“Bite Latvija”: neatceļot SPRK frekvenču izsoļu noteikumus un to rezultātus, telekomunikāciju tirgū gaidāma krīze
“Bite Latvija” ģenerāldirektors Arunas Mickevicius.
Viedokļi
2022. gada 22. decembris, 14:48

“Bite Latvija”: neatceļot SPRK frekvenču izsoļu noteikumus un to rezultātus, telekomunikāciju tirgū gaidāma krīze

Jauns.lv

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) izsoļu noteikumiem savulaik aizliedzot mobilo sakaru operatoram “Bite Latvija” piedalīties 5G attīstīšanai nepieciešamajās 3,6 GHz frekvenču izsolēs, uzņēmums iesniedzis sūdzību SPRK ar lūgumu atcelt 5G frekvenču izsoļu noteikumus un to rezultātus. Nemainot esošo situāciju, “Bite Latvija” prognozē krīzi telekomunikāciju tirgū, kas būtiski ierobežos konkurenci, atstājot negatīvu ietekmi uz Latvijas tehnoloģisko izaugsmi, uzskata “Bite Latvija” ģenerāldirektors Arunas Mickevicius.

“Bite Latvija” pieder elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs “Unistars”, kuram lietošanā ir vēsturiski, pirms 20 gadiem no valsts iegūta radiofrekvenču spektra josla 3600 MHz jeb 3,6 GHz diapazonā. Šī iemesla dēļ SPRK izsoļu noteikumi liedza “Bite Latvija” piedalīties 2017. un 2018. gada 5G frekvenču izsolēs, un tajās izsolītās 3,6 GHz frekvenču joslas nonāca pārējo divu tirgus spēlētāju lietošanā. Proti, SPRK izsoļu noteikumi paredzēja, ka, ja uzņēmuma vai tam piederošu uzņēmumu rīcībā jau ir frekvences konkrētajā diapazonā vismaz 100 MHz apjomā, uzņēmums izsolē piedalīties nedrīkst.

Šobrīd, lai “Bite Latvija” varētu kopīgi izmantot jau “BITE Grupā” esošās 5G tehnoloģijas ieviešanai nepieciešamās frekvences 3,6 GHz diapazonā, tai ir jāsaņem SPRK atļauja.

Tomēr neizprotamu iemeslu dēļ šīs atļaujas saņemšanas lēmuma izskatīšana tiek vairākkārt pagarināta, tādējādi radot negatīvu ietekmi uz tirgus konkurenci. Tā kā “Bite Latvija” un “Unistars” ir vienas grupas uzņēmumi, līdzībās runājot, ir izveidojusies situācija, ka, lai viena ģimene varētu sēsties pie vakariņu galda, ir jāsaņem īpaša atļauja, kas aizņem neizskaidrojami ilgu laiku.

“5G tehnoloģijas konkurētspējīga ieviešana Latvijā nav iespējama bez ierobežotas 3,6 GHz joslas pieejamības, jo tā ir fundamentāli svarīga, lai palielinātu mobilo tīklu kapacitāti. Turklāt 5G tīklam nozīmīgāko frekvenču skaits ir ierobežots un neviena no citām 5G tehnoloģijas ieviešanai paredzētajām frekvenču joslām nevar aizvietot 3,6 GHz frekvenču joslu. Atskatoties uz notikušo, jāsaka, ka izveidojās absurda situācija – “Bite Latvija” ar grupā esošu uzņēmumu “Unistars” jau bija 5G frekvences, kas tieši arī bija par pamatu aizliegumam uzņēmumam piedalīties izsolēs, tādējādi radot ilūziju, ka tās nākotnē varēs pilnvērtīgi izmantot 5G attīstīšanā. Rezultātā pārējās pieejamās 3,6 GHz frekvences tika sadalītas starp pārējiem tirgus dalībniekiem. Savukārt šobrīd, lai “Bite Latvija” varētu izmantot “BITE Grupā” esošās 3,6 GHz frekvences, tai ir jāsaņem Regulatora atļauja, kas jau aizņem nepamatoti ilgu laiku. Šī situācija bruģē ceļu duopola izveidei mobilo sakaru tirgū, tādējādi ievērojami graujot Latvijas tehnoloģisko izrāvienu un telekomunikāciju tirgus konkurenci,” saka Arunas Mickevicius, “Bite Latvija” ģenerāldirektors.

Viņš papildina, ka 5G attīstīšanai nepieciešamās frekvences ir ļoti vērtīgs ierobežots resurss, kas jāizmanto tā, lai Latvijas cilvēki un valsts digitālā izaugsme iegūtu maksimālu labumu. Taču, vilcinoties pieņemt lēmumu un galu galā neļaujot “Bite Latvija” un “Unistars” kopīgi izmantot 3,6 GHz frekvenču joslu, tiek radīta situācija, kurā tiek liegta ievērojami efektīvāka šī ierobežotā resursa izmantošana. Papildus tam, tiek kavētas milzīgas, desmitiem miljonu eiro vērtas investīcijas Latvijas mobilo sakaru tirgū un iespēja pilnvērtīgāk izmantot šīs frekvenču joslas potenciālu.

“Cīņa par tik vērtīgo frekvenci nozīmē ilgāku un dārgāku 5G attīstīšanu, tīkla attīstībā vienam tirgus dalībniekam liekot braukt pa zemes ceļu, kamēr citi var izmantot ātrgaitas šoseju. Mākslīgi iedragājot “Bites” konkurētspēju, tiks radīta krīze telekomunikāciju tirgū,” saka A. Mickevicius.

Godīga konkurence ir tehnoloģiju un inovāciju attīstības dzinulis. Tādēļ, pēc A. Mickevicius domām, mākslīgi vājināta viena tirgus dalībnieku konkurence ilgtermiņā radīs būtiskas sekas Latvijas reputācijai starptautiskā mērogā, kā arī finansiālus zaudējumus tiesvedību gadījumā.