Deputātu kvotas palīdz atdzimt svētajai Lestenei. FOTO

Pat, ja neesat īpaši dievticīgs, decembrī ir īpašs iemesls doties uz Tukuma novada Lesteni, lai savām acīm ieraudzītu pilnībā restaurēto kanceli. Pulksten 12.00 tur notiks svētku dievkalpojums, bet pulksten 13.00 – izstādes „Svētās Trīsvienības katedrāles ērģeles arhīvu liecībās” atklāšana. Izstādē būs skatāmi arhīvu dokumenti - fotogrāfijas, apraksti, aprēķini no ērģeļu vēsturnieka Mikus Dzenīša kolekcijas.

Deputātu kvotas palīdz atjaunot Lestenes svētos ūnikumus

Šogad ar piešķirto valsts finansējuma izdevies ne tikai restaurēt Lestenes baznīcas kanceli visā tās krāšņumā, bet arī pārvest altāri no Rundāles pils muzeja krājumiem, kur tas ilgstoši tika eksponēts pils muzeja staļļos ierīkotajās izstāžu zālēs. Šī gada vasarā veikti arī jaunu koka vairoga slēģu izgatavošana tornī un zvana stiprinājuma izbūve, Kasjauns.lv informēja Lestenes baznīcas atjaunošanas fonda valdes locekle Sabīne Branta.

Lestenes baznīcas atjaunošanai izveidots speciāls fonds, kurā nauda ieripo ne tikai no ziedotājiem un labdarības koncertiem. Baznīcas kanceles un interjera atjaunošanai arī tikusi piešķirta nauda no tā dēvētajām Saeimas deputātu kvotām. 2014. gada nogalē ar Nacionālās apvienības atbalstu šim mērķim no valsts budžeta tika piešķirti 10 000 eiro, bet pērnā gada nogalē toreizējā „Vienotības” līdere Solvita Āboltiņa panāca, ka kanceles atjaunošanai tiek izdalīti 8000 eiro.

Šopavasar Tukuma novada dome ar Bauskas rajona Rundāles pagasta Gunāra Grīnfelda individuālo restaurācijas uzņēmumu „Rokajs” slēdza līgumu par 70 161 eiro par Lestenes baznīcas restaurācijas darbu veikšanu. Svētās Lestenes krāšņums

Lestenes baznīca, kaut arī nepieder pie senākajiem Kurzemes dievnamiem, savā trīssimt gadu ilgajā pastāvēšanas laikā iemantojusi izcila arhitektūras un dekoratīvās mākslas pieminekļa slavu. Krāšņā interjera autors Nikolauss Sefrenss jaunākais (1662. – 1710.) savu arodu apguvis hercoga Jēkaba laikā. Dievnama altāris un kancele ir tikai daļa no interjera, kas spilgti apliecina koktēlniecības meistarību. Kaut kas tik iespaidīgs Kurzemes dekoratīvajā mākslā vēl nebija radīts!

Krāšņais baznīcas barokālais dievnama interjers arī radījis folklorizējušos izsaucienu: „Ak, svētā Lestene!”, kad latvieši izsaka sajūsmu par vēl neredzētu brīnumu vai krāšņumu. Diemžēl Lestenes baznīcas interjers gāja bojā Otrā pasaules kara laikā un domāt par krāšņā Kurzemes Dieva tempļa atjaunošanu varēja sākt tikai pēc Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas. Pateicoties pašaizliedzīgajiem Latvijas Mākslas akadēmijas, Tukuma muzeja un Rundāles pils darbinieku pūliņiem padomju okupācijas laikā izdevās saglābt daļu no Lestenes dievnama baroka pērlēm. Bieži vien tās glabājas kaut kur noslēptas ēku bēniņos vai aizkrāsnē. Tādēļ nu ir iespējams visu atjaunot sākotnējā krāšņumā.

Līdz 17. gadsimta otrajai pusei Lestenē saimniekoja Jaunpils muižas īpašnieku fon der Rekes dzimta un savas baznīcas tur nebija. Situācija mainījās tikai 1669. gadā, kad Lestenes muižu nopirka poļu armijas pulkvedis, bijušais hercoga Jēkaba sūtnis Francijā Georgs fon Firkss. 1670. gadā viņš uzsāka plašus celtniecības darbus muižas kompleksā, nodibināja baznīcu un pastorātu. Baznīcas dibināšana gan vairāk bija simbolisks akts, jo pati baznīca tā arī netika uzcelta.

Baznīcas celtniecība acīmredzot tika uzsākta tikai 17. gadsimta pašos pēdējos gados. 1700. gada septembrī namdara Hansa Mihela Šrēdera vadībā jau bija pabeigta baznīcas jumta konstrukcija. 1703. gadā Lestenes baznīca jau minēta kā jaunuzcelta, taču segta vēl ar salmu (tātad pagaidu) jumtu.

Lestenes baznīca būvēta ļoti vienkāršās formās ar gludi apmestām sienām zem stāvā kārniņu jumta un masīvu, kvadrātisku torni rietumu galā.

Pretstatā baznīcas skarbajai ārienei, tās interjers ir pārsteidzoši grezns. Pilastriem rotāti pīlāri dalīja telpu trīs jomos, kurus sedza skaistas krusta un zvaigznes velves. Bez sarežģīta profila dzegām un citiem tektoniskiem elementiem interjera barokālo noskaņu kāpināja stukā veidoti zeltīti kapiteli, arku slēdzējakmeņi un velvju ribojuma krustpunktos izveidotas rozetes. Uz vienas no tām, kas bija veidota kā eņģeļu galviņu ietverta kartuša, atradās gadaskaitlis „1704”, kas norādīja laiku, kad notikusi baznīcas interjera izveide.

Baznīcas iekārta izgatavota laikā no 1704. līdz 1709. gadam. Šī iekārta, kuras autors ir slavenais Ventspils kuģu būvētavas koktēlnieks Nikolass Sēfrens jaunākais, iegājusi mākslas vēsturē kā izcilākais Latvijas baroka laikmeta kokgriezuma ansamblis.

Patiesi unikāla ir baznīcas kancele, kuras podija un uzejas margu ciļņos bija izmantotas alegoriska satura kompozīcijas. Šajos ciļņos, kam par paraugu bija kalpojušas 17. un 18. gadsimta populārās simbolu un emblemātikas grāmatas, nosacītu tēlu un simbolu valodā bija iemiesoti dažādi kristīgās morāles postulāti. Tā burbuļu pūtējs ar smilšu pulksteni simbolizēja bez īstas morāles nodzīvotā laika bezjēdzību; bites, kas aplido rožu krūmu - mācīja ņemt no Dieva vārdiem tikai labo, līdzīgi bitēm, kas vāc medu un tamlīdzīgi.

Noslēdzoties gada restaurācijas darbiem un tuvojoties Ziemassvētkiem, Lestenes baznīca aicina svētku gaidīšanas laiku pavadīt kopā arī 23. decembrī pulksten 15.00, kad notiks Ziemassvētku kauju atceres dievkalpojums un labdarības koncerts, un 24. decembrī pulksten 16.00 Ziemassvētku svētvakara dievkalpojumā.