foto: LETA
Eksperti par iespējamo Levita algas palielinājumu: "To mēs no viņa negaidījām!"
Valsts prezidents Egils Levits.
Politika
2020. gada 19. novembris, 03:55

Eksperti par iespējamo Levita algas palielinājumu: "To mēs no viņa negaidījām!"

Jauns.lv

Krīzes laikā, kad daudzi zaudē darbu un paliek bez ierastajiem iztikas līdzekļiem, nevajadzētu palielināt Valsts prezidenta Egila Levita atalgojumu. Tā uzskata portāla Jauns.lv aptaujātie dažādu jomu pārstāvji.

Uzņēmēja Linda Mūrniece-Freiberga portālam Jauns.lv pauda šādu viedokli: "Es uzskatu, ka tas šai laikā ir nevietā un nepieņemami. 

Alga ir pietiekami liela cilvēkam, kurš dzīvo praktiski uz valsts rēķina, un šobrīd arī reprezentācijas pasākumi notiek ļoti, ļoti reti, līdz ar to arī tam paredzētie līdzekļi nevis jāpalielina, bet pie šiem apstākļiem jāatceļ vispār."

Tauta cīnās par izdzīvošanu

foto: Juris Rozenbergs/Jauns.lv
Linda Mūrniece-Freiberga

Uzņēmējas ieskatā Valsts prezidents ir pirmais, kuram jābūt vienotam ar tautu, kas šobrīd visās jomās cīnās par izdzīvošanu. "Tieši viņam publiski bija jānāk ar aicinājumu parlamentam atlikt lemšanu par viņa atalgojuma palielināšanu."

Ne īstais laiks, ne īstā vieta!

Arī politologs Filips Rajevskis sarunā ar Jauns.lv uzsvēra, ka pašlaik nav īstais brīdis, lai palielinātu Valsts prezidenta atalgojumu. Šobrīd tas izskatās pēc institūcijas un arī valsts tēla graušanas.

Krīzes laikā, kad tiek celti arī nodokļi, nevajadzētu palielināt atalgojumu valsts amatpersonām, tostarp Valsts prezidentam. "Nav īstais laiks un vieta."

Kopumā Rajevskim nav pretenziju, ka valsts amatpersonas saņem pieklājīgu atalgojumu, un viņš nesaskata problēmas tajā, ka arī Valsts prezidents kā svarīga amata ieņēmējs tiktu atbilstoši atalgots.

foto: LETA
Valsts prezidents Egils Levits (no labās) un politologs Filips Rajevskis.

Plaisa starp mazo un lielo algu saņēmējiem

"Taču tām lietām jābūt samērīgām un līdzsvarotām," viņš sacīja, atgādinot, ka politiķi bieži vien runā par milzīgo plaisu starp mazo un lielo algu saņēmējiem. Tāpēc viņiem nevajadzētu būt tiem, kas šo plaisu starp parastajiem cilvēkiem un valsts augstākajām amatpersonām padara vēl plašāku. Izskanējušais plāns palielināt Levita atalgojumu liecina, ka politiķi vārdi nesaskan ar darbiem.

FOTOREPORTĀŽA: Egila Levita inaugurācijas pasākums Gaismas pilī

gallery icon

Arī rakstnieks neatbalsta Levita algas kāpumu

Rakstnieks Otto Ozols Jauns.lv norādīja, ka Latviju ārzemēs vērtē pēc ekonomiskajiem rādītājiem, iedzīvotāju paredzamā mūža ilguma, pirktspējas paritātes, korupcijas līmeņa un citiem rādītājiem.

Kopumā Latvija pēc oficiālās Eiropas Savienības (ES) statistikas ir vājākā no Baltijas valstīm, viena no nabadzīgākākajām ES valstīm kopumā, pēc ANO statistikas bēdīgā pasaules rekordiste iedzīvotāju skaita zaudēšanas ziņā.

foto: LETA
Publicists Otto Ozols (Mārtiņš Barkovskis).

Levita pienesums - nekāds

"Levita pienesums, lai kaut apzinātos šo situāciju, ir faktiski nekāds. Jā, cerēju, ka viņš rīkosies izlēmīgi, drosmīgi, tieši. Protams, viņam nav lielas formālas varas, tās Latvijā prezidentam patiesi nav daudz. Bet viņam bija visas iespējas dot sabiedrībai, valdībai skaidrus vēstījumus, palīdzēt formulēt valsts vīziju, apzināties situācijas, kas grauj ticību demokrātijai. Tā vietā viņš nav izdarījis faktiski neko," rakstnieks velta Levitam skarbus vārdus.

Parastie cilvēki neziņā, kā pārlaist krīzi

Viņš turpina: "Un krīzes situācijā, brīdī, kad tik ļoti daudzi valsts iedzīvotāji nezina, kā pārlaidīs krīzi, Levits mierīgi atļaujas sagaidīt no Saeimas algas pielikumu papildus jau tā ļoti brangai algai un citiem labumiem. Nav žēl tos eiro, skumji ir tas, ka šāda rīcība graus uzticamību Latvijas Republikas Valsts prezidenta institūcijai kā tādai."

Promineces ierodas uz Egila Levita inaugurācijai veltīto pasākumu

Promineces ierodas uz Latvijas Valsts 10. prezidenta Egila Levita inaugurācijai veltīto pasākumu Latvijas Nacionālajā bibliotēkā 2019. gada 8. jūlijā.

gallery icon

Tikmēr komisija piekrīt palielināt Valsts prezidenta algu

Jau ziņots, ka 13.novembrī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piekrita nākamajā gadā palielināt finansējumu Valsts kancelejai, kas tostarp paredz lielākus līdzekļus Valsts prezidenta atalgojumam un reprezentācijas izdevumiem.

Nākamā gada valsts budžeta likuma projektā sākotnēji tika paredzēts, ka izdevumi Valsts prezidenta atalgojumam mēnesī nepārsniegs 5960 eiro, bet reprezentācijas izdevumi mēnesī nepārsniegs 1192 eiro.

Savukārt komisija lēma par minēto summu palielināšanu, Valsts prezidenta mēnešalgai ļaujot nepārsniegt 6260 eiro, bet reprezentācijas izdevumiem - 1252 eiro.

Par šo jautājumu vēl jālemj Saeimai.