(Papildināta) Protestējot pret Vācijas atvērtību bēgļiem, Alvis Hermanis pamet Hamburgas teātri
Režisors Alvis Hermanis pametis darbu teātrī "Thalia Theater" Hamburgā, paužot protestu pret Vācijas atvērtību imigrantiem un bēgļiem.
Hermanis norāda, ka Berlīnes imigrācijas politika apdraud Eiropu, jo tajā nepamanīti var iekļūt teroristi.
"Thalia Theater" ir viens no trim valsts teātriem Hamburgā. Tā vadītājs Joahims Lukss publiski izteicies, ka teātris atbalsta humānās palīdzības sniegšanu iebraukušajiem cilvēkiem, kuru skaits Vācijā šogad varētu pārsniegt miljonu.
"Mēs nekad nebūtu varējuši iedomāties, ka humānās palīdzības sniegšana tiem, kuriem tas nepieciešams, varētu izbeigt profesionālas attiecības," komentējot Hermaņa lēmumu, teica Lukss. Viņš arī norādīja, ka šis ir piemērs dziļajai politiskajai sašķeltībai, kas valda Vācijā.
Saistībā ar Hermaņa aiziešanu no teātra tam nākas atcelt izrādi, kuru bija plānots skatītājiem rādīt nākamajā gadā. Tomēr tas turpinās izrādīt citu Hermaņa izrādi "Spaete Nachbarn" ("Vēlie kaimiņi"), kas vēsta par ebreju imigrantiem Amerikas Savienotajās Valstīs.
Atbilstoši Starptautiskās Migrācijas organizācijas (IOM) datiem šogad Eiropā, šķērsojot Vidusjūru, kopumā ieradušies teju 900 000 nelegālo imigrantu.
Lielākā imigrantu daļa necenšas palikt Itālijā vai Grieķijā - pirmajās Eiropas Savienības (ES) valstīs, kuras viņi sasniedz -, bet dodas tālāk uz Vāciju, kur valsts patvēruma meklētājiem nodrošina dāsnus pabalstus un sociālās garantijas.
Otrs populārākais nelegālo imigrantu galamērķis ES ir Zviedrija, kur viņi arī līdz šim varēja rēķināties ar dāsnu valsts atbalstu.
Hermanis: "Esmu septiņu bērnu tēvs un neesmu gatavs strādāt potenciāli bīstamā pilsētā"
Entuziastiska Eiropas Savienības (ES) robežu atvēršanu nekontrolētai migrācijai nav atbalstāma un visapkārt mūs ieskauj bailes, komentējot savu lēmumu par atteikšanos no izrādes iestudēšanas Hamburgas Tālijas teātrī (Thalia Theater) pauda režisors Alvis Hermanis.
"Es esmu aicinājis atcelt savu izrādes iestudēšanu Hamburgā ļoti personīgu iemeslu dēļ. Šobrīd es strādāju Parīzē un dzīvoju tieši tajā pilsētas vietā, kur notika slaktiņš. Ikdienas dzīve šeit šķiet līdzīga Izraēlai. Pastāvīga paranoja. Pat sliktāk, jo Parīzes ebreju kopiena ir pirmā, kas pamet pilsētu. Visapkārt mūs ieskauj draudi un bailes. Mēs visi šeit esam traumēti pēc tā, kas notika pirms divām nedēļām," skaidro Hermanis.
"Es esmu septiņu bērnu tēvs un neesmu gatavs vēlreiz strādāt potenciāli bīstamā pilsētā. Mēs visi zinām, ka cilvēki, kas piedalījās teroraktos ASV 11.septembrī, nāca no Hamburgas. Mēs zinām, ka pat Vācijas valdība ir mainījusi bēgļu politiku pēc Parīzes traģēdijas. Tādējādi cena, ko prasīja saiknes atzīšana starp migrācijas politiku un terorismu, bija 132 jaunu Parīzes iedzīvotāju nāve," uzsvēra režisors, vaicājot "vai Vācijā joprojām saistība starp migrācijas politiku un terorismu ir tabu?".
"Runājot ar Thalia teātra cilvēkiem es esmu sapratis, ka viņi nav atvērti citiem viedokļiem. Viņi sevi identificē ar bēgļus atbalstošu centru. Jā, es tajā nevēlos piedalīties. Vai es varu atļauties savu viedokli un savu izvēli? Kā ir ar demokrātiju?" jautā Hermanis.
"Es nedomāju, ka mani politiskie uzskati ir radikālāki nekā tiem, kuri ir lielākajai daļai eiropiešu. Mēs neatbalstām šādu entuziasmu - Eiropas Savienības robežu atvēršanu nekontrolētai emigrācijai. Īpaši Austrumeiropā mēs nesaprotam šādu eiforiju. Vai jūs tiešām domājat, ka, piemēram, 40 miljoni Polijas iedzīvotāju ir neonacisti un rasisti?" pauž režisors.
