Neizdodas nosargāt savdabīgu Latgales ainavu Galēnu pagastā
Vairāki Preiļu novada Galēnu pagasta Brišku ciema iedzīvotāji jūnija otrajā pusē rīkoja protestus pret simtgadīgu liepu rindas nociršanu ceļa Viļāni – Maltas Trūpi – Lomi malā, lai uz ceļa varētu uzklāt melno segumu. Vietējie pauda sašutumu, ka tādējādi tikšot izkropļota Latgales ainava, pie tam kokos tika atklāta arī aizsargājamo spožo skudru dzīvotne, kuras iznīcināšanai jāsaņem Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) atļauja. Pēc mēnesi ilgušiem “cīniņiem” nu pieņemts lēmums tomēr liepas nocirst.
Veselu mēnesi vietējie tika mierināti ar cerībām, ka liepas tomēr varētu tikt saglābtas. Tika vētīts un pētīts, cik lietderīgi ir kokus nocirst.
Bezspēcība bezjēdzības priekšā
Latgales etnogrāfiskās vēstniecības vadītāja Iveta Seimanova, kad atklājās, ka liepas paredzēts nocirst, Jauns.lv sacīja: “Te nav runa par vienu koku, bet gan par 22 rindā augošiem kokiem, kas iezīmē savdabīgu Latgales ainavu. Šie ir vienīgie rindu koki ceļā no Viļāniem uz Lomiem, vairāk tādu nav. Protams, tā nav aleja, bet nozīmīga ainava gan.
Liepas stādīja mans vevectēvs Pāvels ar vecvecmāti Zuzannu aptuveni pagājušā gadsimta divdesmito gadu beigās, kad pārnāca dzīvot “uz zemēm” (vecvectēvs pirms tam brauca jūrā, strādāja par kuģa pavāru), ar jaunām liepiņām iezīmējot savas zemes robežas.
Protams, ka Latgalei vajadzīgi ceļi ar labu segumu, bet tādēļ nav jāiznīcina koki - otra ceļa puse taču ir brīva, un tur var ierīkot noteci, grāvjus. Jā, tā ir mana zeme, bet es to “Latvijas Valsts ceļiem” (LVC) uzdāvināšu – tikai neaiztieciet kokus ar vēsturi un dzimtas vēsturi! Nāciet, visu sarunāsim…”
Nu Seimanova saņēmusi oficiālas vēstules, kurās teikts, ka liepas tomēr nocirtīs. Viņa ar rūgtumu sirdī Jauns.lv saka:
"Nu, protams, rezultāts ir tāds, kā bija plānots. “Veiksmīgā” pušu sadarbībā (LVC plus ceļā ieinteresētā pašvaldība) panāca no DAP atļauju arī skudriņu iznīdēšanai...
Ir tāda bezspēcība bezjēdzības priekšā! Man nav saprotams, kā bezprojekta projektā var nogriezt kokus…
Likumdevējs pašvaldībai ir piešķīris teikt galavārdu koku ciršanas jautājumos, ja tie nav dižkoki. Pašvaldības gala lēmumam ir augstāks juridiskais spēks nekā DAP atzinumam. Bet pilnīgi noteikti nedrīkst iznīcināt īpaši aizsargājamo sugu, šajā gadījumā - spožo skudru īpatņus un dzīvotnes bez DAP atļaujas. Mēs paudām viedokli, ka visa koku rinda nosakāma kā spožās skudras dzīvotne.”
Neieklausās dabas sargos
Pēc likuma ceļinieki, pārbūvējot vai uzlabojot ceļu, tā malā augošo koku, ja tie nav dižkoki vai īpaši aizsargājami, likteni pēc būtības bieži vien var izlemt sev labvēlīgi, respektīvi par labu nociršanai, nerīkojot sabiedriskās apspriešanas un neizprasot īpašas atļaujas, saņemot vien pašvaldības piekrišanu.
DAP ģenerāldirektora vietnieks dabas aizsardzības jomā Andris Širovs vēstulē Brišku ciema iedzīvotājiem raksta:
“Jūs savā iesniegumā norādāt, ka rosināt veidot vietējas nozīmes dabas pieminekli, kas nozīmē, ka lēmuma pieņemšana ir pašvaldības kompetencē. (..) Pārvaldes ieskatā priekšlikums ir pamatots, lai koku rindai noteiktu vietējas nozīmes dabas pieminekļa statusu.
Vienlaikus pārvalde norāda, ka ir saņemti vietējo iedzīvotāju iesniegumu, kas aicina pārvaldi atļaut koku rindas nociršanu, lai būtu iespējama vietējā autoceļa rekonstrukcija, kā arī iesniegumi par koku, kuros sastopama īpaši aizsargājamā suga – spožā skudra, nociršanu. Preiļu pašvaldība ar koku ciršanas komisijas lēmumu ir atļāvusi daļēju koku, kas ir aizsargājamas sugas – spožās skudras, dzīvotnes nociršanu. Pie šādiem apstākļiem pārvalde apzinās, ka maz ticama ir pašvaldības interese un vēlme veicināt konkrētās koku rindas saglabāšanu, nosakot tai aizsardzības statusu.”
Par koku likteni satraukumu pauda arī Latvijas Dabas fonda direktors Ģirts Strazdiņš: “Pašvaldība akceptē visus ciršanai pieteiktos kokus, pamatojot, ka “koku ciršana nepieciešama ūdens atvades sistēmas sakārtošanai un satiksmes drošības uzlabošanai”, taču nav vērtēts katra koka stāvoklis un ainaviskais, dendroloģiskais un ekoloģiskais nozīmīgums, kā arī nav vērtēti iespējamie risinājumi koku saglabāšanai, tostarp nav konstatēta šādu risinājumu neesamība. Ņemot vērā visu iepriekš minēto, lūdzam atkārtoti izvērtēt paredzēto koku ciršanu ceļa seguma atjaunošanai un rast iespēju saglabāt kokus, kur tas ir tehniski iespējams, un šajā laikā neuzsākt koku ciršanu.”
Saskaņota visa koku rindas nociršana
Jā, atkārtoti ir izvērtēta liepu ciršanas lietderība. Bet galīgais lēmums koku saglabāšanai ir nelabvēlīgs. Preiļu novada dome informē:
“Sadarbojoties Dabas aizsardzības pārvaldei, SIA “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) un Preiļu novada pašvaldībai, pieņemts galīgais lēmums par valsts autoceļa V595 posma “Viļāni – Maltas Trūpi - Lomi” remontdarbu tālāko turpināšanu. Tie bija uz laiku apturēti sakarā ar nepieciešamību izvērtēt liepu koku rindas, kas aug Galēnu pagastā, pie sādžas Briškas, iepretim mājām ar nosaukumu “Liepkalni”, ainavisko un bioloģisko nozīmību.
Ceļa seguma atjaunošanas darbi turpināsies jau nākamnedēļ, un šis lēmums atbilst Preiļu novada vietējās sabiedrības interesēm, jo, pārtraucot ceļa posma remontdarbus, netiktu uzlabota vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitāte, satiksmes kustības drošība un mobilitāte, kā arī nebūtu iespējams samazināt ceļa putekļainību. Uzliekot uz grants ceļa dubulto virsmu, tiks panākts, ka grants ceļš vairs nedilst, neput, un ceļa lietošana ir daudz komfortablāka, bet dzīves apstākļi ap šo ceļu dzīvojošajiem cilvēkiem kļūs nesalīdzināmi labvēlīgāki, jo tiks uzlabota vides kvalitāte. Vienlaikus pašvaldība ir apņēmusies atjaunot koku stādījumus gar ceļu.
Ņemot vērā, ka ceļa posms netiek pārbūvēts, bet uz grants seguma tiek veikta dubultā virsmas apstrādē (uzklāts melnais segums), nav iespējams mainīt tā trajektoriju vai veidot ceļa sašaurinājumus, kas nozīmē, ka koku rindas saglabāšana pilnībā izslēdz iespēju turpināt ceļa remontdarbus, jo, kā skaidro LVC, nenocērtot kokus, nav iespējams nodrošināt ūdens atvadi no ceļa klātnes, tostarp izveidot ceļa grāvjus, kuru vietā patlaban aug koki. Bez ūdens atvades ceļa segums pārmitrināsies un bojāsies. Turklāt koki traucē redzamību šajā ceļa posmā.
Novērtējot satiksmes drošības, iedzīvotāju labbūtības un ekonomiskos kritērijus, bioloģiskās daudzveidības, Latgales ainavas un citus aspektus, kā arī vietējo iedzīvotāju iesniegumus, Dabas aizsardzības pārvalde 21. jūlijā devusi atļauju LVC nocirst divus kokus ar spožās skudras atradnēm, ietverot nosacījumu pēc ceļa seguma atjaunošanas izveidot jaunu koku aleju ārpus ceļa nodalījuma joslas. Preiļu novada pašvaldība, izvērtējot visus aspektus un dažādās sabiedrības intereses, pieņēmusi lēmumu saskaņot LVC iesniegumu par visas koku rindas Galēnu pagasta Briškās nociršanu.
Preiļu novada pašvaldība ir vērsusies pie “Liepkalnu” mājas īpašniekiem ar piedāvājumu koku stādījumu atjaunošanā ārpus ceļa nodalījuma joslas. Tiek plānots, ka stādījums tiks atjaunots līdzšinējā platībā, izmantojot vietējo sugu kokus (piemēram, liepas, ozolus). Stādījumā tiktu izmantoti vairākus metrus augsti, jau daļēji pieauguši koki, lai pēc iespējas ātrāk kompensētu ainavai radīto zaudējumu. Izmaksas, kas radīsies atjaunojot koku stādījumu, tiktu segtas no Preiļu novada pašvaldības budžeta.”
