Bezīpašnieka māju Pārdaugavā pārvērš par graustu

Par ēkas likteni uztraucas Rīgas domes deputāts un Torņakalna attīstības biedrības vadītājs Valdis Gavars. Dokumenti liecina, ka mājas pārņemšana valsts īpašumā ir pārvērtusies par gumijas stiepšanu desmit gadu garumā.

Bijusī fabrikas kopmītne

Šajā divstāvu ķieģeļu ēkā agrāk atradās apavu fabrikas "Pirmais Maijs" kopmītne. Kad 1990. gada 5. decembrī ar Rūpniecības ministrijas pavēli apavu ražošanas apvienība "Pirmais Maijs" tika likvidēta, kopmītni nodeva SIA "Pirmaden" tiesiskajā valdījumā.

Vēlāk, 1997. gada 8. augustā, "Pirmaden" atzina par maksātnespējīgu, 2000. gada 15, novembrī tika pabeigta bankrota procedūra un izbeigts maksātnespējas process.

Neviens no pirmās brīvvalsts laika īpašnieku mantiniekiem nepieprasīja atjaunot savas īpašuma tiesības. Ēku no maksātnespējīgā "Pirmaden" 1999. gada 26. augustā nopirka Genādijs Poluškins. Noslēdzot pirkuma līgumu, viņš kadastra reģistrā tika norādīts kā nama tiesiskais valdītājs.

Valsts tiesājas ar pircēju un uzvar

Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" uzskatīja, ka Poluškins ēku nopircis, pārkāpjot likuma normas, jo par tās pārdošanu nav pieņemts kreditoru sapulces lēmums, nav rīkota izsole, ēka nav bijusi ierakstīta zemesgrāmatā uz "Pirmaden" vārda. Poluškins 2006. gada novembrī tiesā cēla prasību pret "Valsts nekustamajiem īpašumiem", lūdzot tiesu atzīt viņa īpašuma tiesības uz šo ēku.

2010. gada 6. maijā Poluškins nomira, tiesāšanos turpināja viņa atraitne Tatjana Agapova, kura kā mantiniece bija pārņēmusi visas aizgājēja saistības un tiesības. Tiesāšanās ilga vairāk nekā četrus gadus, un 2011. gada 7. februārī Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija noraidīja Agapovas prasību pret "Valsts nekustamajiem īpašumiem".

Šķita, ka viss beidzies un "Valsts nekustamie īpašumi" šo ēku apsaimniekos vislabākajā veidā. Taču nekas tamlīdzīgs nenotika, sākās gara un bezjēdzīga sarakste starp iestādēm.

Atsakās namu apsaimniekot

2013. gada novembrī "Valsts nekustamie īpašumi" lūdza Rīgas pilsētas būvvaldi sniegt atbildi par būves piederību. Patiesībā tas nav Būvvaldes jautājums, un Būvvalde atbildēja, ka zemesgrāmatā ēkas īpašnieks nav norādīts.

Tad 2014. gada 11. februārī "Valsts nekustamie īpašumi" lūdza Privatizācijas aģentūru sakārtot šīs dzīvojamās mājas īpašuma tiesības. Pēc četrarpus mēnešiem, 2014. gada 26. jūnijā, Privatizācijas aģentūra atbildēja "Valsts nekustamajiem īpašumiem": lai Privatizācijas aģentūra varētu māju pārdot vai privatizēt, tā vispirms jāatzīst par bezīpašnieka mantu. To var izdarīt tikai tiesas ceļā, bet Privatizācijas aģentūrai nav pienākuma par to vērsties tiesā.

Privatizācijas aģentūra uzskatīja, ka šādu pieteikumu tiesā var iesniegt Rīgas pašvaldība, un Privatizācijas aģentūra savu viedokli darījusi zināmu domes Mājokļu un vides departamentam.

2014. gada novembrī "Valsts nekustamie īpašumi" atkal rakstīja vēstuli Privatizācijas aģentūrai, lūdzot veikt turpmākas darbības, lai sakārtotu valsts īpašuma tiesības.

Iestādes sarakstās, māja brūk

Tikmēr bez saimnieka palikusī māja gāja postā. Daļa īrnieku, saprotot, ka labu dzīvi te nesagaidīs, sameklēja sev normālus īres dzīvokļus. 2015. gada augustā māju apsekoja Būvvalde un konstatēja, ka tā ir apdzīvota, taču ēka un tās elementi ir nolietojušies. Visa fasāde Cepļa ielas pusē ar plaisām un izdrupumiem, daļa lietus ūdens notekcauruļu pazudušas, un lietus ārda sienas, daļa pirmā stāva logu aiznagloti, lai novērstu nepiederošu personu iekļūšanu. Būvvalde šo atzinumu nosūtīja "Valsts nekustamajiem īpašumiem", ko uzskata par ēkas apsaimniekotāju.

2015. gada septembrī "Valsts nekustamie īpašumi" vēstulē Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam apstrīdēja Būvvaldes atzinumu, jo zeme un ēka nepieder valstij Finanšu ministrijas personā un nav nodota "Valsts nekustamo īpašumu" pārvaldīšanā. Tāpēc šī organizācija neuzņemsies ēkas sakārtošanu. Māja joprojām nebija ierakstīta zemesgrāmatā.

2016. gada jūlijā Būvvalde rakstīja vēstuli Privatizācijas aģentūrai un domes Mājokļu un vides departamentam, lūdzot rīkoties, lai “identificētu atbildīgo, kuram jāuzņemas ēkas sakārtošanas pienākums”.

Tikmēr trīsstāvu dzīvojamā māja gāja bojā, un "Valsts nekustamie īpašumi", kuri tiesājās, lai to atņemtu pircējam Genādijam Poluškinam, tagad īpašumu apsaimniekot nevēlējās un noskatījās, kā tas sabrūk.

Privatizācijas aģentūra 2016. gada augustā atbildēja Būvvaldei to pašu, ko rakstīja pirms diviem gadiem, – neviens normatīvais akts neuzliekot aģentūrai par pienākumu vērsties tiesā, lai šo māju atzītu par bezīpašnieka mantu, kas piekrīt valstij. Privatizācijas aģentūra uzskata, ka ieinteresētā persona ir pašvaldība, jo māja atrodas uz zemes, kas ieskaitīta rezerves zemes fondā, par šo māju arī jārūpējas Rīgas domei.

Domes Mājokļu un vides departaments 2016. gada augustā nosūtīja vēstuli "Valsts nekustamajiem īpašumiem" un Privatizācijas aģentūrai un lūdza abas šīs iestādes informēt departamentu par darbībām, kas veiktas, lai atrisinātu jautājumu par ēkas piederību. Izcils birokrātisma riņķa danča paraugs!

Tomēr 2017. gada 20. jūlijā pēc sešarpus gadus ilgas sarakstes pašvaldība beidzot iesniedza tiesā pieteikumu un lūdza konstatēt faktu, ka ēka Cepļa ielā 22 ir bezīpašnieka manta, kas piekrīt valstij. Šķita, ka beidzot lieta sakustējusies.

Tiesnese noraida domes pieteikumu

Taču Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese Agnese Feldmane savā lēmumā atteicās pieņemt pašvaldības pieteikumu! Viņa uzskatīja, ka pašvaldībai nav tiesību prasīt ēkas atzīšanu par bezīpašnieka mantu. Kam tad ir jāsniedz šāds pieteikums? To tiesnese savā lēmumā nav norādījusi.

Viss sākās no jauna. Domes Mājokļu un vides departamenta Tiesiskā nodrošinājuma pārvalde par tiesneses lēmumu informēja "Valsts nekustamos īpašumus" un Privatizācijas aģentūru un lūdza veikt ēkas īpašuma tiesību sakārtošanu. Vienkāršāk sakot, mēs mēģinājām, taču mūs "atšuva", varbūt jums izdosies. Departaments tiesneses lēmumu nosūtīja arī Būvvaldei, kuras darbinieki jau vairākus gadus domāja, kā atrast atbildīgo, kas šo māju savestu kārtībā.

Privatizācijas aģentūra 2017. gada septembrī lūdza Finanšu ministriju iesniegt tiesā pieteikumu, lai ēku atzītu par bezīpašnieka mantu, kas piekrīt Latvijas valstij. Ministrija šo iesniegumu pārsūtīja Ekonomikas ministrijai, taču turpmāka rīcība nesekoja.

Ēka turpināja brukt, un īrnieki rakstīja sūdzības. Domes Pilsētas īpašuma departamenta Būvju sakārtošanas pārvalde, saņemot fiziskas personas sūdzību, 2020. gada 26. augustā vizuāli apsekoja ēku un konstatēja, ka tās vizuālais stāvoklis nav uzlabojies. Un kā gan lai uzlabotos, ja par namu neviens nerūpējas? Departaments 28. augustā vēstulē lūdza "Valsts nekustamos īpašumus" sakārtot gan īpašuma tiesības, gan pašu ēku.

Pēc diviem mēnešiem, 2020. gada 26. oktobrī, "Valsts nekustamie īpašumi" atbildēja, ka šī māja ir piekritīga pašvaldībai vai Privatizācijas aģentūrai, kura pārtapusi par akciju sabiedrību Possessor.

Īrnieki glābjas, kā var

Tikmēr gandrīz visi likumīgie īrnieki ēku jau pametuši, kāds pārcēlies viņā saulē. Palikusi tikai viena 75 gadus veca seniore, kurai nav kur iet. Mājā ir krāsns apkure un sausā tualete kāpņutelpā. Nav apsaimniekotāja, kas iekasētu maksu par ūdeni, tāpēc tā padeve ir atslēgta. Elektrība ir, jo par to īrniece maksā pati pēc noslēgtā līguma. Pamestajos dzīvokļos ievākušie bezpajumtnieki un narkomāni.

Šā gada 11. marta rītā trešā stāva dzīvoklī izcēlās ugunsgrēks, acīmredzot bezpajumtnieki mēģināja sasildīties, iekurinot ugunskuru istabā...

Būvju sakārtošanas pārvalde apsekoja ēku un secināja, ka ugunsgrēkā bojātas nesošās un norobežojušās konstrukcijas, nams palicis bez jumta.

Torņakalna attīstības biedrības vadītājs Valdis Gavars uztraucas par to, ka ielas malā stāvošais grausts apdraud garāmgājēju dzīvību un veselību.

Kurš atbildēs par noziedzīgo bezdarbību?

Ja privātīpašnieks desmit gadus tik bezatbildīgi izturētos pret savu īpašumu, Būvvalde viņam uzliktu bargu sodu. Bet kas sodīs ierēdņus?

Visas iestādes atrodas tepat Rīgā, nekur tālu nav jābrauc. Visās strādā speciālisti, kuru kompetencei un prāta spējām vajadzētu atbilst saņemtajam atalgojumam. Kas traucēja sapulcēties, apsēsties pie viena galda un dažu stundu laikā izlemt, kam tad ir jāsniedz prasības pieteikums tiesā un kam jārūpējas par daudzdzīvokļu māju līdz brīdim, kamēr to ierakstīs zemesgrāmatā?

Ja būtu gribēšana un apņēmība rīkoties, jautājumu par ēkas piederību varēja atrisināt dažu mēnešu laikā, nevis stiept gumiju desmit gadus, līdz nams nonāca avārijas stāvoklī un kļuva par narkomānu perēkli.

Interesanti, kā Valsts kontrole vērtētu amatpersonu faktisko bezdarbību, kuras dēļ valstij radušies lieli zaudējumi?

Un kas notiks ar vienīgo īrnieci? Valdis Gavars stāsta, ka viņa pagaidām ir apmetusies pie radiniekiem. Pašvaldība kā pagaidu risinājumu piedāvā istabu kādā no sociālajām mājām, pensionāri uzņems arī pašvaldības dzīvokļu rindā, kur gaida apmēram 2600 cilvēku.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" izpilddirektora Ojāra Valkera komentārs

Pēc raksta publicēšanas ar portālu Jauns.lv sazinājās arī VAS "Valsts nekustamie īpašumi", sniedzot savu komentāru:

"Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu katrai iestādei ir ar normatīvo aktu noteikta kompetence valsts pārvaldē. MK noteikumi nosaka kārtību, kurai iestādei saistoša bezsaimnieka mantas pārņemšana (2013.gada 26.novembra noteikumi Nr.1354 „Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā").

Šajā gadījumā īpašums Cepļa ielā 22 ir dzīvojamā māja, kuras galvenais lietošanas veids ir "triju vai vairāku dzīvokļu mājas" un būves tips "daudzdzīvokļu 3-5 stāvu mājas". Tā kā Finanšu ministrijas/VNĪ kompetencē nav dzīvojamā fonda apsaimniekošana, atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem,  jautājums par būves sakārtošanu ir risināms sadarbībā ar AS "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor", kā valdījumā saskaņā ar normatīvajos aktos paredzēto kārtību tiks nodota manta, ja tā tiks atzīta par valsts īpašumu. Lai risinātu šī īpašuma sakārtošanas jautājumu, "Possessor" ir jābūt iniciatoriem – jāsniedz pieteikums tiesā un jāatzīst dzīvojamo māju par piekritīgu valstij.

Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības līmenī notikušas sarunas, kuru gaitā Tieslietu ministrijai kā vadošajai valsts pārvaldes iestādei tieslietu (t.sk. civiltiesību, komerctiesību, kā arī procesuālo tiesību) jomā uzticēts meklēt risinājumu nekustamo īpašumu atzīšanas par bezīpašnieka mantu procesa vienkāršošanai."

Jārīkojas Finanšu ministrijai

Kristīne Kinča, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece juridiskajos jautājumos

Pašvaldība no savas puses ir izdarījusi visu, bet šeit jārunā par bezīpašnieka mantas noteikšanas un uzskaites regulējumu. Nams Rīgā, Cepļa ielā 22, bija uzņēmuma īpašums, kuram bija bankrota procedūra un izbeigts maksātnespējas process.

Līdz 2002. gada 1. janvārim, kad spēkā stājās Komerclikums, pēc uzņēmuma likvidācijas palikušo mantu sadalīja starp īpašniekiem. Ja bankrotējušais uzņēmums piederēja valstij, tad īpašumam bija jānonāk valsts īpašumā – tās ministrijas valdījumā, kas bija attiecīgā uzņēmuma kapitāla daļu turētāja. Jebkurā gadījumā, ja arī kapitāla daļu īpašnieks nebija valsts, bet privātpersonas un tās nepieprasīja palikušā īpašuma sadali savā starpā, tad bija jāvadās pēc Civillikuma 416. un 417. panta.

Skatoties vēsturiski, Valsts ieņēmumu dienests vienmēr ir bijusi tā institūcija, kas uzskaita valstij piekritīgo mantu. Līdz ar to šajā gadījumā pareiza rīcība būtu bijusi, ka "Valsts nekustamie īpašumi" pēc uzvaras tiesā pār Tatjanu Agapovu informē par to Valsts ieņēmumu dienestu. Valsts ieņēmumu dienests šo mantu uzskaita un tālāk rīkojas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Diemžēl bija sagaidāms, ka pašvaldības pieteikums par mantas atzīšanu par bezīpašnieka mantu, kas ir piekritīga valstij, tiks atteikts, jo tiesas pašvaldību neuzskata par subjektu, kas būtu tiesīgs iesniegt šādu prasību tiesā, kaut gan es personīgi šādam viedoklim nepiekrītu.

Tāpat ar nožēlu jāsaka, ka, zinot praksi, "Valsts nekustamo īpašumu" informācija Valsts ieņēmumu dienestam arī nebūtu devusi nepieciešamo efektu, jo, visticamāk, tiktu pieprasīts tiesas spriedums, kurā melns uz balta būtu rakstīts, ka namīpašums Cepļa ielā 22 ir bezīpašnieka manta un piekrīt valstij.

Jebkurā gadījumā par valsts mantas politiku atbildīga ir Finanšu ministrija, un pienākums celt prasību tiesā par ēkas atzīšanu par bezīpašnieka mantu, kas piekrīt valstij, būtu vai nu ministrijai pašai, vai tās noteiktai personai.