foto: Edijs Pālens/LETA
“Eirocālis” – Elīna Pinto. Kas ir progresīvā Valsts prezidentes amata kandidāte?
Elīnas Pinto uzvaru Valsts prezidenta vēlēšanās bukmeikeri nevērtē sevišķi augstu, praktiski viņu “noraksta”. Bet Jēkabielas namā jau var notikt visādi brīnumi…
Politika
2023. gada 31. maijs, 05:51

“Eirocālis” – Elīna Pinto. Kas ir progresīvā Valsts prezidentes amata kandidāte?

Elmārs Barkāns

Jauns.lv

“Progresīvo” izvirzītajai Valsts prezidentes amata kandidātei Elīnai Pinto uzmanību pievērsuši ne tikai politikas procesu vērotāji, bet arī tulki, jo viņas uzvārds tulkojumā no portugāļu valodas nozīmē “cālis”. Tā kā sāncensībā ar Uldi Pīlēnu notiekošajā kauja par Rīgas pils troni ir īsta “putnēnu cīņa”. Atšķirībā no pārējiem diviem kandidātiem, Elīnas Pinto personība līdz šim plašākai publikai, protams, izņemot zināmu “pietuvināto loku”, bijusi teju vai nezināma.

Gan jau ikdienā Pinto (dzimusi Dzalbe) desmitiem reižu gan pasmējusies, gan raizējusies par sava uzvārda tulkojumu, kuru ieguva apprecoties ar portugāļu izcelsmes Luksemburgas pilsoni, diplomātu Orlando Pinto. Pēc precībām portugāļu valoda viņai taču kļuvusi par vienu no ikdienā lietotajām valodām.

“Slepenā kārts”

Tagad nu šis “cālis” pretendē pārvērsties par brīnumputnu, kas Latviju var izvest saulītē. Lai arī bukmeikeri uz Elīnas Pinto uzvaru likmes teju neliek un viņas izredzes kļūt par prezidenti tiek vērtētas ne sevišķi augstu, par sava veida Fēnisksu viņa var kļūt. Un, ja arī viņu neievēlēs par Latvijas pirmo amatpersonu, Pinto uzvārdu mēs dzirdēsim aizvien biežāk un biežāk. Kuluāros mēļo, ka Valsts prezidenta vēlēšanu neveiksmes gadījumā, viņa ir “Progresīvo” slepenā kārts, kura kļūšot par progresīvo lokomotīvi 2024. gadā gaidāmajās Eiroparlamenta vēlēšanās.

42 gadus vecā Elīna Pinto tiek pozicionēta kā jaunās paaudzes politiķe, kura spēs Latviju “nodot” to cilvēku rokās, kurus nenomāc sūrais padomju pagātnes mantojums. Tomēr šim “jaunajam mantojumam” būs jāšķērso teju viss vecais kontinents, lai nokļūtu Dzintarjūras krastā.

foto: Elīna Pinto/"Facebook"
Elīna Pinto pie sava novadnieka – Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes pieminekļa Jelgavā. Viņa ir gatava turpināt viņa iesākto darbu.

Piecu bērnu ģimenē dzimusī jelgavniece Elīna Pinto (viņas tēvs ir bijušais Augstākās tiesas senators un Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris Pēteris Dzalbe, bet māte kokapstrādes inženiere un skolotāja Ingrīda Dzalbe) ir Eiropas pilsone, kuras dzīve rit starp Luksemburgu un viņas ģimenes tagadējo dzīvesvietu – Ķesterciemu Engures pagastā.

Eiropas birokrāte

Viņa profesionālo izglītību tiesību zinātnēs ieguvusi Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, kā arī Latvijas-Francijas starpuniversitāšu diplomu Eiropas lietās. Vēlāk studējusi Eiropas Starpuniversitāšu centrā — Eiropas maģistrantūrā “Cilvēktiesības un demokratizācija” Venēcijā (Itālija) un Strasbūrā (Francija).

Jau 20 gadus viņa ir Eiropas Savienības struktūru ierēdne, 2003. gadā uzsākot darbu Eiropas Savienības iestādēs Briselē, organizējot ES tiesību aktu tulkošanu latviešu valodā. 2007. un 2008. gadā strādājusi Latvijas Tiesībsarga birojā par cilvēktiesību juriskonsultu un Cilvēktiesību departamenta direktori. No 2008. līdz 2011. gadam strādājusi Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretariātā kā ģenerāldirektora konsultante ārpolitikas un drošības politikas jautājumos. No 2012. līdz 2019. gadam, dzīvojot Luksemburgā, bijusi tulkotāja Eiropas Komisijā.

2019. un 2020. gadā Elīna Pinto bijusi Valsts prezidenta Egila Levita padomniece modernas valsts un ilgtspējas jautājumos. Līdz šim gadam strādājusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā par publiskās pārvaldības jautājumu eksperti-konsultanti, īpaši pievēršoties zaļās pārveides pārvaldībai un valdību centru stratēģiskās plānošanas un pārnozaru koordinācijas jautājumiem. Tagad viņa ir komunikācijas un partnerību vadītāja Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Luksemburgā.

Viņas vārds pazīstams arī nevalstisko organizāciju un diplomātijas “burbulī”, kas saistīts ar Eiropas Savienības lietām. Lūk, tikai neliels uzskaitījums ar ko viņa nodarbojusies vai nodarbojas:

“Progresīvo” aģitācija par Elīnu Pinto kā Latvijas Valsts prezidenti.

* no 2012. līdz 2019. gadam Elīna Pinto darbojās Luksemburgas latviešu biedrībā, četrus gadus pat būdama tās vadītāja;

* no 2015. līdz 2022. gadam bijusi Eiropas kustības Latvijā valdes locekle;

* vadījusi Eiropas Latviešu apvienību;

* organizējusi pirmo Eiropas Latviešu kongresu 2017.gadā;

* piedalījusies Diasporas likuma izstrādāšanā;

 * dzied Luksemburgas latviešu korī “Meluzīna”, kura sastāvā piedalījusies vairākos Latvijas Vispārējos dziesmu un deju svētkos;

* ārvalstīs darbojošos Latvijas izcelsmes uzņēmēju, nozares profesionāļu un zinātnieku kustības “ESI LV” valdes locekle.

Kopš 2012. gada precējusies ar portugāļu izcelsmes Luksemburgas pilsoni, diplomātu Orlando Pinto, ar kuru iepazinās Beļģijā, strādājot Eiropas ārlietu dienestā ar drošības un aizsardzības politikas jautājumiem. Ģimenē aug trīs bērni - Ernests, Matilde un Arturs.

Eiropas tautas un kultūras apvienojošajā Pinto ģimenē kā ikdienu saraunvaloda ienākušas vairākas mēles - luksemburgiešu, portugāļu, angļu, vācu, franču, latviešu un mazlietiņ itāļu. Viena no galvenajām ir latviešu. Pinto vecākais dēls Arturs atzinies, ka viņam visvieglāk sazināties ir latviešu valodā.

Elīnas Pinto bērni ļoti gribot, lai mamma kļūst par Latvijas prezidenti, jo tad viņi varētu pārvākties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā. Bet vai to gribēs vairākums Saeimas gudro galvu, gan ir jautājums. Un vai arī “latvietis parastais” izprot, kāds būs viņas kā Valsts prezidentes pienesums mūsu valstij? 

Labbūtības ekonomiste

Pēdējās dienās sociālie tīkli mudž ar pārspriedumiem, ko tad īsti Elīna Pinto kā pretendente uz augsto amatu vēlējusies paust savos tekstos, kas parādījušies viņas prestiža celšanai. Varbūt Eiropas birokrāts to var lasīt kā tautas ziņģes vārsmas, bet “tantei Bauskai” vai “onkulim Ludzā” diez vai apgaismību ieviesīs šāda prātula:

“Norādījusi uz publiskās pārvaldības līderību ilgtspējas iedzīvināšanā un labbūtības ekonomikas veidošanā. Izcēlusi sieviešu ekonomiskās iespējināšanas nozīmi. Uzsvērusi latvietības pilsonisko, ekonomisko un pragmatisko komponenti. Popularizējusi “labbūtības ekonomikas” pieeju kā jaunu alternatīvu patērnieciskumā balstītai un finansializētai ekonomikai”.