It kā pret Putinu, bet tomēr par Krieviju
Daudzi Krievijas iedzīvotāji meklē patvērumu mūsu valstī, tomēr arī tie, kas dēvējas par Putina opozicionāriem, pieķerti izteikumos, kas liek domāt par nepatiku pret Latviju un Eiropas Savienības kopējo nostāju.
Viņu vidū ir, piemēram, padomju laikā ļoti ietekmīgā Komunistiskās partijas Politbiroja biedra Anatolija Lukjanova meita Jeļena Lukjanova. Viņa ir viena no aktīvākajām Vladimira Putina režīma kritizētājām un kategoriski nosoda karu Ukrainā. Tomēr Lukjanovas publiskā retorika sasaucas arī ar Maskavas propagandas vēstījumiem.
Sola cīnīties par krievu valodu
Jūlijā intervijā “Radio Svoboda” videoversijā viņa pauda visai skarbus vārdus par Latvijas valsti un krievu valodas stāvokli. Lukjanova izteica lielu neapmierinātību, ka Latvija finansiāli neatbalsta viņas dibināto “Brīvo universitāti”, un apgalvoja: “Latvija pret krievu zinātniekiem izturas nenormāli, un mēs palīdzību neredzam kategoriski. Jā, Latvija neatbalsta. Jā, Latvija neizrāda interesi.”
Viņa arī atgādināja, ka krievu valoda ir viena no sešām Apvienoto Nāciju Organizācijas atzītajām “pasaules valodām”, un ar visu spēku solīja cīnīties par tās cienījamu vietu gan Latvijā, gan pasaulē. Lukjanova arī pauda viedokli, ka Krievijas pilsoņiem Latvijā draudot kriminālvajāšana.
2016. gada jūnijā Lukjanova stāstīja, ka Latvijā latviešu ārsts atsakās pieņemt krievvalodīgus pacientus un valdība sarunājoties tikai ar 60% savu iedzīvotāju. Viņas tēvs 1991. gadā bija viens no pret Mihailu Gorbačovu vērstā augusta puča atbalstītājiem, kaut arī pučistu izveidotajā “glābšanas komitejā” neiekļāvās. Kas interesanti, viņš bija arī visai ražīgs dzejnieks.
Saeimas deputāts Edvīns Šnore iesniegumā iekšlietu ministram aicinājis anulēt termiņuzturēšanās atļauju Lukjanovai, “kuras publiskā darbība ir pretrunā ar Latvijas nacionālajām interesēm”.
Kremļa propaganda zem citas izkārtnes
Žurnālists Leonīds Ragozins uzmanību izpelnījās ar rakstu “Intermarium”, kurā visai uzstājīgi centās savilkt kopā Nacionālo apvienību un Ukrainas “neonacistus”, par tādiem dēvējot pulku “Azov”. Jāatzīmē, ka pēc šo karavīru varonības Mariupoles aizstāvēšanā viņiem publiski atvainojās pat krievu publicists Aleksandrs Ņevzorovs, sakot, ka ir kļūdījies, uzskatot viņus par naciķiem.
Rakstā arī bija stāstīts par grandiozu apmēru neonacistu sazvērestību, kuras galvenais mērķis ir Eiropas un pasaules kārtības mainīšana. Tiesa gan, ar konkrētiem pierādījumiem bija visai paknapi.
Tāpat Ragozins turpina izcelties ar Ukrainai nedraudzīgiem apgalvojumiem tviterī. Viņš ir apšaubījis Krievijas vainu “Malaysia Airlines” pasažieru lidmašīnas notriekšanā virs Austrumukrainas 2014. gadā, bet 2019. gadā savā rakstā paudis apbrīnu par Putina Krimas aneksijas meistarību. Viņš arī ir izteicies, ka par Krimas likteni var lemt tikai Krimas iedzīvotāji.
Visai interesanta ir arī paša Ragozina biogrāfija. Pēc divu augstāko izglītību iegūšanas viņš ir ģeologs un tulks, līdz 1998. gadam arī strādāja tulka profesijā. Tad strauji izlēma mainīt profesiju un veiksmīgi – gan strādājis, gan sadarbojies ar daudziem pasaules vadošajiem medijiem. No 2010. līdz 2013. gadam bija producents BBC angļu redakcijā Maskavā.
Viltus opozicionārs?
Ragozins bijis aizturēts 2011. gadā protesta demonstrācijas laikā Maskavā, Bolotnajas laukumā, un šā notikuma ļoti kvalitatīvā fotogrāfija ir gandrīz vai vienīgais pierādījums tam, ka viņš ir opozicionārs. 2013. gada beigās, vēl pirms Krievijas iebrukuma Austrumukrainā un Krimā, Ragozins pēkšņi nolēma pārcelties uz Rīgu, lai gan pats atzina, ka vajāšanu nav piedzīvojis, tikai nelielas grūtības žurnālista darbā.
Jau viņa pirmā publikācija pēc izbraukšanas “Al Jazeera” ar nosaukumu “Ukrainas protesti: skats no Maskavas” apšaubīja tur notiekošos protestus un vēstīja par krievu problēmām Ukrainā.
Atsevišķi eksperti uzskata, ka notikumu hronoloģija neizslēdz varbūtību, ka viņš varētu būt mērķtiecīgi iefiltrēts Rietumos. Šobrīd Ragozins tāpat kā Lukjanova saņēmis termiņuzturēšanās atļauju un 2020. gadā mēģināja iegūt pastāvīgas uzturēšanās atļauju, tomēr viņam atteikts. Zīmīgi, ka par to kā svarīgu notikumu rakstīja prokremliskā ziņu aģentūra “Sputnik”.
Žēlabas par sankcijām
Neilgi pēc darbības uzsākšanas Latvijā uzmanību izpelnījusies arī televīzijas “Doždj” intervija ar kādu Eiropas amatpersonu – tajā žurnāliste visai uzstājīgi mēģinājusi panākt, lai intervējamais atzīst, ka sankcijas pret Krieviju ir sliktas, jo no tām visvairāk ciešot vienkāršā tauta.
Rūpi par tautu paudis arī “Doždj” galvenais redaktors Tihons Dzjadko, intervijā žurnālam “Ir” cenšoties visu atbildību uzvelt saujiņai slikto: “Zem kolektīvās atbildības sloga pakļūst cilvēki, kam šī nasta nemaz nebūtu jānes, turklāt kolektīvās atbildības princips atšķaida un noņem daļu atbildības no tiem, kuriem tā būtu jāuzņemas pilnā mērā. Mēs ļoti labi zinām to vārdus, kas tiešām ir atbildīgi par karu, – Krievijas prezidents, valdība, aizsardzības ministrs un, protams, Krievijas propagandisti, kas patiesībā ir noziedznieki. Tie ir cilvēki, kas visus šos gadus kūra uguni šim karam.”
Tikmēr nesena aptauja liecina, ka 56% Krievijā atbalsta kara turpināšanu, bet vecumā virs 60 gadiem – pat 72 procenti. Internetā netrūkst ierakstu, kur pat “vienkāršās krievu sievietes” aicina izvarot un nogalināt ukraiņus.
Tāpat sev uzmanību pievērsis arī blogeris ar termiņuzturēšanās atļauju Maksims Aleksejevičs – sociālajos tīklos atrodamas fotogrāfijas, kurās viņš redzams Krievijas Nacionālās gvardes apakšpulkveža formastērpā ar Georga lentēm fonā.
Drošībnieki brīdina
Latvijas Radio vēstījis, ka kopš Krievijas sāktā kara pret Ukrainu Latvijā ieradušies vairāk nekā 200 Krievijas žurnālistu un 23 mediju organizācijas. Daļa jau oficiāli sākušas darbu Rīgā, lai varētu informēt Krievijas iedzīvotājus arī par karu Ukrainā, ko Krievijā darīt vairs nav iespējams. Tomēr Valsts drošības dienests brīdinājis valsts augstākās amatpersonas par riskiem, kas saistīti ar Latvijā šiem mediju uzņēmumiem.
Grib apmesties Latvijā
Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāves Madaras Puķes sniegtās informācijas, kopš iebrukuma sākuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī līdz 22. jūlijam Krievijas pilsoņi iesnieguši 1276 pirmreizējos pieteikumus uzturēšanās tiesību pieprasīšanai Latvijā.
Visi nav apmierināti – šajā laika posmā Krievijas pilsoņiem izsniegtas 342 pirmreizējās termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) (tajā skaitā 233 saistībā ar ģimenes apvienošanu un 70 ar nodarbinātību) un 166 pirmreizējās patstāvīgās uzturēšanās atļaujas (PUA), tajā skaitā 115 kā repatriantiem un 32 kā bijušajiem Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem. Pavisam gan Latvijā ir izsniegti aptuveni 45 000 TUA un ap 53 200 PUA, un viņu vidū arī Putina atbalstītāju ir pietiekami.
