, viņam tur radās kaut kādas nepārvaramas problēmas, izstājās no partijas, pie tam no viņa nesekoja kaut kādas tālākas politiskas kustības. Tagad viņš atsakās no mēra amata pēc tam, kad viņa vadītajā domē, saimniecībā ir notikušas kādas neakceptējamas lietas. Viņa vienīgā reakcija un spēja ir atkāpties, principā radot milzīgu haosu un bardaku, radot politisku sajukumu, no kura šobrīd neredzam tādu īstu izeju”.

Viss, kas pašreiz notiek Rīgas pašvaldībā, pēc Jurģa Liepnieka vērtējuma, nenāk par labu Rīgai.

Tomēr rakstnieks savā vērtējumā neaprobežojas tikai ar negatīvu vērtējumu – stabiņiem jeb “staķīšiem” vai mirstošajiem kokiem “kaut kādos podos”, ir arī labas lietas ar ko Mārtiņa Staķa valdīšanas laiks ieies vēsturē: piemēram, viņa laikā sakārtojās ukraiņu bēgļu uzņemšanas process, tika nojaukts piemineklis “atbrīvotājiem” Pārdaugavā, daudz runāts, lai uzlaboto veloinfrastruktūru. Tomēr šie “labie rezultāti” bija turpinājums iepriekšējo domju iesāktajiem darbiem. Tāpēc “saimnieciski praktiskie rezultāti ir ārkārtīgi apšaubāmi,” rezumē Jurģis Liepnieks.

Dana Reizniece-Ozola: tādi mazi savstarpēji ķīviņi

Kā šaha lielmeistare Dana Reizniece-Ozola situāciju galvaspilsētas vietvarā vērtē arī no sava sportistes skatupunkta: “Normāli būtu tā: ja valdībā ir koalīcija, tad tāda pati konsekvence un sadarbība būtu arī Rīgā. Bet te to nevar novērot. Ir tāds ņigu-ņegu, nevar saprast kādas politiskās partijas te pārstāvētas. Drīzāk tā ir individuālu politiķu cīņa par labāku vietu uz šaha laukuma”.

Pēc Danas Reiznieces-Ozolas vērtējuma Mārtiņa Staķa laikā Rīgā notikušas vien kosmētiskas pārmaiņas: “Nevar saprast un sajust, vai radītas kādas jaunas darbavietas, vai Rīga pēc būtības kļuvusi pievilcīgāka arī uzņēmējiem, darbiniekiem… Dzīves kvalitāte manuprāt uzlabojusies tikai kosmētiski.

Staķa kungs diezgan prasmīgi strādāja uz savu vēlētāju – pilsētā redzam tādas lietas kā kājāmgājēju teritorijas, ūdenskrānus, stabiņus, veloceliņus. Tāda skandināviska pilsētvides veidošana. Bet vai tas ir tas, kas vajadzīgs visiem rīdziniekiem, un viņu dzīve ir būtisku uzlabojusies? Šaubos. Tā ir salīdzinoši neliela iedzīvotāju daļa, kas to novērtē. Un daudzus tas varbūt arī kaitina, atcerēsimies tos pašus stabiņus…”

Dana Reizniece-Ozola vēlētos Rīgā redzēt ne tikai kosmētiskos uzlabojumus, bet arī tehnoloģisko parku izveidi, industriālo teritoriju attīstību, īpašu attieksmi un režīmu pret uzņēmējiem, kuri šeit grib strādāt, ostas attīstības plānus, kuri ļautu noticēt, ka Rīga nezaudēs savas pozīcijas kā transporta centrs. Viņai gribētos, lai Rīga daudz aktīvāk strādātu kopā ar valdību, kas izpalika ilgu laiku periodu, kad Rīgā pie teikšanas bija Nils Ušakovs ar “Saskaņu”. Būtu jauki, ja lieli infrastruktūras objekti Rīgā taptu kā valdības un pašvaldības kopprojekti.

To arī Dana Reizniece-Ozola sagaidīja, kad par pilsētas mēru kļuva Mārtiņš Staķis, bet šo efektu viņa nesagaidīja, bet: “Rīga ir tik forša pilsēta! Ar milzīgu potenciālu, lielu budžetu. Ir tikai jāuzloka piedurknes un jāstrādā”.

Mārtiņa Staķa demisijā viņa saskata “tehnisku manevru, iespējams, lielākā stratēģiskā spēlē, lai saglabātu savu pozitīvo politiķa tēlu”. Un tagad pēc viņas vērtējuma Rīgas valdošā koalīcija ir ievilkta mazos savstarpējos ķīviņos varas gaiteņos, nevis darbā ar jauniem projektiem, idejām un iniciatīvām.

Pēteris Šmidre: ļoti godīgā demisija

Uzņēmējs Pēteris Šmidre principiāli neredz, kas Rīgā ir izmainījies Māra Staķa valdīšanas laikā. Viņš teic, ka Rīgas domes darbību Mārtiņa Staķa laikā var daudz analizēt – ir gan daudz plusu, gan mīnusu. Tomēr būtiskākā vērība jāpievērš tam, kā notika Mārtiņa Staķa demisija – tas notika laikā, kad pašvaldībā tika pacelts korupcijas jautājums.

Pēc Nila Ušakova atstādināšanas no Rīgas mēra amata un ārkārtas galvaspilsētas domes vēlēšanām 2020. gada 2. oktobrī Rīgas mēra amatā tika ievēlēts Mārtiņš Staķis no ““Attīstībai/Par!””. Viņu atbalstīja teju visa valdības koalīcija. Nepilnu trīs gadu laikā Mārtiņš Staķis palicis bez partijas un kādreizējos sabiedrotos nu sauc par nodevējiem, un pirms mēneša  atkāpās no Rīgas mēra amata. Līdz ar to lielais jautājums: “Kāds ir Staķa atstātais mantojums Rīgai?”. To Jauns.lv uzdeva viedokļu līderim – uzņēmējam Pēterim Šmiderm.

“Pilna Rīga ar ceļu remontiem. Tas ir nepatīkami, bet kādi secinājumi? Vai tas, ka sāka remontēt un labi ceļi būs daudz ātrāk? Vai mums nepatīk tas, ka grūti izbraukt? Un tā tālāk…,” situāciju Latvijas galvaspilsētā vērtē Pēteris Šmidre.

Tomēr pats galvenais ar ko iezīmēsies Mārtiņa Staķa valdīšanas laiks galvaspilsētā ir viņa demisijas fakts, saka Pēteris Šmidre: “Ļoti nepatīkami ir tas, ka mērs demisionēja tieši paceļot korupcijas jautājumu. Tas par Rīgas domi atstāj ļoti sliktu iespaidu. Kāpēc Rīgas domes sastāvs mēru nav atbalstījis korupcijas jautājumā?

Publiski ir parādīts, ka, lai arī kura partija nebūtu pie varas, ir jautājumi, kurus skart nedrīkst, kas ir ārpus kaut kādām pilsētas domes iespējām. Jūs tur kariniet karogus, dariet šito vai to, bet šitā, lūk, ir aizliegtā tēma. Tas liecina par to, ka iepriekšējo mēru ieviestā kārtība un sistēma, kurā pilsēta strādā ir iesakņojusies diezgan dziļi”.

Mērs, kuram nav atbalsta, vairs nav cīnītājs, turpina uzņēmējs un teic, ka Mārtiņa Staķa demisija bija “ļoti godīga”: “Ja mums visi politiķi tā darītu, tā uztvertu savu darba vietu, domāju mēs būtu daudz tālāk aizgājuši uz priekšu. Bet pilnīgi skaidrs: ja tu nepārstāvi to komandu, kuru tu vadi, tad tā ir zīme, ka tev jāiet prom”.

Kā Jurģis Liepnieks, Dana Reizniece – Ozolai un Pēteris Šmidre vērtē Mārtiņa Staķa darbību Latvijas galvaspilsētas vadītāja amatā, vērojiet Jauns.lv video.