foto: Edija Pālens/LETA
Kareivīgo bezdarbnieku armija. Vēlēšanas gaidot: "Tautas varas spēks"
“Tautas varas spēka” pārstāvji iesniegt savus sarakstus dalībai 14. Saeimas vēlēšanās bija ieradušies, izrotājušies ar sarkanbaltsarkano karogu.
Politika
2022. gada 14. septembris, 06:32

Kareivīgo bezdarbnieku armija. Vēlēšanas gaidot: "Tautas varas spēks"

Elmārs Barkāns

Jauns.lv

Iepazīšanās ar partijas “Tautas varas spēks” listi un programmu 14. Saeimas vēlēšanām ir gana aizraujoša nodarbe, no kuras varam uzzināt gan to, kā ļoti īpatnējā veidā var uzrunāt vēlētājus, gan ar kādiem vārdiem aplamāt pašreizējos pie varas esošos politiķus.   

Viens no jautājumiem pirms šīm Saeimas vēlēšanām varētu būt tāds: no kurienes pēkšņi te pirms kādiem pāris mēnešiem uzradās tik milzīgs skaits sīkpartiju ar visnotaļ dīvainiem nosaukumiem? Ne bija to dibināšanas kongresi, ne nacionāla mēroga jundas, kas aicinātu “apspiesto” tautu uz glābjošās partijas sasauksmi. Kur tad pēkšņi radās tie simti, kas vismaz formāli vajadzīgi, lai dibinātu jaunu partiju vismaz gadu pirms Saeimas vēlēšanām? No kurienes tad radās visas šīs “tautas frontes” un “varas kalpi”?

Jaundibinātās partijas – vecie spēki senās čaulās

Atbilde ir pavisam vienkārša: nebija vajadzīgi nekādi dibināšanas kongresi un jaunu biedru rekrutēšana. Lai viss būtu kārtībā ar visiem tur Uzņēmumu reģistriem un KNABiem, atlika vien atrast kādu izčākstējušu, bet uz papīra vēl esošu politisko partiju, to vienkārši pārsaukt kādā skanīgākā vārdā un uz vēlēšanām!

Tā, piemēram, Kristīgi progresīvā partija pēc papīriem ir 2009. gadā dibinātās partijas “Vienotā Rēzekne” turpinājums, “Suverēnā vara” tapusi no savienības “Latgales sirds”, bet “Tautas kalpi Latvijai” - no “Jaunās saskaņas”. Līdzīgi ir arī ar karojošo “Tautas varas spēku”, kas “izšķīlies” no skandalozā eiroparlamentārieša Aleksandra Mirska 2013. gadā dibinātās partijas “Alternative” (reti kurš vairs atminās, ka līdz 2012. gadam šo partiju dēvēja vēl citā nosaukumā – par “Spēks vienotībā”).

Par to, ka šis “Tautas varas spēks” ir gatavs teju visu šķaidīt pa labi un pa kreisi ,liecina tas, ka tās līderis uz partiju numuru izlozi Saeimas namā ieradās, uzstīvējis dzelteno vesti ar uzrakstu “Tautas varas fronte” (kā zināms, dzeltenā veste ir populistisko protestētāju simbols, kuri ar savām protesta akcijām izcēlās pandēmijas laikā Francijā un pēc tam izpletās pa pasauli, arī līdz Latvijai). Jāatgādina, ka pagājušā gada pavasarī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa nolēma izbeigt par Covid-19 viltus ziņu izplatīšanu aizdomās turētā aktīvista Valentīna Jeremejeva vadītā nodibinājuma “Tautas varas fronte” darbību.

Skandalozie populisti

foto: Evija Trifanova/LETA
Partijas “Tautas varas spēks” valdes loceklis Valentīns Jeremejevs uz 14. Saeimas vēlēšanu kandidātu sarakstu izlozi ieradās dzeltenā vestē ar uzrakstu “Tautas varas fronte”.

Ar šķietamām patiesībām, puspatiesībām un klajiem izdomājumiem “dzeltenās vestes” ārdījās un prasīja taisnību un cilvēcīgu dzīvi. Arī Latvijā viņu kustība bija pamanāma.

Tā “Tautas varas spēka” Vidzemes sarakstā ar pirmo numuru startē par agresiju un žurnālistes vajāšanu sodītais Jānis Sondars. Policija deputāta kandidātam savulaik piemēroja 250 eiro administratīvo sodu par agresiju pret Saeimas deputātu Juri Pūci (“Attīstībai/Par!”). Savukārt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa Sondaram piesprieda brīvības atņemšanu uz diviem mēnešiem par pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” žurnālistes Ingas Spriņģes vajāšanu.

Bet pāris cilvēkiem par savām izdarībām nācās atteikties no dalības vēlēšanās. 1. septembrī Centrālā vēlēšanu komisija nolēma svītrot no vēlēšanu deputātu kandidātu saraksta divus kandidātus - Kurzemes vēlēšanu apgabalā Mārtiņu Dribu un Latgales vēlēšanu apgabalā Ēriku Urtānu, jo uz viņiem attiecās Saeimas vēlēšanu likumā noteiktais kandidēšanas ierobežojums, kas paredz, ka vēlēšanās nevar pieteikt par kandidātiem un Saeimā nevar ievēlēt personas, kuras ir sodītas par tīšu noziedzīgu nodarījumu, izņemot personas, kuras ir reabilitētas vai kurām sodāmība ir dzēsta vai noņemta.

Apokalipses aina

Sondors ir zināmākais šīs partijas, kas sevī apvieno augsta līmeņa populistus un dezinformatorus, ko iepazinām pandēmijas laikā, sarakstā. Savu programmu partija iezīmē ar visnotaļ apokaliptisku ainu – Latvijas tauta esot uz izmiršanas robežas, turklāt tieši valdības dēļ valstī pašlaik plosās inflācija, cenas kāpj gan pārtikai, gan enerogresursiem! Bet par to nav ko brīnīties, jo “Tautas varas spēka” pārstāvji, piemēram, pirms gada sociālajos tīklos izplatīja ziņojumus, ka tieši Latvijas valdība ir izdomājusi pandēmiju, lai ierobežotu latviešu tautu un visu pasauli.

Tāpat programmā tiek vērsta uzmanība, ka Latvijā ekonomikas augšanas vietā ir ieviesta karantīna, bet slimnīcu vietā tiek domāts par lielgabaliem un tankiem, nepārtraukti celtas algas deputātiem un ministriem, bet vecāki vairs netiek saukti par māti un tēvu, bet gan par “vecāks nr. 1” un tā tālāk.

Patiesībā “Tautas varas spēka” priekšvēlēšanu programma nav nekāda programma tās klasiskajā izpratnē, bet gan pamflets par to, cik viss ir slikti. Ja nu vienīgi par solījumu neuzskatām teikumu: “Izmetīsim liekēžus, valsts līdzekļu piesavinātājus, zagļus un muļķus no valdības un Saeimas kopā!”

Bezdarbnieku armija

“Tautas varas spēks” no panckām ārā lamā pašreiz pie varas esošos “darbnespējīgos liekēžus”, kaut gan pašus par īsti darbspējīgiem jeb nodarbinātajiem būtu grūti nosaukt. No 112 kandidātiem 24 ir bezdarbnieki. Kopumā 14. Saeimas vēlēšanu sarakstos iekļauti 58 bezdarbnieki, un ar vieslielāko bezdarbnieku skaitu izceļas tieši “Tautas varas spēks”, kaut arī tajā ir daudzi cienījamu profesiju pārstāvji, piemēram, autoelektriķis, pastniece, santehniķis, friziere, apkopēja un daudzi citi.

Rīgas sarakstā ir deviņi, Vidzemes – septiņi, Zemgales – četri, Latgales – trīs, bet Kurzemes sarakstā– viens bezdarbnieks. Arī ar izglītības līmeni “Tautas varas spēks” nevar palepoties – tikai 31,2% kandidātu tā ir augstākā, 52,7% - vidējā, bet 16,1% - pamatizglītība. Bet, kā saka - galvenais jau nav diploms, bet gan spēja strādāt. “Tautas varas spēka” kandidāti ar ierakstīšanos vēlēšanu listēs, pēc visa spriežot, to arī apņemas.

Sarakstu lokomotīves

Vēlēšanu sarakstu pirmie numuri gan plašākai sabiedrībai nav zināmi, ja nu tikai kādai noteiktai fanu grupai. Rīgā pirmie ir Neatkarīgās Skolotāju arodbiedrības valdes priekšsēdētājs Valentīns Jeremejevs, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Arhitektūras un pilsētvides dizaina pārvaldes Zemes pārvaldības nodaļas vadītājs Uldis Freimentāls un partijas valdes loceklis Arvis Abromovičs.

Vidzemē – pašnodarbinātais Jānis Sondars, biedrības “Pārsteiguma tēli” (biedrības mērķis: “veidot un īstenot praksē bērnu ētiskās audzināšanas un atpūtas programmas uz bērnu psiholoģijas izpētes, tradicionālā kultūras mantojuma apguves un mūsdienīgas jaunrades bāzes) valdes locekle Inese Freimantāle un bezdarbnieks Jānis Straumītis.

Latgales pirmais numurs ir Daugavpils invalīdu sporta biedrība “ISK Daugavpils” valdes priekšsēdētājs Jurijs Ragozins, aiz kura seko pašnodarbinātais Jevgeņijs Ševčenko un “Murmaster Halvorsen” meistars Guntis Mičuls.

Kurzemē pirmais numurs ir Dobeles rajona individuālā uzņēmuma “Valentinas Korp.” valdes loceklis Vladislavs Valentins, aiz kura seko pensionāres Astra Andersone un Emīlja Seklīte.

Zemgales listes līderis ir biedrības “Tautas Kustība par cilvēka tiesībām” priekšsēdētājs Aigars Egle, otrais - SIA “Pakāpiens” (darbības veidi: zāģēšana, ēvelēšana un impregnēšana) direktors Aivis Reinbergs, bet trešais - bezdarbnieks Aigars Biezais. 

Ja nu notiek pasaules brīnums un iestājas “Tautas varas spēka” programmā pareģotā apokalipse, partija iekļūs Saeimā, jo pašlaik partiju reitingos tā ieņem teju vai pēdējo vietu, labākajā gadījumā ar 0,5% atbalsta.