Senilās funkcionāru listes. Vēlēšanas gaidot: Krievu savienības saraksts

LKS aiz Kristīgi progresīvās partijas ir otra vissenilākā partija (deputātu kandidātu vidējais vecums – 50,2 gadi). Pagājušā mēneša otrajā pusē oficiālie Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) dati liecināja, ka LKS priekšvēlēšanu kampaņā iztērējusi vien 60 eiro. Bet šī naudiņa atmaksājas, jo tās atbalstītāju loks ir tuvu četriem procentiem. Oficiāli neieguldot ne centu savu spalvu pucēšanai, tas pat ir vairāk nekā labi!

Partijas funkcionāru saraksts

Kaut gan to centu un eiro uzskaitījums ir visai diskutabls, jo LKS jau pamatīgi iebraukusi auzās ar to naudas caurspīdīgumu. Ne jau velti 14. jūlijā tika pieņemts lēmums par atteikšanos no valsts budžeta LKS izmaksāt 71 904 eiro (valsts finansējums partijai pienākas tādēļ, ka tā iepriekšējās vēlēšanās bija saņēmusi vismaz divus procentus balsu). Oficiāli tika vēstīts: šāds lēmums pieņemts, jo politiskā partija nav ievērojusi Finansēšanas likuma 7.2. panta pirmajā daļā noteikto prasību, proti, partijai nav atvērta norēķinu konta Latvijā reģistrētā kredītiestādē.

Bet, caurlūkojot partijas priekšvēlēšanu listes, nākas spriest, ka tā tāpatās dzīvo cepuri kuldama. Starp deputātu kandidātiem astoņi kā savu darba vietu norādījuši dažādas LKS struktūras, seši ir LKS deputātu palīgi, vēl vismaz kāds padsmits strādā dažādās krievu biedrībās, tautiešu organizācijās un antinacistiskajās komitejās. Tā kā vismaz katrs ceturtais, ja ne vairāk, no 102 LKS deputātu kandidātiem “no kautkurienes” saņem algu par to, ka strādā tamdēļ, lai viņš tiktu ievēlēts par deputātu. Te nu atliek vienīgi zīlēt, kur LKS sakasa tik lielas summas…

Bet tas jau KNAB un drošības struktūru uzdevums - izvētīt LKS seifus. Un viņi jau to arī dara. Pārbauda, vai LKS, kas Tatjanas Ždanokas vadībā no “Līdztiesības”, bet pēc tam no “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” pārtapusi par LKS, “visi dokumenti kārtībā”.

Partija pamatīgi sadusmojusi latviešus, ka tie pat savākuši parakstus, lai rosinātu tās aizliegšanu. Nav pat jāuzskaita, kas izraisījis šādu negāciju uzplūdu. Pietiek vien minēt kaut vai pāris tās priekšvēlēšanu solījumus – saglabāt okupekļus un atjaunot aizliegto Krievijas TV rādīšanu.

Pliķis no savējā

Un LKS jau samierinājusies ar latviešu ignoranci. Par to liecina kaut vai LKS mājaslapa internetā: ja krievu versija tiek pastāvīgi uzfrišināta, tad latviešu valodā publicētā informācija mūsu digitāli ātrajā laikmetā ir vairāk nekā senila.

Bet ne jau tikai latviešus saniknojusi LKS. Pret to nostājies arī ilggadīgais partijas politiķis, sirdīgais krievu skolu aizstāvis un Rīgas domnieks Jakovs Pliners, kurš jūlija vidū paziņoja, ka pametis LKS rindas.

Aiziešanu no LKS Pliners skaidroja ar vairākiem iemesliem. Pirmais no tiem - neapmierinātība ar partijas vadību divu pēdējo gadu laikā, turklāt organizācijas vadību esot pārņēmuši partijas funkcionāri, kuri politiskajā spēkā esot vien neilgu laiku. Partijas vadība tikai sēžot sanāksmēs, bet reālas darbības izpaliekot. Pliners jutis arī diskrimināciju vecuma dēļ. Netaisnīga un neskaidra viņam likusies arī 14. Saeimas vēlēšanu sarakstu veidošana. Viņš pavēstīja, ka neilgā laikā sadarbību ar LKS pārtraukuši vairāki partijas darboņi. “Tagad es. Kurš būs nākamais,” retoriski vaicāja Pliners.

Pliners bijis vairāku Saeimas sasaukumu deputāts, aktīvi darbojies tā dēvēto krievu skolu aizstāvju rindās, bet pēc Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām kļuvis par galvaspilsētas domes deputātu. Ja šie apvainojumi nopietni ņemami, tad LKS apvainošana eidžismā ir visnotaļ skarba.

Rīgas cīnītāji

Rīgas listes pirmais numurs ir bijušais Saeimas deputāts un Daugavpils vicemērs Miroslavs Mitrofanovs. Viņam seko Rīgas domes deputāte, eiroparlamentārietes Ždanokas palīdze, ekonomiste Inna Djeri. Savukārt trešajā vietā ir visnotaļ impozanta personība, kas līdz šim paspējusi nomainīt vairākas mazpartijas, populistiskais eiroskeptiķis Normunds Grostiņš, kuru prese 1996. gadā pat minēja kā finanšu ministra amata kandidātu no Darba partijas.

Tālāk jau īsti zili brīnumi – viens pēc otra eirodeputātes Tatjanas Ždanokas palīgi, kopā seši - Jūlija Sohina, Ļubova Ždanova, Dmitrijs Šandibins, Jekaterina Mitrofanova, Andrejs Solopenko un Viktors Jolkins. Visi pašos spēka gados – no 25 līdz 46 gadiem. Ir jau vēl divi Ždanovas palīgi – pašvaldību deputāti Inna Djeri un Andrejs Pagors (Jelgava, Zemgale), kuri kā tādi nav norādīti.

Bet laikam jau 72 gadus vecajai Ždanokai bija spēku par maz, lai visus savus palīgus sabīdītu vēlēšanu sarakstos. Tajos vien ietikuši astoņi no 13 Eiroparlamenta mājaslapā minētajiem viņas palīgiem. Te gan jāpiebilst, ka arī tas ir rekords. Nevienam no Latvijas eiroparlamentāriešiem nav tik kupls spriganu palīgu pulks, jo citiem tas svārstās tikai no trim līdz septiņiem.

Vēl Rīgas sarakstā varētu interesi izraisīt deputāta kandidāta Filipa Dudina amats – Barikāžu dalībnieku savienības valdes loceklis. Vai tik tiešām LKS sarakstā ir cilvēki, kas 1991. gada ziemā stāvēja uz barikādēm? Vēsture gan klusē par Dudina – arī biedrību “Pribaltijskij kazačij krug” un “Rodina” vadītāja - nopelniem cīņā par Latvijas neatkarības atgūšanu, ja nu vienīgi viņš izgaismojies kā barikāžu dalībnieka zīmes pieprasītājs nacionālboļševikam Vladimiram Lindermanam, kurš nesen nokļuva aiz restēm apsūdzībā par genocīda, noziegumu pret cilvēci, noziegumu pret mieru un kara nozieguma attaisnošanu.

Saraksta 26. vietā ir klasiskās kultūras aprindās pazīstamais Nacionālās operas solists, tenors Oļegs Orlovs, kurš arī ir vienīgā skatuves zvaigzne LKS sarakstā. Latvijas Nacionālā opera un balets vēsta: “Opermūzikai Oļegs Orlovs pievērsies 1995. gadā. Kopš tā laika viņa repertuārā ierakstāmas visskaistākās tenoru lomas: Dons Karloss (Dž. Verdi “Dons Karloss”), Alfredo (Dž. Verdi “Traviata”), Radamess (Dž. Verdi “Aīda”), Ismails (Dž. Verdi “Nabuko”), Gustavs III (Rikardo) (Dž. Verdi “Masku balle”), Ēriks (R. Vāgnera “Klīstošais holandietis”), Ļenskis (P. Čaikovska “Jevgeņijs Oņegins”) un citas. Bieži viesojas Krievijā un Igaunijā. Pedagogs kopš 1998. gada. 2005. gadā dibinājis vokālo studiju “Orloff STUDIO”, kurā izglītojas topošie dziedātāji vecumā no septiņiem līdz 30 gadiem”.

Sarakstu noslēdz pazīstamiem antinacistiskie cīnītāji - Aleksandrs Giļmans (Latvijas Antinacistiskā komiteja) un Vladimirs Buzajevs (Latvijas cilvēktiesību komiteja), kuri Ždanokas komandā jau bijuši no neatminamiem laikiem. Varbūt arī Plineram taisnība – vecie partijas buki vairs nevienam nav vajadzīgi!

Novadu lokomotīves

Latgalē ar pirmo numuru startē juriste Jekaterīna Stehnovska-Slavska, kurai seko Daugavpils vicemēra palīgs Dmitrijs Ribņikovs un datortehnikas speciālists Juris Aleksejevs.

Vidzemes saraksta līderis ir Olaines novada deputāts Andris Vurčs, kam seko LKS funkcionārs  Maksims Ždanovs un mehatronikas speciālists Aleksandrs Klapins.

Zemgalē ar pirmo numuru startē Jelgavas domes deputāts Andrejs Pagors, bet otrajā pozīcijā ir krievu kultūras centra “Lad” vadītāja Ludmila Ušakova un trešajā Jēkabpils krievu biedrības “Rodņik” valdes loceklis Sergejs Padalko. Jau iepriekšējās vēlēšanās mulsumu izraisīja LKS deputāta kandidāta Maksima Galkina vārds (šoreiz Zemgales saraksta piektais numurs). Te nu skaidri un gaiši jāpasaka, ka šim Maksimam Galkinam nav nekāda sakara ar slaveno krievu humoristu un Krievijas estrādes dīvu Allu Pugačovu. Viņš ir parasts autovadītājs.

Savukārt Kurzemes saraksta līdere ir nacionālboļševika Jevgēņija Osipova sieva Jeļena, kura savulaik kareivīgi aizstāvēja krievu valodas tiesības. Otrajā pozīcijā ir vēl viens LKS funkcionārs Igors Glazunovs, bet no astotās vietas kurzemniekus uzrunā Vinsenta Daņiļceva, kura norādījusi, ka ir māksliniece. Diemžēl interneta plašumos norādes uz viņas māksliniecisko veikumu neatrast. “Facebook” ir kādas Vinsentas Dan profils, kura darbojas Liepājā, bet viņa norādījusi, ka dzīvo Maskavā.