Senākā Latvijas pilsēta - Ludza. Brīvdienu ceļvedis atpūtniekiem
Šo skaisto, ezeriem un mežiem bagāto novadu Latvijas rītu pusē Baltijas latgaļu ciltis dzīvošanai izvēlējās jau pirmajā gadu tūkstotī pirms mūsu ēras. Par to liecina 14 apmetnes, vairāk nekā 25 pilskalni un aptuveni 70 kapukalni. Ķīšukalnā pacēlās latgaļu koka pils novada robežu aizsardzībai. Vēlāk, 14. gadsimta beigās, Livonijas ordenis uzcēla varenu mūra pili, apkārt tai sāka augt rosīga un bagāta pilsētiņa, kuru nodēvēja pils ķēniņa meitas Lūcijas vārdā par Ludzu.
Ludza allaž atradusies svarīgā tirdzniecības ceļu krustpunktā starp Eiropu un plašo Krievzemi, šis apstāklis noteicis zemes un cilvēku likteņus – to savā īpašumā centušies iegūt gan krievi, gan zviedri, gan poļi, gan vācieši. Gadsimtu gaitā te uz dzīvi apmetušies arī igauņi, krievu vecticībnieki, baltkrievi, ukraiņi, ebreji. Šodien pilsētas seju un nākotni iezīmē nozīmīgo ceļu un notikumu krustcelēs, sadzīves un tradīciju, kultūras un mākslas mijiedarbība. Kopš 2004. gada Ludza ir Eiropas Savienības robežpilsēta un tilts starp Eiropas un Krievijas zemēm.
Lūk, Ludzas Tūrisma informācijas centra (TIC) ieteikumi, ko apskatīt un kur atpūsties šajā pilsētā.
Ludzas pilsētas vēsturiskā centra koka apbūve
Latvijas senākās pilsētas Ludzas vecpilsēta ir viens no pieciem pilsētbūvniecības pieminekļiem valstī. Vēsturiskā centra vērtība ir apkārt pilskalnam laika gaitā izaugušais pilsētas ielu plānojums un koka apbūve ar savdabīgām arhitektoniskām un plānojuma detaļām. Vienstāvu un divstāvu koka mājiņas ar smalkām kokgriezumu mežģīnēm un rotātiem aizvirtņiem pie logiem šaurās mazpilsētas ielās Ludzas ezeru krastos, savdabīgi vārti un ozolkoka durvis, ugunīgi sarkanu ķieģeļu ēkas un zem asfalta saglabājies bruģis, Livonijas ordeņa pilsdrupas pilskalnā kā ainaviskais un saturiskais centrs – tāda ir Ludzas vēsturiskā centra apbūve.
Ludzas viduslaiku pilsdrupas
1399. gadā vācu krustneši pilskalnā starp Lielo un Mazo Ludzas ezeru uzcēla varenu mūra pili Livonijas ordeņa austrumu robežu aizsardzībai. Tā bija trīsstāvīga pelēko akmeņu un ķieģeļu celtne ar sešiem torņiem, trim vārtiem un divām priekšpilīm. Pils tika celta no pelēkiem laukakmeņiem un sarkaniem ķieģeļiem, rotāta melniem glazētiem ķieģeļiem.
Šobrīd pilsdrupas ir iemīļota pilsētnieku un viesu atpūtas vieta, no kuras paveras skaistākā pilsētas panorāma.
Ludzas katoļu baznīca
1995. gadā ticīgajiem durvis vēra majestātiskais baltais dievnams, kura atjaunošanas darbos pielika roku daudzi ludzānieši. Ir vērts apskatīt dievnama populārā sakrālās mākslas meistara Jaņa Bārdas gleznotās Krusta ceļu gleznas un vērtīgās senlaicīgās koka skulptūras, centrālo altārgleznu, jauno, talantīgo novadnieku mākslinieku darbus – Andra Misāna sānu altāru gleznas un Andra Prikuļa veidoto altāri.
Ludzas Novadpētniecības muzejs
Muzejs ierīkots Napoleona kara varoņa, ģenerāļa Kuļņeva mājā. Muzeja vēstures ekspozīcija plaši atspoguļo novada vēsturi no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām. Dabas ekspozīcijā stāstīts par putniem un dzīvniekiem, kas sastopami Latgales četros biotopos: ezerā, mežā, pļavā, purvā. Izstāžu zālēs regulāri tiek izstādītas mākslas un amatniecības darbu ekspozīcijas. Interesanta ir brīvdabas nodaļa, kas ļauj gūt priekšstatu par iepriekšējo gadsimtu ēkām un sadzīvi Latgales laukos.
Ludzas pilsētas parks
Pilsētas krāšņais parks – tāpat kā zaļās ezermalas ieliņas ir ludzāniešu un viesu iemīļota pastaigu vieta, kam pirmsākumi meklējami 19. gadsimtā stādītā ābeļdārza vietā, un kura veidošanā roku pielikuši daudzi iedzīvotāji. Dažādu sugu koku un košumkrūmu, puķu stādījumu ieskautajā parka estrādē notiek tradicionālie pilsētas pasākumi – dziesmu un deju svētki, pilsētas svētki, visdažādākie pasākumi, koncerti un zaļumballes. Ir iekārtotas vairākas jaukas atpūtas vietas – dīķis ar košām vardēm, krāsainā strūklaka, tematiskie soliņi. Bērnus piesaista košais, nupat uzbūvētais rotaļu laukums. Parkā slejas piemineklis kritušajiem dzimtenes aizstāvjiem "Sērojošā Dzimtene – māte".
