Velosipēdisti sajūsmā! Eiropā pieņemts vēsturisks lēmums par riteņbraukšanu
Pagājušajā nedēļā Eiropas Parlaments ierosināja veicināt riteņbraukšanu un Eiropas Savienības (ES) pāreju uz zaļo ekonomiku, veidojot plašāku veloinfrastruktūru, kā arī samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) velosipēdu iegādei un īstenot citus nozīmīgus pasākumus velosatiksmes uzplaukumam. Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs Viesturs Silenieks sarunā ar portālu Jauns.lv skaidroja, ka rezolūcija ir ļoti svarīga, domājot arī par turpmāko riteņbraukšanas attīstību Latvijā.
“Eiropas Parlamenta pieņemtā rezolūcija ir vēsturiska tādā ziņā, ka nekad iepriekš Eiropas Parlaments nav pieņēmis lēmumu par velosatiksmi, velotransportu tik augstā līmenī.” Par šo jautājumu iepriekš sprieduši dažādi speciālisti un atbildīgie politiķi, taču šāds kopīgs augsta līmeņa lēmums vēl nekad iepriekš nav pieņemts.
Eiropas Komisija pieņems konkrētākus lēmumus
Silenieks skaidroja, ka Eiropas Parlamenta pieņemtajai rezolūcijai nav juridiska spēka, tai vairāk piemīt politisks spēks. Tālāk būs jādarbojas Eiropas Komisijai, pieņemot konkrētus un detalizētākus lēmumus, piemēram, par PVN likmes samazināšanu velosipēdu iegādei.
“Instruments tiks aprakstīts Eiropas Komisijas lēmumos jau detalizēti: kas, kur, ko, kā, līdz kuram laikam jāizdara. Tas būs detalizēts dokuments. Šis ir vairāk politisks vēstījums. Bet, ja simtiem Eiropas Parlamenta deputātu to vienbalsīgi atbalsta, tad šaubos, ka Eiropas Komisija neko nedarīs,” viņš lēsa.
Vairs nevarēsim aizbildināties, ka Eiropa neļauj
Runājot par ieceri samazināt PVN likmi velosipēdu iegādei, Silenieks pauda viedokli, ka PVN likmes izmaiņas tiks atstātas katras ES dalībvalsts ziņā, jo Eiropas Komisija nevar noteikt PVN likmi katrā ES valstī.
Līdz šim Latvijas amatpersonas un speciālisti bieži vien atsaukušies uz Eiropas institūcijās lemto, sakot: “Eiropa tā neļauj, Eiropā nepiekritīs.” Bet turpmāk, ja Latvijā būs vēlme samazināt PVN likmi velosipēdu iegādei, nebūs argumentu par to, ko Eiropa teiks, ka iebildīs vai neļaus.
Eiropas Parlaments ir rosinājis samazināt PVN likmi velosipēdu iegādei, un ir pieļaujams, ka citas ES valstis tā arī darīs. Mēs pēc tam varam atsaukties: kāpēc citi var samazināt PVN likmi velosipēdu iegādei, bet mēs nevaram?
Rīgā ar velosipēdiem braukā arī salā un sniegputenī
Skepse, ka izdosies samazināt PVN likmi velosipēdu iegādei
“Es par PVN samazināšanu velosipēdu iegādei esmu diezgan skeptisks Latvijas apstākļos. Nevis tāpēc, ka to nevajag, bet par to, ka šādu lēmumu varētu pieņemt. Tad arī citas nozares sāks runāt: “Mums arī vajag samazināt PVN, kāpēc tikai štrunta velosipēdiem, nevis dārzeņiem, ko ēd visi cilvēki? Visi ar riteņiem nebrauc. Esmu skeptisks, ka nez vai to pieņems.
Otrkārt, no valstiskā viedokļa es neesmu pārliecināts, ka to vajag. Tad sāks katram mainīt PVN. Valdība vienkārši tādam solim nepiekritīs, jo tas būs neforšs precedents. Pēc tam būs grūti karot ar visām nozarēm un visiem, kas kaut ko gribēs: “Kāpēc jūs viņiem ļāvāt, bet mums nē?””
Jauna, bet bīstama veloinfrastruktūra
Bet lielāku ieguvumu no vēsturiskās Eiropas Parlamenta rezolūcijas Silenieks saskata divos citos virzienos. Pirmkārt, runa ir par vienotiem veloinfrastruktūras standartiem, par ko Eiropas Riteņbraucēju federācija jau daudzkārt runājusi.
“Pamatproblēma ir tāda: ES dod naudu konkrētam projektam, piemēram, veloinfrastruktūrai. Tad dalībvalstis (kādi nu kurai ir standarti un kritēriji) veido par šo naudu veloinfrastruktūru. Bet tā nav lietojama! Tā nav droša, kvalitatīva. Katrs, kā māk, tā dara.”
Neloģiskā veloinfrastruktūra no Rīgas centra līdz Ziepniekkalnam
Neskatoties uz to, ka Latvijā ir pieņemti standarti veloinfrastruktūras projektēšanai, pat projektētāji nestrādā pēc šī standarta, bet gan pēc tā, kā viņi mācījās augstskolā, viņš sacīja.
“Sliktākais, ka speciālisti pašvaldībās un “Latvijas Valsts ceļos” tādus pieņem un apstiprina. Respektīvi, it kā ir filtrs, caur kuru to varētu atmest atpakaļ, bet arī tas nesaprot, ka tā nevar darīt, ka tā ir bīstami!
Turpmāk nevarēs ražot brāķus!
Pats svaigākais Rīgas veloinfrastruktūras projekts ir no pilsētas centra līdz Ziepniekkalnam, bet tas ir pretrunā loģikai, standartiem un visam kam. Projekts ir pavecs, bet ne tik ļoti vecs,” viņš teica.
Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs uzsvēra, ka turpmāk vairs nevarēs ražot veloinfrastruktūras brāķus. “Tas, man liekas, ir svarīgākais! Ne tikai tas, ka mēs izšķērdējam Eiropas līdzekļus nekvalitatīvi, bet runa ir par bīstamību, nedrošību.”
Jaunu velosipēdu nopirks, bet ar to nebrauks ikdienā
Silenieks arī norādīja uz Eiropas Parlamenta uzstādījumu būtiski palielināt ar velosipēdiem nobraukto kilometru skaitu. Tas nozīmē, ka jāpalielina nevis riteņbraucēju skaits, bet gan kilometru skaits.
“Tās ir divas nedaudz dažādas lietas. Te mainās motivācija. Ja ir stāsts par riteņbraucēju skaita palielināšanu, tas zināmā mērā nozīmē velosipēdu skaita palielināšanu. Tad būtu tā, ka, samazinot PVN, daudzi teiks: “Tagad ir zemais PVN, velosipēdi ir lēti, pērkam!”
Bet tas jau nenozīmē, ka cilvēki brauks ikdienā ar velosipēdiem. Protams, ar jaunu velosipēdu gribēsies izbraukt. Bet vai cilvēki brauks ikdienā? Es domāju, ka sevišķi nebrauks, jo cilvēku pamata arguments ir: nav, kur braukt; ir nedroši un bīstami; nav veloinfrastruktūras.”
Iepriekšējie dati liecina, ka katrā Latvijas mājsaimniecībā ir vidēji viens velosipēds. “Vai mēs tos redzam uz ielām? Neredzam. Respektīvi: velosipēdi jau ir, bet cilvēki ar tiem nebrauc. Tas ir stāsts par infrastruktūru.”
Uz velosatiksmi jāskatās plašāk
Silenieks atzinīgi vērtēja Eiropas Parlamenta rezolūcijā ieteikto, ka turpmāk mums uz velosipēdistiem, velosatiksmi un veloinfrastruktūru jāskatās plašāk. Patlaban Latvijā velo jautājumus valstiskā līmenī pamatā virza Satiksmes ministrija. Tas nav slikti, bet šie jautājumi netiek skatīti saistīti ar citām nozarēm, turklāt velotransports vairāk tiek uztverts kā izklaides nodrošinātājs.
“Bet, lai attīstītu pilnvērtīgu velosatiksmi, jādarbojas vairākos, gandrīz visos līmeņos.”
Citās valstīs velosatiksmi attīsta, balsoties uz cilvēku veselību
Piemēram, Nīderlande un Dānija pamatā attīsta velotransportu, balsoties uz sabiedrības veselības aspektu. Ja no šī viedokļa skatāmies uz Latviju, redzam, ka mūsu Veselības ministrijas galvenie uzstādījumi ir par to, ka mums ir liela iedzīvotāju mirstība, Silenieks teica.
“Principā mēs esam slimi, tāpēc mirstam.” No kā mēs lielākoties mirstam? Pirmajā vietā ir dažādas sirds slimības, tad seko ļaundabīgi audzēji un 2.tipa cukura diabēts. Kas ir pamata cēloņi šīm kaitēm? Viens no tiem noteikti ir mazkustīgais dzīvesveids.
Lai mēs mazāk slimotu, jāuzlabo veloinfrastruktūra
Lai mēs samazinātu saslimšanu ar šīm slimībām un mirstību no tām, mums būtu vairāk jākustas. Bieži vien veselības nozares vadītāji akcentē, ka mums vairāk jākustas, bet nepasaka, kā un kur to darīt. “Kādā veidā Veselības ministrija to veicina, izņemot to, ka izstrādā informatīvos bukletus, ka vajag kustēties?”
Būtu labi, ja Veselības ministrijas pārstāvji vērstos pie Satiksmes ministrijas darbiniekiem, aicinot veidot un uzlabot veloinfrastruktūru, lai Latvijas iedzīvotājiem būtu vairāk iespēju kustēties un līdz ar to nesaslimt ar dažādām nopietnām slimībām. “Nekad nekas tāds nav bijis!”
Situācijas uzlabojumus nevarēs panākt viena ministrija
Diemžēl līdzīgi – šauri - uz velo jautājumiem skatās arī Latvijas pašvaldību pārstāvji, tostarp Rīgas domes atbildīgie darbinieki.
Pozitīvi vērtējams, ka šī Eiropas Parlamenta rezolūcija aicina velo jautājumus analizēt plašāk, skatoties uz tiem kā uz kopīgu problēmu, kas jārisina daudziem speciālistiem kopā, nevis tikai vienas ministrijas, departamenta vai nozares ietvaros.
Arī uz klimata jautājumiem jāskatās plašāk
Labi, ka Eiropas Parlaments savā rezolūcijā runā arī par klimata jautājumiem. Tajā virzienā Latvija jau kaut ko dara, bet rezolūcija varētu kļūt par papildu pātagu šos jautājumus skatīt operatīvāk un ar plašāku skatu no dažādu ministriju, departamentu un nozaru viedokļa, Silenieks pauda. Ja šos jautājumus dzen uz priekšu tikai viena nozare, tur nekas labs nevar sanākt. Ir jāredz kopējā bilde.
Piemēram, uz mērķi uzlabot vides situāciju nevar skatīties tikai no vides viedokļa, ko Latvijā pārstāv Vides un reģionālās attīstības ministrija. Vajadzīga arī plašāka Satiksmes ministrijas pārstāvju iesaiste, nevis tikai runas par elektroauto atbalstīšanu.
Tas nav slikti, bet jāsaprot, ka vairumam Latvijas iedzīvotāju ir vieglāk atļauties nopirkt velosipēdu nevis elektroauto. Turklāt velosipēdu ražošana un lietošana arī atstāj mazāku nospiedumu uz klimatu, salīdzinot ar automašīnām.
Vajadzīga konsekventa un sakarīga rīcība
Arī klimata politikas ceļā vajadzīga konsekventa un sakarīga rīcība. “Ik kā visiem ir pašsaprotami, ka gājējs, riteņbraucējs un sabiedriskā transporta lietotājs atstāj daudz mazāku nospiedumu uz klimatu, bet atbalsts tiek dots tam, kas atstāj vislielāko nospiedumu.
Tādā veidā mēs nevarēsim sasniegt klimata mērķus. Tas ir pilnīgi neloģisks virziens,” Silenieks teica, uzsverot, ka uz velosatiksmi jāskatās arī no ekonomikas, enerģētikas, finanšu un citiem aspektiem. Ir jāvēro dažādas kopsakarības un jāredz kopīgā situācijas bilde.
Aicina velotransportu atzīt par pilntiesīgu transporta veidu
Eiropas Parlamenta preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš aģentūrai “Leta” akcentēja, ka Eiropas Parlamenta rezolūcijā par ES velosatiksmes stratēģijas izstrādi deputāti iestājas par to, lai velotransports tiktu atzīts par pilntiesīgu transporta veidu. Viņi uzsver riteņbraukšanas sniegto ieguldījumu pārejā uz videi draudzīgu ekonomiku: tā var palīdzēt uzlabot veselību, mazināt sastrēgumus, trokšņa piesārņojumu, veicināt labāku gaisa kvalitāti un ekonomikas izaugsmi.
Eiropas Parlamenta deputāti mudina Eiropas Komisiju izstrādāt Eiropas velotransporta stratēģiju ar mērķi līdz 2030.gadam divkāršot ar velosipēdu nobraukto kilometru skaitu Eiropā. Daži no šķēršļiem, kas kavē velosipēdu lietotāju skaita pieaugumu pilsētās, ir drošu velostāvvietu un velobraukšanas joslu trūkums, kā arī nepietiekami zādzību novēršanas pasākumi, norāda deputāti.
2024. gadu varētu pasludināt par Eiropas velotransporta gadu
Rezolūcijā rosināts pašvaldībām velotransportu iekļaut pilsētu mobilitātes sistēmās, nodrošināt e-velosipēdus par pieņemamu cenu, kā arī velosipēdu koplietošanas shēmas. Deputātu ieskatā velobraukšanas popularitāti varētu veicināt arī sinerģijas ar citiem transporta veidiem, piemēram, nodrošinot vairāk vietu velosipēdiem vilcienos vai vairāk drošu velosipēdu novietņu stacijās.
Tāpat deputāti mudina ES dalībvalstu valdības un pašvaldības ievērojami palielināt ieguldījumus atdalītas veloinfrastruktūras izveidē un samazināt PVN likmes velosipēdu un e-velosipēdu iegādei, nomai un remontam. Viņi aicina Eiropas Komisiju un ES valdības atbalstīt Eiropā izgatavotu velosipēdu un to sastāvdaļu ražošanu. Deputāti arī aicina Eiropas Komisiju 2024.gadu pasludināt par Eiropas velotransporta gadu.
