Nacionālais teātris gatavs samazināt savu energoresursu patēriņu; nepalielinās arī biļešu cenas
Nacionālais teātris gatavs samazināt savu energoresursu patēriņu par vismaz 10-15%, skaidroja Nacionālā teātra direktors Jānis Vimba.
Vimba uzsvēra, ka kultūras iestādei ir izveidots plāns, kā ietaupīt energoresursus to sadārdzinājuma laikā. Pēc šī plāna Nacionālajam teātrim izdošoties samazināt energoresursu patēriņu par vairāk nekā 10-15%.
Plāna pirmā daļa ir apkures intensitātes samazināšana. Kā skaidroja Vimba, viens variants ir vienkārši visur samazināt temperatūru par diviem grādiem no cilvēku sajūtām komfortablajiem 21-22 grādiem līdz 18-19 grādiem. Otrs variants, kas gan vēl ir jāpēta, ir uzturēt dienas laikā šo komforta temperatūru ap 21-22 grādiem, bet vakarā ap plkst.21.30, kad izrāde jau iet uz beigām, apkuri samazināt līdz minimumam - 14-15 grādiem.
Latvijas Nacionālajā teātrī atklāj jauno sezonu
Abi varianti vēl tiks izpētīti, un tiks izlemts, kurš no abiem būs ekonomiski izdevīgāks un nodrošinātu, ka arī teātra darbinieki justos labi un neslimotu.
Plāna otrā daļa ir ventilācija. Vimba norādīja, ka lielākā problēma Nacionālā teātra ēkai ir tas, ka nevar izvēlēties, specifiski kurās istabās norisināsies ventilācija un kurās nē, līdz ar to ventilācijas darbināšana patērējot daudz enerģijas. Tādēļ ventilācija tiks darbināta pēc iespējas mazāk un atsevišķu telpu gadījumā tiks paturēti vaļā logi.
Plāna trešā daļa ir siltā ūdens cirkulācija jeb mazināt siltā ūdens cirkulāciju, it īpaši naktī.
"Aizliegtais pianīns" pirmizrāde Nacionālajā teātrī
Ar iestudējuma "Aizliegtais pianīns" pirmizrādi 15. septembrī atklāta Nacionālā teātra jaunā sezona.
Savukārt plāna ceturtā daļa ir visos iespējamos veidos samazināt elektroenerģijas patēriņu. Kā skaidroja Vimba, tā ir paradumu maiņa un ekonomisku spuldžu uzstādīšana.
Papildus Vimba skaidroja: "Manuprāt, te prasītos arī valsts līmeņa politika, bet mēs to darīsim par saviem līdzekļiem tiktāl, cik tas būs ekonomiski pamatoti. Skaidrs, ka nomainīt visas spuldzes teātrī nav nemaz tik vienkārši, jo to ir ļoti daudz. Es valsts politiku pieminu tādēļ, ka mūsu profesionālās tehnikas nomaiņai pret energoefektīvāku tomēr prasītos arī valsts atbalsts, jo tā ir ļoti dārga."
Lai saprastu izmaksas apjomus, Vimba norādīja, ka projekts gaismas un skaņas tehnikas atjaunošanai izmaksā aptuveni 400 000 eiro.
Vimba arī Kultūras ministrijai esot minējis,- ja ir kādas atbalsta programmas saules paneļu uzstādīšanai, tad viņš esot gatavs virzīt paneļa uzstādīšanu jaunajam korpusam. Tomēr tās esot investīcijas un teātris viens pats to nevarot apmaksāt.
Vimba arī vēstīja, ka biļešu cenas netiek plānots palielināt, jo tagadējās cenas esot ekonomiski pamatotas un teātris ar savām funkcijām, veidot un spēlēt izrādes, tiekot galā.
Papildus Vimba norādīja, ka konceptuāli jau ir jādomā Teātra padomei un Kultūras ministrijai - "Vai palielinot cenas, mēs vairs varam nodrošināt to, ka teātris pilda funkciju "visai sabiedrībai pieejams"?".
Vimbu uztrauc, ka teātra māksla cenu paaugstināšanas gadījumā kļūs par "elitāru hepeningu", kur zināma daļa sabiedrības pārējiem demonstrētu to, ka "es varu atļauties aiziet".
Vimba norādīja, ka inflācija neesot ietekmējusi cilvēku ieradumus kultūras patēriņam. Uz "Pūt vējiņi" izrādi augustā pirmās nopirktās biļetes tieši bija dārgās biļetes, kas nozīmējot, ka nav pārkāpta tā psiholoģiskā robeža, kad cilvēki negrib maksāt par kultūru.
