Steidzami vajadzīga palīdzība! Milzīgam skaitam Latvijas iedzīvotāju ir aptaukošanās un liekais svars

Viņa pastāstīja, ka patlaban valsts apmaksātas uztura speciālistu konsultācijas pieejamas tikai tad, ja konkrētais speciālists strādā rehabilitācijas komandā kopā ar fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārstu un funkcionāliem speciālistiem un darbojas ar pacientiem, kuri iziet rehabilitāciju.

Tad pacienti, kuri atrodas rehabilitācijas procesā, piemēram, pēc smagas traumas un kuriem ir liekais svars, var saņemt valsts apmaksātu uztura speciālistu palīdzību. Tad uztura speciālistu loma ir ļoti liela, lai cilvēks ātrāk atjaunotu funkcionēšanas spējas un sasniegtu rehabilitācijas procesā izvirzītos mērķus.

Pārējie nevar aiziet pie valsts apmaksāta uztura speciālista

Bet uztura speciālisti patlaban nav pieejami kā mono speciālisti. Latvijas iedzīvotājiem šobrīd nav iespējas vienkārši doties pie uztura speciālistiem uz valsts apmaksātu vizīti.

Protams, iedzīvotāji var nokļūt pie uztura speciālistiem un saņemt viņu padomus, bet pārsvarā jārēķinās ar maksas konsultācijām. Izņēmums ir tikai iedzīvotāji rehabilitācijas procesā vai pacienti ar retajām slimībām. Šādu pacientu Latvijā ir maz.

Dati norāda uz milzīgu problēmu ar lieko svaru un aptaukošanos

“Aptaukošanās rādītāji, kas mums Latvijā ir gan pieaugušo, gan bērnu vidū, arvien vairāk liecina par to, ka mūsu uztura pratība ir fundamentāli slikta,” Bīlande teica un norādīja, ka 59% Latvijas pieaugušo iedzīvotāju un 21% bērnu cieš no aptaukošanās un liekā svara.

Jāsaprot, ka liekais svars ir tikai sliktās uztura pratības redzamākā daļa. Tā dēļ daudz cilvēku slimo ar sirds un asinsvadu slimībām, kuru pamatā ir neveselīgs uzturs un mazkustīgs dzīvesveids. Līdzīgi ir ar cukura diabētu un citām slimībām.

Šķīvja saturs var palīdzēt uzlabot veselību

“Uzturs ir tas, ko mēs lietojam katru dienu. Ar sava šķīvja saturu mēs ļoti, ļoti varam ietekmēt savu veselību, uzlabojot to vai graujot.” Ir svarīgi to apzināties, ņemot vērā, ka vairāk nekā pusei Latvijas pieaugušo iedzīvotāju ir liekais svars un aptaukošanās.

Būtu jāapzinās, cik liela nozīme veselības un uztura pratībā ir audzināšanai ģimenē, ģimenes uztura paradumiem un skolai. Kādā pētījumā noskaidrots, ka divas trešdaļas cilvēku dzīves laikā turpina ēst tā, kā viņus baroši vecāki, bet tikai viena trešdaļa eksperimentē un maina savus ēšanas paradumus. Ne velti saka: “Nav (vai ir) tik garšīgi kā pie mammas!”

Dati par aptaukošanos kļūst arvien sliktāki

“Šie rādītāji pēdējos gados diemžēl neuzlabojas un paliek arvien sliktāki,” Bīlande sacīja par pieaugušo cilvēku liekā svara un aptaukošanās datiem. Negatīva ietekme ir arī kovida pandēmijas laikā īstenotajām mājsēdēm un dažādiem ierobežojumiem.

Bērnu statistikas datos nav novērojama būtiska situācijas pasliktināšanās, bet nav arī nekādu uzlabojumu. Turklāt Bīlande piebilda, ka vidēji 80% bērnu ar lieko svaru vai aptaukošanos kļūst par pieaugušajiem ar lieko svaru vai aptaukošanos.

Iespēja apturēt situācijas pasliktināšanos

Jāsaprot, ka aptaukošanās novēršanai un mazināšanai ļoti svarīgas ir preventīvas darbības. Mēs to varam novērst ar savu dzīvesveidu, fiziskām aktivitātēm un uzturu. “Mēs to varam ļoti būtiski mainīt ar saviem ikdienas paradumiem,” speciāliste teica.

Viņa norādīja: ja Latvijas iedzīvotājiem būtu iespēja biežāk apmeklēt uztura speciālistus un viņu vizītes būtu valsts apmaksātas, varētu vismaz apturēt situācijas pasliktināšanos.

Negatīvo dinamiku vajadzētu vismaz apstādināt, kā arī intensīvi strādāt pie tā, lai to mainītu pozitīvā virzienā un samazinātu to cilvēku skaitu, kuri cieš no aptaukošanās un liekā svara.

Uztura speciālistiem jākļūst pieejamākiem

Uztura speciālistiem ir nozīmīga loma ne tikai dažādu slimību ārstēšanā, bet arī novēršanā un veselības uzturēšanā. “Preventīvā funkcijas šobrīd absolūti iztrūkst mūsu valstī.”

Asociācijā uzskata, ka uztura speciālistu konsultācijām būtu jākļūst arvien pieejamākām visiem Latvijas iedzīvotājiem ne tikai tajos gadījumos, kad jau ir jāārstē slimības, bet arī tādēļ, lai priekšlaicīgi parūpētos, ka slimības nesāktos vai noritētu maksimāli vieglā formā.

Uztura speciālists var palīdzēt ne tikai apaļajiem

Turklāt uztura speciālistu palīdzība vajadzīga ne tikai tiem ļaudīm, kam ir liekais svars un aptaukošanās. Tā nepieciešama arī daudziem citiem Latvijas iedzīvotājiem, piemēram, kardioloģijas un endokrinoloģijas pacientiem.

Arī daudziem bērniem būtu vajadzīgas uztura speciālistu konsultācijas.

Ģimenes ārstiem vajadzētu būt iespējai nosūtīt pie uztura speciālista

“Būtu jābūt tā, ka jebkuram ārstam-speciālistam ir iespēja nosūtīt savus pacientus pie valsts apmaksātiem uztura speciālistiem.” Būtu lietderīgi, ja nosūtījumu varētu izrakstīt arī ģimenes ārsti.

Patlaban ģimenes ārstiem nav iespēju nosūtīt savus pacientus pie valsts apmaksātiem uztura speciālistiem. “Redzot to, kāds ir mūsu sabiedrības veselības stāvoklis (tas arvien pasliktinās nevis uzlabojas), un ņemot vērā to, ka mūsu veselības budžets ir limitēts, tas varētu būt lielisks veids, kā mēs daudzās situācijās varētu palīdzēt novērst smagāku slimības gaitu.”

Saprotot, ka valsts budžets ir ierobežots, Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijā pieļāva, ka sākotnēji pie uztura speciālistiem varētu nosūtīt tikai ierobežota daļa ārstu, bet laika gaitā būtu jāpanāk, ka nosūtījumu varētu izrakstīt jebkurš ārsts-speciālists. Sistēma varētu būt līdzīga tam, kā patlaban pacientus nosūta uz asins analīzēm vai pie fizioterapeitiem.

Varētu ieekonomēt, darbojoties preventīvi

Uztura speciālistu palīdzība vajadzīga gan hronisku slimību pacientiem, gan akūtās saslimšanās. Speciālistu darba lauks ir ļoti plašs: sākot no maziem bērniem līdz pat veciem ļaudīm.

Būtu labi, ja uztura speciālisti būtu pieejami ne tikai tiem pacientiem, kas iet rehabilitācijā vai atrodas smagos stāvokļos. Ja uztura speciālisti būtu pieejamāki, daļa iedzīvotāju, iespējams, nemaz nenonāktu līdz smagām saslimšanām, piemēram, insulta.

Iespēja ietaupīt mūsu naudu

“Runājot par sabiedrības veselību, jāsaprot, ka tā ir saistīta ar sabiedrības ekonomiku. Jo slimāka mums ir sabiedrība, jo vairāk sabiedrībā ir to locekļu, par kuriem mums ir jāmaksā. Mēs, katrs strādājošais, maksājam arvien vairāk, un tas ir ekonomiskais slogs.

Ja mēs ieguldītu šo naudu nevis smagu pacientu ārstēšanā, piemēram, pēc insulta, bet jau preventīvi aizsūtītu viņus pie uztura speciālista, kurš viņiem izstāstītu, ka nav jāēd majonēze un trekns speķis un kādi riski ar to ir saistīti, iespējams, šādā veidā mēs varētu ietaupīt milzīgu naudu valsts budžetā kaut vai tāpēc, ka šie pacienti nenonāktu līdz kritiskam stāvoklim,” Bīlande teica.

Jāveicina gan sabiedrības, gan speciālistu un politiķu izpratne

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, asociācija aicinās Nacionālo veselības dienestu pārskatīt pacientu ārstēšanas kvotas. “Ļoti ceram nākošajā budžetā sagaidīt kādu pozitīvu ziņu.”

Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijā uzskata, ka nepieciešams celt sabiedrības un veselības nozares politikas veidotāju izpratni par uztura speciālistu konsultāciju nozīmību.

*Situācijas raksturošanai Bīlande izmantoja Slimību profilakses un kontroles centra sniegtos datus.