Ekskluzīvs video. Muzeju krātuves telpas Rīgā, kurās apmeklētājus neielaiž
Ja kaimiņvalstīm ir par ko mūs apskaust, tad tā ir Muzeju krātuve Rīgā, Pulka ielā 8. Tajā glabājam vairāk nekā divus miljonus Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Nacionālā vēstures muzeja, Rīgas Kino muzeja un Rakstniecības un mūzikas muzeja vēsturisko vērtību. Tautas gara greznumus var apskatīt, pasūtinot lasītavās vai ekspozīcijās. Piemēram, Rakstniecības un mūzikas muzejs vēl pēdējo mēnesi aicina aplūkot dzejas dienu vaininieka Raiņa personīgo rakstāmmašīnu, uz kā viņš nodrukājis slaveno poēmu “Saule, Pērkons, Daugava”. Izstādē arī citu rakstnieku uzticamās palīdzes.
Video redzamas krātuves telpas, kurās apmeklētājus neielaiž. Par krājumu drošību ēkā gādā Baltijā vērienīgākā automatizētā gāzes ugunsdzēšanas sistēma. Restaurāciju telpas ir aprīkotas ar īpašām putekļu un gāzu nosūces sistēmām. No visā krātuvē izvietoto četru muzeju bagātībām Rakstniecības un mūzikas muzejam vien pieder teju miljons priekšmetu. Tie saistīti ar muzeja pārraudzītajām nozarēm – rakstniecību, mūziku un teātri. Īpaši pielāgotos saglabāšanas apstākļos plauktos, skapjos, kastēs izvietotas lietas, kas reiz piederējušas vai citādi skārušas latviešu komponistu, mūziķu, rakstnieku un teātra mākslinieku dzīvi un darbu.
Izstādes “Es, rakstāmmašīna” kuratore Katrīna Kūkoja stāsta: “Tā kā mēs šīs izstādes ietvaros veicām arī vienu no apjomīgākajām rakstāmmašīnu restaurācijām, tad šajā procesā mēs atklājām, ka, piemēram, Anšlava Eglīša rakstāmmašīnā ir viņa mati. Savukārt Māris Čaklais bijis tāds diezgan liels ēdājs pie rakstāmmašīnas, tur ir bijušas visādas ēdienu drupačiņas. Bet viens no skaistākajiem stāstiem ir par mūsu muzeja darbinieci, kura ir dzērusi kafiju un arī kafija ir tikusi rakstāmmašīnā.”
Rakstniecības un mūzikas muzejs rīko pasākumus arī šā gada Dzejas dienās. Vēl šajā nedēļas nogalē gaidāma poētiska pastaiga pa Dzegužkalnu, kur dzīvojuši vairāki pazīstami latviešu rakstnieki. 20. septembrī tikšanās vietā “Tintnīca”, Muzeju krātuves telpās, sarunā “Stāsti par spāņu literatūru” varēs sastapt mākslas zinātnieci Helēnu Demakovu.
