Iedzīvotājs sūdzas inspekcijai, ka kašķīgs kaimiņš nelietīgi filmē viņa īpašumu

“Diemžēl daudzos gadījumos cilvēki brīdī, kad viņus neapmierina komersanta darbība vai viņiem sniegtais pakalpojums, mēģina izdomāt veidu, lai ieriebtu komersantam un atrastu, kur viņam nav taisnība.”

Varbūt komersantam ir taisnība par viņu konkrētā līguma izpildi. Tad ļaudis mēdz teikt: “Bet jūs nepareizi apstrādājat manus datus!” 

Meklē iespējas, kur piesieties uzņēmumam

“No iesniegumiem redzam, ka daļā gadījumu cilvēkus ne tik daudz uztrauc viņu dati. Viņus uztrauc kaut kas cits,” Macuka raksturoja. Saskatāms, ka klienta un kompānijas iepriekšējā sadarbība līguma izpildē bijusi neveiksmīga, tāpēc klients meklē citas iespējas, kur piesieties uzņēmumam.  

“Daļa ir tādu iesniegumu, kur cilvēki datu aizsardzību izmanto, lai piesietos komersantu darbībām. Tie ir atsevišķi gadījumi, nevaru teikt, ka šādu cilvēku ir daudz, bet aptuveni 20% [no sūdzībām] ir tādas.”

Var teikt, ka ir daļa klientu, kas nav apmierināti ar saņemto pakalpojumu vai iegādāto preci un pēc tam vēršas pie dažādām inspekcijām, tostarp DVI. 

Nespējot atrisināt strīdu, kaimiņi vēršas inspekcijā 

“Mūsu gadījumā diezgan labi redzamas arī cilvēku savstarpējās attiecības. Mums ir diezgan daudz sūdzību par videonovērošanu. Tur mēs to ļoti labi redzam.. 

Mēs ļoti labi redzam: ja kaimiņi sadzīvo mierīgi, nevienam no viņiem nav problēmu, ka abiem vai vienam ir uzstādīta kamera, kas filmē arī piebraucamo celiņu, kas viņiem ir kopīgs.

Gadās arī ietiepīgi kaimiņi 

Bet, tikko kaimiņiem sākas savstarpēji strīdi un nesaskaņas, viņi sāk rakstīt iesniegumus, ka viens vai otrs kaut ko pretlikumīgi filmē: “Lūdzu, noņemiet kameru!””

Gadās tā, ka DVI pārbaudes laikā konstatē, ka kaimiņa uzstādītā kamera filmē tikai viņa paša īpašumu, piemēram, zemes gabalu, taču sūdzības iesniedzējs neatkāpjas no saviem uzskatiem: “Nē, es redzu, ka kamera ir novietota manā virzienā un filmē arī manu nekustamo īpašumu.” 

Kaimiņš izmet miskasti nepareizā vietā 

“Tajā brīdī, kad sākam runāt ar cilvēkiem, saprotam, ka viņiem ir savstarpējas nesaskaņas vai arī kaimiņi uzstāda kameras, jo cits kaimiņš regulāri izmet miskasti ne tur, kur vajag. Tad kaimiņš, kurš izmet miskasti nepareizā vietā, ir ļoti neapmierināts, ka tur stāv kamera. 

Viņš mēģina rakstīt mums vairākas sūdzības un pat apstrīdēt mūsu lēmumus. Ir gadījumi, kas aizgājuši līdz tiesai, jo cilvēks uzskata, ka mēs nepareizi pārbaudām un filmēšana ir prettiesiska.” 

Vajadzīgi lieli resursi neliela strīda atrisināšanai 

Šādu gadījumu izvērtēšana prasa diezgan lielus resursus. Macuka teica: “Diemžēl mums kā uzraudzības iestādei tādi iesniegumi ne īpaši patīk, jo saprotam, ka ieguldām ļoti daudz resursu 2 cilvēku strīda atrisināšanai. 

Mēs kā uzraudzības iestāde daudz labprātāk vēršam un vērstu savu darbību uz juridiskām personām. Saprotam, ka komersantam noteikti ir vairāk nekā 1 klients un vairāki darbinieki. Daudz labāk mēs pārbaudītu juridiskas personas, lai nodrošinātu, ka tur viss ir kārtībā, jo tur datu apjoms, kas tiek apstrādāts, ir krietni lielāks. 

Brīdī, kad runājam par videonovērošanu, būs kaimiņš, kurš brauc pa piebraucamo celiņu un nejauši garāmgājēji. Tas ir viss. Ietekme ir krietni mazāka nekā tad, ja pārbaudītu juridisko personu, lai gan mūsu resursi aiziet tik pat lieli.”

Pirms kameru uzstādīšanas var ieskatīties rekomendācijās 

“Bet diemžēl vai par laimi mums ir jāskata visi iesniegumi. Mēs tos skatām, bet mēģinām arī diezgan optimizēt procesu, kā skatām iesniegumus. Cilvēkiem, kas uzstādījuši kameras, ir uzrakstītas rekomendācijas. 

Ja veicat videonovērošanu savām privātām vajadzībām, ar rekomendācijām var iepazīties un uzzināt, ko var darīt. Mums ir piemērs, kādai zīmei jābūt. 

Vislielākā kļūda ir tā, ka cilvēki uzstāda videonovērošanas kameru, bet neuzstāda zīmi, ka notiek videonovērošana,” DVI direktore sacīja.