foto: Evija Trifanova/LETA
Pašvaldība pieprasa kopt mājai piegulošo teritoriju, bet spēks to vairs neatļauj. Ko darīt?
Lai tur lūst, vai plīst mājas īpašniekam jārūpējas, lai viņa namam piegulošā teritorija būtu sakopta.
Sabiedrība
2023. gada 19. marts, 06:42

Pašvaldība pieprasa kopt mājai piegulošo teritoriju, bet spēks to vairs neatļauj. Ko darīt?

Elmārs Barkāns

"Likums un Taisnība"

Pašvaldību saistošie noteikumi nosaka nekustamā īpašuma īpašnieka pienākumu kopt piegulošo teritoriju, kas parasti problēmas sagādā privātmāju saimniekiem, jo daudzdzīvokļu, iestāžu un ražošanas ēku pārvaldītāji pārsvarā algo sētniekus vai uzkopšanas kompānijas, kas veic apkārtnes sakārtošanu. Savukārt privātmājas saimniekam pašam jāņem rokās slota, grābeklis vai izkapts. Bet ko darīt, ja spēki to vairs neatļauj?

Žurnāla “Likums un Taisnība” lasītājs Andrejs sūkstas: “Pašvaldības saistošie noteikumi nosaka, ka man ir jāveic piegulošās teritorijas kopšana. Proti, jāpļauj un jāsavāc manam īpašumam piegulošās teritorijas zālājs. Esmu to darījis vairāk kā 50 gadus, bet nu vairs to fiziski nespēju. Vērsos pašvaldībā pēc risinājumu, lai pašvaldība nopļauj un savāc zāli, bet es par to samaksāšu. Atbilde bija, ka pašvaldība nedrīkst ņemt naudu no privātpersonām par pašvaldības teritorijas sakopšanu, tāpēc tāds pakalpojums netiek sniegts. Bet ko man darīt? Domāju, ka šis jautājums varētu interesēt daudzus, jo neesmu tak vienīgs, kam zuduši jaunības spēki, piegulošā teritorija jākopj, bet pašvaldība nepiedāvā pakalpojumu, ko es varētu likumīgi izmantot. Vai pašvaldība vispār drīkst uzlikt pienākumu kopt pašvaldībai piederošu privātpersonas īpašumam piegulošu teritoriju, ja paralēli šim pienākumam pašvaldība nenodrošina legālu iespēju privātpersonai apmaksāt šo obligāto kopšanu?”

Pašvaldība nav tirgus dalībnieks

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kura pārrauga pašvaldību jomu, “Likumam un Taisnībai” atbildēja:

“Pašvaldība nosaka prasības teritorijas kopšanai un uzturēšanai, taču veidu, kādā prasību ievērošana tiek sasniegta, izvēlas pats nekustamā īpašuma piegulošās teritorijas īpašnieks. Īpašnieks teritorijas sakopšanu var veikt ar saviem spēkiem un darba rīkiem, var šo uzdevumu uzdot par atlīdzību veikt kādam citam. Pati pašvaldība nav tirgus dalībnieks, kura pamatnodarbošanās ir teritorijas kopšanas un uzturēšanas darbi. Nereti uzdevumu kopt un uzturēt nekustamo īpašumu pašvaldība uzdod pašvaldības dibinātai kapitālsabiedrībai. Tad ar līgumu pilnvarotā pašvaldības kapitālsabiedrība nodrošina pašvaldības teritorijas kopšanu un uzturēšanu. Vai pašvaldībai ir kapitālsabiedrība šādu uzdevumu veikšanai, vai konkrētā pašvaldības kapitālsabiedrība īsteno šādus uzdevumus par maksu privātpersonām piederošajos nekustamajos īpašumus vai to piegulošajās teritorijas, var noskaidrot pie attiecīgās pašvaldības, kuras teritorijā atrodas pašvaldības nekustamā īpašuma piegulošā teritorija”.

Kas jākopj un kas nē? Kas no tā atbrīvots?

foto: Evija Trifanova/LETA
No ēkai piegulošās teritorijas tīrīšanas vien atbrīvoti vientuļie maznodrošinātie vai trūcīgie pensionāri, kā arī personas ar 1. un 2. grupas invaliditāti.

Teju visas Latvijas pašvaldības no šī pienākuma atbrīvo viendzīvokļa māju, kuras netiek izmantotas saimnieciskajai darbībai, īpašniekus, kas ir trūcīgas vai maznodrošinātas personas, ja viņas ir vientuļi pensionāri vai personas ar 1. vai 2. grupas invaliditāti, kuriem nav kopīgas deklarētās dzīvesvietas ar citām pilngadīgām personām (sīkāk tas aprakstīts katras vietvaras noteikumos). Tādā gadījumā teritorijas uzkopšanu veic pašvaldība, bet pārējos gadījumos tas gulstas uz īpašnieka pleciem.

Šogad vairākas pašvaldības uzņēmās tīrīt sniegu, bet ne veikt zāliena pļaušanu, atkritumu un nokritušo lapu savākšanu, grāvju, caurteku un publiskā lietošanā esošo ietvju (izņemot sabiedriskā transporta pieturvietu) uzturēšanu līdz brauktuves malai (parasti ietves platumā līdz pieciem metriem). Savukārt zālāja nopļaušana īpašniekam jāveic, līdz garumam, kā tas noteikts pilsētas noteikumos. Piemēram, Jelgavā augošās zāles garums nedrīkst pārsniegt 15 centimetrus. Tāpat arī apstādījumos esošo koku zaru, dzīvžogu un citu apstādījumu stāvoklis jāuzrauga privāto zemju un privātmāju īpašniekiem: virs ietvēm zaru augstums pieļaujams ne zemāks kā 2,5 m un virs brauktuvēm – ne zemāks kā 4,5 m.

Un šādas prasības ir likumīgas. Latvijas Pašvaldības savienība ir informējusi, ka attiecībā uz piegulošās teritorijas kopšanu Satversmes tiesa 2014. gada 6. novembrī  lietā Nr. 2013-20-03 pieņēma spriedumu, no kura izriet, ka pašvaldībai ir tiesības ar saistošajiem noteikumiem noteikt nekustamā īpašuma īpašniekam pienākumu kopt piegulošo teritoriju, tikai šim regulējumam ir jābūt samērīgam, kā arī ir jābūt pašvaldības līdzdalībai publiskajā lietošanā esošo teritoriju, tostarp piegulošo teritoriju, kopšanā,  piemēram, saistošajos noteikumos nosakot, kādas teritorijas kops nekustamā īpašuma īpašnieks un kādas pašvaldība. Par saistošo noteikumu neizpildi var tikt piemērots administratīvais sods (šāds sods fiziskajai personai var variēt no brīdinājuma līdz pat 70 naudas vienībām (350 eiro) – red.).

Kādu vienotu maksu par sētnieka darbu nosaukt nevar, jo tas atkarīgs ne tikai no uzkopjamās teritorijas lieluma, bet arī tās atrašanās vietas.

Piemēram, kompānija “Clean R” norāda: “Sētnieka pakalpojumi ir viens no izplatītākajiem un biežāk pieprasītajiem “Clean R” servisiem. Tie pieejami gan daudzdzīvokļu namu apsaimniekotājiem, gan individuāliem klientiem – uzņēmumiem un namīpašniekiem, kuriem jārūpējas par ietvju, kā arī plašāku teritoriju ikdienas uzturēšanu un uzkopšanu” un informē, ka “cena ir atkarīga no objekta atrašanās vietas un tipa”.

Vairāku pašvaldību mājaslapās arī minēti to dibināto kapitālsabiedrību sniegto pakalpojumu cenrāži. Tā Balvu novada pašvaldības aģentūras “San-Tex” sētnieka darba stunda izmaksā 8,47 eiro (ar PVN; brīvdienās un svētku dienās – dārgāk), bet hektāra zālāja nopļaušana, ja to pasūta “Talsu namsaimniekā” izmaksā 178,50 eiro.