Pa Latvijas autoceļiem brauc 400 bumbu ar laika degli
Tallinā pie degvielas uzpildes stacijas 1. martā notika pamatīgs sprādziens, kurā tikai laimīgas sagadīšanās dēļ negāja bojā neviens cilvēks. Eksplodēja bojāts saspiestās dabasgāzes balons, kas pēc tam atrasts 300 metru no auto. Latvijā ar līdzīgām iekārtām aprīkoti aptuveni 600 auto, no kuriem aptuveni 400 balonu tehniskais stāvoklis var būt problemātisks.
Šāda situācija Latvijā, visticamāk, ir tikai laika jautājums. Internetā ievietotajā video var redzēt, ka sprādziens bija ļoti spēcīgs, automašīnas aizmugure uzmesta gaisā vismaz metru no zemes. Autovadītājs tobrīd atradās mašīnā, un uzreiz pēc negadījuma viņam no tās izdevās izkļūt, tikai sprādziena apdullinātam.
Varēja būt daudz bēdīgāk
Par laimi, auto neaizdegās, lai gan tajā atradās vēl viens līdzīgs balons, ko atvienoja jau pēc operatīvo dienestu ierašanās. Viegli sabojātas vairākas tuvumā stāvošās automašīnas, taču grūti pat iedomāties, kādas varēja būt sekas, ja lidojošais gāzes balons būtu ķēris degvielas uzpildes staciju. Internetā var atrast arī citur notikušu līdzīgu sprādzienu video, un ir gadījumi, kuros sekas ir daudz traģiskākas.
Pēc Latvijas Auto asociācijas datiem, mūsu valstī situācija šajā jomā šobrīd ir ļoti kritiska, un vēstulē Satiksmes ministrijai asociācijas prezidents, Saeimas deputāts Andris Kulbergs raksta, ka pašlaik ir akreditētas trīs inspicēšanas institūcijas: SIA "Green Motors" (marka – "Škoda"), "Scania Latvia" ("Scania") un "Inspecta Latvia" ("Volkswagen").
Pārbaudes atklāj bēdīgu ainu
Pēc asociācijas datiem, šogad no sešām pārbaudītām škodām negatīvu saspiestās dabasgāzes balonu pārbaudes vērtējumu saņēmušas četras, no septiņiem Volkswagen pieci, Scania pat aptuveni 90% gadījumu ir ar bojātiem SGD baloniem.
“Ja vērtējam Satiksmes ministrijas sniegtos datus, ka Latvijā ir vairāk nekā 600 šādi aprīkotu transportlīdzekļu, tad varam izdarīt pieņēmumu, ka absolūtos skaitļos ar bojātiem baloniem ikdienā Latvijas teritorijā pārvietojas 400 automašīnu,” lēš Kulbergs.
Kaut arī noteikumos būtu jāparedz, ka minētajām gāzes iekārtām obligātās pārbaudes jāveic vienu reizi četros gados, citu marku automašīnām tas netiek darīts, jo valstī nav organizēta centralizētas pārbaudes vieta.
Rezultātā šīm automašīnām jau pērn sāka rasties problēmas arī tehniskās apskates laikā, taču tad atļautais ekspluatācijas laiks pagarināts līdz brīdim, kamēr tiks uzsākta centralizēta šo iekārtu inspicēšana. Tomēr tagad izskatās, ka tas joprojām nenotiks.
Ministrija izlemj nedarīt neko
Jau 2019. gada 22. oktobrī pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 30. maija noteikumos Nr. 295 – Noteikumi par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļa un ieviesta prasība par obligāto šo gāzes balonu pārbaudi.
Šai kārtībai bija jāstājas spēkā 2021. gada 1. janvārī, taču vispirms termiņš pārcelts par vienu gadu un pēc tam vēlreiz pagarināts līdz šā gada 1. janvārim. Iemesls ir visai prozaisks – sešu gadu laikā kopš grozījumu pieņemšanas tā arī nav izveidota neviena akreditēta institūcija, kura būtu tiesīga šādas pārbaudes veikt.
Vēl vairāk – šobrīd Satiksmes ministrijā tapis noteikumu projekts, kas vispār paredz izslēgt no minētajiem noteikumiem (kuri tā arī nekad nav darbojušies) prasības par transportlīdzekļu gāzes balonu periodisku pārbaudi atbilstošā inspicēšanas institūcijā. Plānots izslēgt arī citas prasības par šo balonu pārbaudes periodiskumu, marķējumu, iekārtas datiem un to uzstādīšanas termiņiem konkrētajā automašīnā.
Auto asociācijai ar ministriju un CSDD bijušas vairākas tikšanās, kurās lemts, ka nepieciešams šādu pārbaudi veikt un izstrādāt universālu metodoloģiju, kas atvieglotu balonu pārbaudes komersantiem akreditācijas procesu. Tādēļ nav izprotams, kāpēc ministrija tomēr nolēmusi nevis ieviest pārejas periodu vai kādu citu regulējumu, bet gan pilnībā atcelt prasību par pārbaudi.
Kļūs tikai sliktāk
“Mēs saprotam iemeslu, ka šobrīd nevar tikt veiktas balonu pārbaudes visu marku automašīnām, taču juridiska rakstura un tiesvedību riski nav nostādāmi augstāk par cilvēku dzīvībām. Diemžēl interneta resursos ir atrodami pietiekami foto un video ar brīžiem, kad bojāts balons sprāgst un tā rezultātā gūst traumas vai bojā iet cilvēki,” teic Kulbergs.
“Minētā ministrijas pieeja būs arī negodīga pret tiem uzņēmējiem, kuri ieguldīja līdzekļus un šos inspicēšanas punktus izveidoja.
Tas nozīmē, ka, paejot zināmam laikam, potenciāli bīstamo iekārtu skaits uz Latvijas ceļiem tikai palielināsies, tādēļ mēs aicinām Satiksmes ministriju tomēr neatcelt prasību par obligātām balonu pārbaudēm un beidzot izstrādāt konkrētu plānu minētās problēmas atrisināšanai,” saka Kulbergs.
Tikai sola
Te arī jāpiezīmē, ka pagājušā gada sākumā Latvijā bija reģistrēti arī 40 000 automašīnu, kurās uzstādītas sašķidrinātās naftas gāzes iekārtas, un tām normatīvajos aktos nav paredzētas nekādas pārbaudes.
Aptuveni pirms gada Satiksmes ministrija publiski pauda, ka pēc konsultācijām ar to un Auto asociāciju Nacionālais akreditācijas birojs pārskatīs konkrētās jomas vadlīnijas un apspriedīs iespējamos risinājumus ar visām iespējamajām pusēm. Izmaiņas solīja pieņemt pāris mēnešu laikā, un tās būšot vērstas uz akreditācijas vienkāršošanu uzņēmumiem, kuri veic saspiestās dabasgāzes balonu pārbaudes.
Ir pagājis gads, un nekādu risinājumu nav, bet situācija attīstās pilnīgi pretējā virzienā.
