Kāda tam saistība ar Spāniju? Eizenšteina muzejs Ķeipenē
Latvija māk pārsteigt - to nākas atzīt, uzzinot, ka mazajā un diezgan nomaļajā Ķeipenē atrodas slavenajam kinorežisoram Sergejam Eizenšteinam veltīts muzejs. Un vēl kāds!
Muzejs iekārtots Ķeipenes stacijā, uz kuru vilcieni jau sen nekursē. Ārpusē gan redzams vilcienu saraksts, kurā norādīts, ka te mēdzot piestāt vilcieni no Valensijas un Sanktpēterburgas, taču turpat blakus arī minēts, ka tas notiek tikai pēc īpaša pieprasījuma. Līdz šim neviens īpašais pieprasījums nav reģistrēts, un patiesībā jau arī vilcienam uz šejieni atbraukt būtu pagrūti, jo gandrīz visa Ērgļu dzelzceļa līnija ir nojaukta - palicis tikai neliels posms Ķeipenē…
Kāds tam visam sakars ar Valensiju un vispār Spāniju, kuras karogs pie stacijas plīvo blakus Latvijas karogam? Atminējums nav vienkāršs. Izrādās, šis muzejs (ja precīzāk, tad Sergeja Eizenšteina komunikāciju centrs) ir kinofestivāla “Arsenāls” radītāja Augusta Sukuta izlolots, bet viņš, kā zināms, mūža pēdējos gadus pavadīja Spānijā. Taču ar domubiedru palīdzību paspēja izveidot unikālu muzeju Ķeipenes vecajā stacijā, kas citādi droši vien būtu aizgājusi postā. Kādēļ tas veltīts Eizenšteinam? Tādēļ, ka tas ir slavenākais Latvijā dzimušais kinorežisors.
Ko tad muzejā var redzēt? Nelielu ekspozīciju, kas saistīta ar Eizenšteinu un dzelzceļa vēsturi (ir pat telefons, pa kuru, ja paveicas, var piezvanīt kādam no kino dižgariem), taču interesantākie eksponāti (laikam jau pareizāk būtu teikt - mākslas darbi) atrodas stacijas ārpusē. Te ir gan milzīgs, sešus metrus augsts galds ar diviem krēsliem (uz galda var uzrāpties pa kāpnītēm, kas atrodas vienā no galda kājām), gan pavisam īsta jūras bāka, gan dzelzceļa tunelis, kas simbolizē 24 kino kadrus. Ir arī 64 pastkastītes, kurās var iemest vēstuli, kas adresēta, piemēram, kinematogrāfa pionieriem brāļiem Lumjēriem. Bet visdārgākais (tā izgatavošana un uzstādīšana izmaksājusi krietni virs 100 000 eiro) apskates objekts laikam ir astoņus metrus garā un četrus metrus dziļā pazemes izstāžu zāle, kas veltīta Eizenšteina filmai “Bruņukuģis Potjomkins”. Ja apmeklējuma laikā sastapsiet muzeja pārvaldnieku, viņš noteikti jums labprāt pastāstīs par to, cik ilgi nācās cīnīties, kamēr izdevās izrakt un nostiprināt milzīgo bedri, kurā ir ierakta pazemes zāle, kas patiešām atgādina fragmentu no bruņukuģa.
Muzejs ir patiešām savdabīgs, taču tā lielākā vērtība laikam ir pārsteiguma efekts - kaut ko tik iespaidīgu tik nomaļā vietā kā Ķeipene nudien negaidi ieraudzīt.
